Nereti cukura diabētu atklāj, veicot ar šo slimību it kā nesaistītus izmeklējumus, tomēr speciālisti ir vienisprātis – jo agrāk izdodas pamanīt slimības pazīmes jeb “sarkanos karogus”, jo efektīvāk var novērst tās attīstību un uzlabot dzīves kvalitāti. 

Kādos gadījumos nogurums vai citas sajūtas var būt signāls, ka jāpārbauda cukura līmenis asinīs, skaidro “Veselības centru apvienības” (VCA) endokrinoloģe Tatjana Zaķe, “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Lārmane un “Centrālās laboratorijas” laboratorijas vadītāja ārste Jana Osīte. 

“Daļa pacientu par diagnozi – cukura diabēts – uzzina stipri novēloti, piemēram, nonākot stacionārā ar sirds un asinsvadu slimību krīzēm kā insults vai miokarda infarkts. Cukura diabēts, īpaši nediagnosticēts vai neārstēts, ar laiku var radīt bīstamu kaitējumu veselībai, tostarp izraisīt nieru mazspēju, redzes traucējumus, nervu šķiedru bojājumu, kā arī būtiski palielināt sirds un asinsvadu slimību risku. Tādēļ ir ļoti svarīgi neignorēt un laikus pievērst uzmanību pazīmēm, kas var liecināt par cukura diabētu,” uzsver endokrinoloģe.  

Ārste norāda, ka cukura diabēta attīstība ir saistīta ar traucētu insulīna darbību organismā – vai nu aizkuņģa dziedzeris neizstrādā pietiekami daudz insulīna, vai arī ķermeņa šūnas kļūst nejutīgas pret tā iedarbību, attīstoties insulīna rezistencei. “Nošķir 1. tipa cukura diabētu – autoimūnu slimību, kas pārsvarā attīstās jau bērnībā un izraisa absolūtu insulīna deficītu. Ar biežāk sastopamo 2. tipa cukura diabētu ir citādi – tas attīstās pakāpeniski, un to lielā mērā ietekmē dzīvesveids.” 

Kad diabēta attīstības risks pieaug  

“Pieaugot riska faktoriem, šī slimība kļūst par arvien lielāku sabiedrības veselības izaicinājumu,” stāsta endokrinoloģe un norāda, ka paaugstināts risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu ir cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos – teju 90% cukura diabēta pacientu ir paaugstināts ķermeņa masas indekss. Tāpat riska grupā ir cilvēki ar mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs, hronisku stresu un miega trūkumu, jo tas veicina insulīna rezistenci, kā arī smēķētāji. Iespējama arī ģenētiska nosliece – ja diabēts ir tuvākiem radiniekiem. 

“Tādēļ savlaicīga riska faktoru atpazīšana, veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes ir galvenie profilakses soļi, kas palīdz novērst vai aizkavēt slimības attīstību,” uzsver ārste. 

Autors: Shutterstock.com

Cukura diabēta tipiskās pazīmes jeb “sarkanie karogi” 

“Cukura diabētu nereti atklāj nejauši, veicot analīzes profilaktiski vai cita iemesla dēļ. Pirmais agrīnas diagnostikas rīks ir glikozes līmeņa noteikšana tukšā dūšā vai glikētā hemoglobīna (HbA1c) analīze, kas parāda vidējo glikozes jeb cukura līmeni asinīs pēdējo 8–12 nedēļu periodā. Tas ļauj savlaicīgi identificēt pirmsdiabēta stāvokli un novērst 2. tipa cukura diabēta attīstību. Arī cilvēkiem bez acīmredzamiem simptomiem ir vērts veikt šīs analīzes vismaz reizi gadā,” uzsver laboratorijas vadītāja. 

Endokrinoloģe paskaidro: “Nedaudz paaugstināts cukura līmenis asinīs, piemēram, 7–8 mmol/l, sākotnēji nerada redzamus simptomus, tādēļ 2. tipa cukura diabēts bieži netiek atklāts savlaicīgi. Tikai tad, kad glikozes līmenis pārsniedz 10–12 mmol/l, var parādīties klasiskie cukura diabēta simptomi – stipras slāpes, bieža urinēšana, arī naktīs. Tomēr ir svarīgi zināt, ka arī agrīnā stadijā var parādīties pazīmes, kas liecina par insulīna rezistenci vai agrīnu 2. tipa cukura diabētu.”  

Pirmās diabēta brīdinājuma pazīmes var būt: 

• ļoti lēns, bet stabils svara pieaugums,
• grūtības samazināt svaru, pat regulāri ievērojot diētu un fiziskās aktivitātes,
• nogurums vai miegainība neilgi pēc ēdienreizes,
• pastāvīga vēlme pēc kaut kā salda,
• aizkaitināmība vai koncentrēšanās grūtības, kas var būt saistītas ar glikozes līmeņa svārstībām. 

“Bieži vien tieši aptiekā pirmie pamanām “sarkanos karogus” – sūdzības par regulāru nogurumu, lēni dzīstošām brūcēm, roku tirpšanu, kas, iespējams, saistāmas ar cukura diabētu, īpaši, ja papildus ir vēl liekais svars. Pazīmju uzskaitījums nenozīmē, ka ikvienam cukura diabēta pacientam būs tās visas, turklāt šīs pazīmes neparādās vienlaicīgi. Tomēr, ja ir kaut vai kāda no tām, tas jāuztver kā signāls apmeklēt ārstu un veikt analīzes. Ja tiek apstiprināts cukura diabēts, cilvēka veselības uzturēšanai ļoti svarīga ir līdzestība – gan regulārā cukura līmeņa kontrolē, gan medikamentu lietošanā, gan veselīga dzīvesveida ievērošanā,” norāda farmaceite. 

Cukura diabēta sarkanie brīdinājumi:  

• paaugstināts cukura līmenis asinīs (7 mmol/l un vairāk) ir galvenais brīdinājums par 2. tipa cukura diabētu. Tas ir redzamais “sarkanais karodziņš”, aiz kura slēpjas nopietni vielmaiņas traucējumi, kas ietekmē sirdi, asinsvadus un nervus,
• bieža urinēšana ir viens no pirmajiem cukura diabēta simptomiem, kad glikozes līmenis asinīs jau pārsniedz 10 mmol/l,
• ilgstošas un nepārejošas slāpes,
• konstanta izsalkuma sajūta var liecināt par 2. tipa diabēta sākotnējo stadiju,
• straujš svara zudums bez izmaiņām uzturā,
• hronisks nogurums,
• lēna brūču un iekaisumu dzīšana,
• zems D vitamīna līmenis organismā var palielināt 2. tipa cukura diabēta attīstības risku, īpaši cilvēkiem ar prediabētu jeb ogļhidrātu tolerances traucējumiem. 

Pievēršot uzmanību simptomiem un veicot regulāras glikozes līmeņa pārbaudes, var savlaicīgi identificēt risku un novērst diabēta attīstību vai komplikācijas.