Zāļu trūkums pieaug: Eiropas nākotnes senioru veselība apdraudēta
Pēdējos gados pasaulē palielinās cilvēku vidējais dzīves ilgums, taču vienlaikus samazinās dzimstība. Tas maina līdzsvaru starp darba spējīgo iedzīvotāju un senioru skaitu. Jau šobrīd Latvijas iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 65 gadiem ir aptuveni 22%. Daudzās Eiropas Savienības valstīs gados vecāki cilvēki spiesti dzīvot tuvu nabadzības līmenim, nevarot atļauties visas nepieciešamās ikdienas preces, tajā skaitā medikamentus. Arī Latvijā šī problēma ir aktuāla. It īpaši apstākļos, kad nevaram runāt par strauju pensiju piegumu, savukārt veselības aprūpes budžetā vērojams ilgstošs deficīts. Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija vērš uzmanību, ka savlaicīgi nedomājot par problēmas risinājumu, varam nonākt krīzes situācijā, kurā senioriem nav pieejami visi nepieciešamie medikamenti.
Līdz ar vecumu pieaug arī hronisko saslimšanu skaits
Hroniskas slimības, tajā skaitā diabēts, nieru saslimšanas, kā arī sirds un asinsvadu slimības jau šobrīd ir viens no sabiedrības veselības lielākajiem slogiem. Un paredzēts, ka to skaits tikai pieaugs. 2024. gadā “European Journal of Preventive Cardiology” publicētais pētījums paredz, ka līdz 2050. gadam kopējā sirds un asinsvadu slimību izplatība pasaulē var pieaugt par 90 %. Savukārt – kopējā mirstība par 73,4 %.
Jau šobrīd Latvijas senioriem ir grūtības iegādāties sev nepieciešamos medikamentus, savukārt veselības aprūpei – rast palielinājumu kompensējamo medikamentu budžetam. Nākotnē pieaugot hronisko saslimšanu gadījumiem, lielākas summas būs nepieciešamas ne tikai pacientu, bet arī valsts makā. Tomēr runa nav tikai par hronisko slimību medikamentiem. Līdzīga situācija skars arī, piemēram, onkoloģijas pacientus, tā kā arī šo saslimšanu rādītāji strauji kāpj.
Ņemot vērā šīs tendences varam secināt, ka, skatoties uz nākotni, jādomā gan par medikamentu pieejamību pacientiem, gan budžeta ilgtspējības jautājumiem. Plānojot ne tikai par līdzekļu piesaisti, bet arī jēgpilnu sadali. Tajā skaitā – turpinot kompensējamo medikamentu budžetu balstīt ekonomiski izdevīgākajos medikamentos, kas pieejami plašākai sabiedrībai. Tas ļautu līdzekļus novirzīt citiem svarīgiem pakalpojumiem – profilaksei, diagnostikai un pacientu rehabilitācija.
Medikamentu trūkst jau šodien. Kas notiks nākotnē?
Vēl vienu draudu iedzīvotāju veselībai rada medikamentu trūkums, kas jau šobrīd novērojams visā Eiropā. 2024. gada aptaujas dati liecina, ka visas Eiropas valstis ir saskārušās ar zāļu piegādes traucējumiem. Trūkst ne vien specifisku vai retu preparātu, bet arī plaši izmantotu medikamentu – 96 % valstu ziņojušas par grūtībām nodrošināt sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētās zāles. Nākotnē, palielinoties pacientu skaitam, šī situācija var tikai pasliktināties.
Zāļu trūkuma iemesli ir ļoti dažādi. Gan izejmateriālu krīze, ko aizsāka Covid-19, gan gāzes, elektrības un transporta cenu pieaugums, kas mūsu reģionā īpaši palielinājās dēļ Krievijas iebrukuma Ukrainā. Salīdzinājumam – pēdējo gadu laikā medikamentu aviopārvadājumu izmaksas pieaugušas par 30%, bet jūras pārvadājumu izmaksas – par 600%. Tas var padarīt zāles mazāk pieejamas, izjaucot piegādes ķēdes.
Situācija plaši skar arī patentbrīvos medikamentus, kas pēdējos gados sastāda aptuveni 76% no visiem Latvijā lietotajiem medikamentiem. To ražošanu var uzsākt pēc oriģinālo medikamentu patenta beigām un tie nodrošina līdzvērtīgu ārstējošo efektu, izmantojot vien 46% no kopējā medikamentiem atvēlētā budžeta.
Problēma ir arī zāļu ražotāja nelielais skaits. “Medicines for Europe” dati liecina, ka tas bijis iemesls 66% zāļu nepieejamības gadījumu. 2024. gadā 47% patentbrīvo medikamentu Eiropā ražoja tikai viens uzņēmums. 22% – divi uzņēmumi, bet 12% medikamentu – trīs uzņēmumi. Nedaudz biedējoši domāt, ka šiem dažiem ražotājiem jāapmierina visu valstu pieprasījumi. Attiecīgi, pārraujoties kaut vienam ražošanas ķēdes posmam, zāļu piegāde ir apdraudēta. Jaunākie dati rāda, ka ražotāju skaita samazināšanās dēļ patentbrīvie medikamenti, kas tirgū bija pieejami vēl pirms 10 gadiem, aizvien biežāk izzūd. Šis kritums īpaši skar tādas jomas kā vēža ārstēšana un antibiotiku pieejamība, palielinot zāļu trūkuma risku un apdraudot pacientu iespēju saņemt dzīvībai svarīgas terapijas.
Viens no lielākajiem iemesliem ražotāju skaita samazinājumam ir Eiropas zāļu cenu politikai. Zāļu ražošanas cenas ir augšas, bet tām atvēlētie valstu budžeti – nē. Rezultātā dažu konkrētu medikamentu ražošana rada finansiālus zaudējumus un uzņēmumi no tiem atsakās. Piemēram, viena medikamenta olnīcu un sīkšūnu plaušu vēža ārstēšanai pieejamība starp 2015. un 2023. gadu samazinājās par 49%. Nerisinot problēmu, nākotnē šādu medikamentu var kļūt arvien vairāk.
Eiropas pieeja un ko varam darīt Latvijā?
Daudzās Eiropas valstīs valdības jau meklē veidus, kā nodrošināt, ka iedzīvotājiem vienmēr ir pieejamas vajadzīgās zāles. Piemēram, Zviedrija un Norvēģija jau sākušas strādāt pie kompensācijas mehānismu pārskatīšanas, cenšoties novērst medikamentu iziešanu no tirgus. Tikmēr Francija koncentrējas uz vietējo uzņēmumu atbalstu, lai daļu no nepieciešamajiem medikamentiem varētu ražot uz vietas. Līdzīgi risinājumi tiek meklēti arī Portugālē, Čehijā un citās Eiropas valstīs.
Visas šīs valstis vieno lēmuma pieņēmēju izlēmība meklēt problēmas risinājumu. Bez kompensējamo medikamentu budžeta palielināšanas un tālredzīgas plānošanas, tajā skaitā atbalstot ražotājus, varam nonāk situācijā, kad medikamentu trūkums ilgtermiņā apdraud ne tikai seniorus, bet arī visu sabiedrību kopumā.
