Grūtniecība sākas ar apaugļotu olšūnu, kas normālā situācijā piestiprinās dzemdes sieniņai. Ārpusdzemdes grūtniecība rodas, kad apaugļotā olšūna ieligzdojas un aug ārpus dzemdes dobuma: visbiežāk olvados, arī citās ķermeņa vietās, piemēram, olnīcā, vēdera dobumā vai dzemdes kaklā. Ārpusdzemdes grūtniecība nevar noritēt normāli, jo apaugļotā olšūna nevar izdzīvot: var sākties iekšēja asiņošana, kas ir bīstama sievietes veselībai un dzīvībai.

Dzemdes noslīdējums rodas, kad iegurņa pamatnes muskuļi un saistaudi zaudē savu elastību un vairs nesniedz pietiekamu atbalstu dzemdei. Dzemdes noslīdējums var rasties jebkura vecuma sievietēm, tomēr tas biežāk piemeklē sievietes pēc menopauzes, kurām ir bijušas vienas vai vairākas dzemdības. Dzemdes noslīdējumam vieglā formā parasti nav nepieciešama ārstēšana, bet, ja tas liek justies neērti vai traucē ikdienas aktivitātēm, ir vērts domāt par medicīnisko iejaukšanos.

Pienākot gada tumšākajam periodam, organisms pastiprināti tērē vasarā uzkrātās rezerves, tāpēc tas ātrāk nogurst un ir uzņēmīgāks pret dažādām saslimšanām. Papildus tam sievietes biežāk novēro ne tikai izmaiņas ādas, matu un nagu stāvoklī, bet arī saskaras ar intīmās veselības problēmām.

Polips jeb dzemdes dobuma sienas izaugums ir bieži sastopama patoloģija sievietēm, kas, pretēji seniem aizspriedumiem, mūsdienās ir nesāpīgi un vizuālajā kontrolē ārstējama. "Par biedējošo dzemdes dobuma "tīrīšanu" sen jau laiks aizmirst," uzsver ginekologs.

Bērna piedzimšana var izraisīt spēcīgas emocijas, sākot no uztraukuma un prieka līdz pat bailēm un trauksmei. Bet šis notikums var izraisīt arī kaut ko pavisam negaidītu – depresiju. Lielākā daļa jauno māmiņu pēc dzemdībām piedzīvo pēcdzemdību melanholiju, kas parasti ietver garastāvokļa svārstības, raudulīgumu, trauksmi un grūtības gulēt. Bet dažas jaunās māmiņas piedzīvo smagāku, ilgstošu depresijas formu, kas pazīstama kā pēcdzemdību depresija.

Gluži saprotama ir topošās māmiņas vēlme, lai mazulis saņemtu visu, kas nepieciešams viņa veselīgai attīstībai. Tomēr kādām minerālvielām un vitamīniem grūtniecei patiešām ir jāpievērš īpaša uzmanība, plānojot savu ēdienkarti un izvēloties uztura bagātinātāju? 

Cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir plaši sastopams vīruss, ar ko dzīves laikā ir inficējušies līdz pat 80% pasaules iedzīvotāju. CPV rada dažādus ādas bojājumus – kārpas, kandilomas un papilomas – un izraisa vairāk nekā 5% visu ļaundabīgo audzēju, tostarp dzemdes kakla vēzi. Ar mērķi atklāt slimību agrīnā stadijā valsts apmaksā bezmaksas dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm vecumā no 25 gadiem, taču atsaucība uzaicinājumam ir zema –  tā nesasniedz pat 40%.

Krūts audus var izmeklēt ar vairākām metodēm. Katrai no tām ir savas priekšrocības un trūkumi, tāpēc vislabākais rezultāts sasniedzams, šīs metodes kombinējot. Par to, kādas ir jaunākās tendences krūšu profilaktiskajā un diagnostiskajā izmeklēšanā un kāda ir izmeklējumu pieejamība Latvijas pacientēm, stāsta virsārste mamoloģijā.

Menopauze ir pārejas posms. Tas ir pavisam dabisks, taču vienlaikus arī mītiem apvīts process, kas nedaudz biedē gandrīz katru sievieti. Par to, kā neļaut menopauzes periodam mazināt dzīves kvalitāti un kā to izdzīvot ar sievišķīgu šarmu un augsti paceltu galvu, stāsta ginekoloģe.

Dzemdes mioma jeb dzemdes mezgls ir biežākais labdabīgais veidojums, kāds sastopams sievietēm. Lielākajai daļai sieviešu šis veidojums nerada nekādas sūdzības un ārstēšana nav nepieciešama, bet, tajā pašā laikā, tieši mioma ir biežākais iemesls, kādēļ kādā brīdī sievietei var tikt izņemta dzemde, uzsver speciālisti.