Uzzinot, ka sliktas pašsajūtas vaininiece ir kāda retā slimība, var pārņemt uztraukums par savu reproduktīvo veselību. Īpaši, ja pēcnācēju radīšana vēl tikai plānota. Vai reta slimība nozīmē dzīvi bez pašu bērniem? Uz šo un citiem būtiskiem jautājumiem par reproduktīvo veselību reto slimību gadījumos atbildes sniedz ginekoloģe un dzemdību speciāliste Vija Veisa. 

Preeklampsija ir sindroms, kas raksturojas ar paaugstinātu asins spiedienu un olbaltumu urīnā jeb proteinūriju. Preeklampsija attīstās pēc 20. grūtniecības nedēļas un sastopama aptuveni diviem līdz pieciem procentiem grūtnieču. Preeklampsijas attīstība saistīta ar veselības un dzīvības draudiem gan mātei, gan auglim.

Daudzās pasaules valstīs janvāris ir Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis, kad ārsti un citi speciālisti dažādi aktualizē nepieciešamību būt modriem par dzemdes kakla vēža riskiem un vienlaikus iespējām to ne tikai novērst, bet izskaust kā problēmu sabiedrībā.

Kaut arī kampaņu bijis gana daudz, sabiedrības vēlme pasargāt jauniešus no cilvēka papilomas vīrusa (CPV) izraisīta vēža ir rīcībā nepastāvīga, jo ap kādu kampaņu laiku šī interese uzlabojas, pēcāk atkal mazinās, intervijā norāda Latvijas Kolposkopijas biedrības priekšsēdētāja ginekoloģe Olga Plisko.

Lai gan krūts veselībai īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši oktobrī, uzaicinājuma vēstules veikt skrīninga mamogrāfiju pilnīgi bez maksas sievietes saņem visu gadu. Diemžēl atsaucība ir gaužām maza, toties arvien pieaug to pacienšu skaits, kurām atklāj jau ielaistu krūts vēzi. Kāpēc tā un vai iespējams ko darīt lietas labā, saruna ar Latvijas Sieviešu volontieru biedrības “Vita” vadītāju Irīnu Janumu.          

Jūrmalas slimnīcā ir izveidots valsts apmaksāts Grūtnieču aprūpes kabinets. Tas nodrošina topošajām māmiņām mierpilnu un uzticamu vidi, kurā veikt grūtniecības uzraudzību pieredzējušās ambulatorās vecmātes Jutas Mitres vadībā. 

Kamēr katru gadu pieaug to sieviešu skaits, kurām diagnosticē jau ielaistu krūts vēzi, tikmēr uzaicinājumam veikt skrīningu atsaucas joprojām gaužām maz aicināto. Biežākie atrunu iemesli ir bailes no paša izmeklējuma, vai no tā, ko varētu uzzināt, arī laika vai informācijas trūkums un uzskats, ka rindas uz izmeklējumu ir pārlieku garas. Kā ir patiesībā, stāsta speciālistes onkoloģes.

Droši var teikt, ka jautājumi par izsargāšanos no grūtniecības un nevēlamas grūtniecības pārtraukšanu, ir aktuāli kopš cilvēces pirmsākumiem. Cilvēks ir  bioloģiska un vienlaikus arī sociāla būtne. Kā bioloģiskas būtnes sieviete un vīrietis kopā ir spējīgi radīt pēcnācējus, bet kā sociālas būtnes, viņi var lemt, kā realizēt šo iespēju savas dzīves laikā. Diemžēl reizēm pāris vai sievietei viena var nonākt situācijā, kad jālemj par neplānotas un nevēlamas grūtniecības pārtraukšanu vai turpināšanu līdz dzemdībām.

Cilvēka papilomas vīruss jeb CPV ir plaši izplatīta infekcija, kas skar ādu un gļotādas. Visbiežāk par CPV runā saistībā ar dzemdes kakla vēzi, taču tā nav vienīgā saslimšana, ko šis vīruss spēj izraisīt.

Bieži vien jaunietis sāk izprast jēgu vakcīnai pret cilvēka papilomas vīrusu jeb CPV tai vecumā, kad viņam tā vairs nav pieejama valsts apmaksāta, bet pašam nav tik daudz naudas, tāpat novārtā ir riska grupu pacienti, secina jaunā Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Lāsma Līdaka.