Sports ir nepieciešams fiziskās un emocionālās labsajūtas nodrošināšanai – tas ir zināms visiem. Taču bieži vien treniņu uzsākšanu kavē motivācijas trūkums, kā arī neziņa, kāduas fiziskās aktivitātes izvēlēties. Tieši tāpēc lielu popularitāti fitnesa klubos ir ieguvušas grupu nodarbības, kas pieejamas ļoti plašā klāstā.

 Brīžos, kad cilvēks ir saslimis vai nokļuvis kādā sarežģītā situācijā, tuvinieki mēdz viņu mierināt, sakot, ka viss būs labi. Taču diemžēl ir gadījumi, kad mēs nevaram otram apsolīt skaistu nākotni, jo zinām, ka ir problēmas, kuras nav atrisināmas.

 Mūsdienās stress var šķist kā ikdienišķa rutīnas sastāvdaļa, jo tā ir mūsu organisma atbildes reakcija uz gandrīz jebkuru pozitīvu vai negatīvu situāciju. Tomēr ilgstošs, nogurdinošs stress ir uzskatāms par lielāko kaitnieku cilvēka veselībai.

Klaustrofobija – bailes no slēgtām telpām ir viena no izplatītākajām fobijām, no kuras cieš aptuveni 10% cilvēku visā pasaulē. Klaustrofobija var izpausties gan atsevišķas patoloģijas formā, gan kā papildu simptoms kādai citai psihiskai saslimšanai. 

Lai gan dziesma izsenis uzskatīta par vienu no latviešu spēka avotiem, daudzi mūsdienās sevi uzskata par nedziedātājiem. Iedzīvinot dziedāšanas tradīcijas, balss spēle "DzieDot" ne tikai sniegusi iespēju virtuālā kora sastāvā uz Dziesmu svētku lielās skatuves nokļūt ikvienam, bet arī ļauj tās lietotājiem iepazīt dziedāšanas pozitīvo ietekmi uz cilvēka organismu. 

Pārmērīga svīšana nakts laikā (nakts hiperhidroze) ir problēma, kas uztrauc daudzus cilvēkus. Taču ne katrs ar šo kaiti vēršas pie ārsta. Pastiprināta sviedru izdalīšanās naktī var liecināt par dažādām saslimšanām, kuras nedrīkst atstāt bez ievērības, kā arī vielmaiņas vai hormonālās sistēmas darbības traucējumiem. 

Regulārs acu nogurums vakaros, ņirboņa vai reibonis no spilgtās saules gaismas ir pirmie nopietnie signāli, kas atgādina, ka ultravioleto staru (UV) aizsargbriļļu lietošana ir ļoti nepieciešama mūsu platuma grādos ne tikai vasaras saulainākajās dienās, bet arī laikā, kad ir apmācies.

Reģistrēto zāļu patēriņš Latvijā, rēķinot finansiālā izteiksmē, 2017. gadā sasniedza 392,78 miljonus eiro (1). Vismaz miljonos eiro pie šādiem tirdzniecības apjomiem būtu jāmēra arī lielāko tirgū pārstāvēto ražotāju peļņa un valstij nomaksātie nodokļi. Diemžēl vērojam visai pretrunīgu ainu.

Vai vēnu problēmas var risināt vasarā? Vēl pirms dažiem gadiem valdīja uzskats, ka jāgaida līdz rudenim, ja vien nav runa par akūtu situāciju. Dr. Mauriņa klīnikā, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, vēnu operācijas var veikt arī vasarā.

Šogad vasara mūs lutina ar īpaši siltu un saulainu laiku, kas priecē teju ikvienu. Tomēr katrā laikā ir veselības nianses, kam ir jāpievērš īpaša uzmanība. Diemžēl karstie laikapstākļi bieži vien daudziem izraisa diskomfortu kājās un rada tūsku.