Kad biju maza, bieži teicu, ka tad, kad izaugšu, būšu advokāte. Dzīve visu gan ir iegrozījusi nedaudz citādās sliedēs, un esmu kļuvusi par ģimenes ārsti. Kad mācījos vidusskolā, man padevās gandrīz visi mācību priekšmeti, un tuvojoties vidusskolas beigām, arvien grūtāk kļuva izlemt, ko studēt augstskolā. Varu būt ļoti pateicīga vienai no savām skolotājām, kura kādā sarunā, runājot par nākotni, ieteica: “Katrīn, bet ja tev padodas un patīk gan eksaktie, gan humanitārie priekšmeti, varbūt ir vērts apdomāt ārsta karjeru?”

Sarunājoties ar līdzcilvēkiem, it īpaši ar jauniem un ekonomiski aktīviem ļaudīm, redzu, ka arvien vairāk un vairāk pagurstam no informācijas gūzmas. Gribu teikt, ka liela daļa sabiedrības pat kļuvusi imūna pret mediju virsrakstiem, ziņu sižetiem un fotogrāfijām no karstajiem punktiem. Un tas ir saprotams, jo dzīve taču turpinās.

Ziedojot asinis, katrs donors tikai pusstundas laikā var palīdzēt trīs cilvēkiem. Asinis ir neaizstājamas, tāpēc pacientu liktenis ir tiešā veidā atkarīgs no donoru atsaucības. Valsts asinsdonoru centra (VADC) dati liecina, ka vien nepilni 4% Latvijas iedzīvotāju ir pastāvīgie donori – visbiežāk no ziedošanas attur neziņa un bailes par procesu. Kādi ir visbiežāk sastopamie mīti par asins ziedošanu?

Lai šis grūtniecības laiks topošajiem vecākiem būtu pēc iespējas mierīgāks, ir vērts laikus apmeklēt ginekologu, kurš sniegs vērtīgus padomus un palīdzēs sagatavoties šim svarīgajam notikumam. Kāpēc pirms grūtniecības iestāšanās ir tik svarīgi konsultēties ar ginekologu un kādi ir galvenie soļi, kas jāveic, plānojot ģimenes pieaugumu, stāsta Veselības un skaistuma centra Adoria ginekoloģe Natālija Gailīte.

Harmoniska izskata būtiskākā daļa sejā ir deguns – tas ir izvirzīts un labi pamanāms, tāpēc ikviena, pat sīkākā, nepilnība vai asimetrija var jūtami ietekmēt koptēlu un līdz ar to arī pašapziņu. Nepilnības, piemēram, asimetriju, var palīdzēt izlabot deguna starpsienas operācija. Uzzināsim, kad un kā to veic!

Pacientu datu izmantošana kvalitatīvākai ārstēšanai un inovācijām veselības aprūpē ir viena no aktuālajām tēmām mūsdienu medicīnā. No vienas puses, dati var veicināt jaunu ārstēšanas metožu izstrādi, personalizēt veselības aprūpi un uzlabot pacientu dzīves kvalitāti. No otras puses, vienotas sistēmas trūkums un bažas par pacientu privātumu bieži ir nopietns šķērslis datu izmantošanas attīstībai.

Jūrmalas slimnīcā ir izveidots valsts apmaksāts Grūtnieču aprūpes kabinets. Tas nodrošina topošajām māmiņām mierpilnu un uzticamu vidi, kurā veikt grūtniecības uzraudzību pieredzējušās ambulatorās vecmātes Jutas Mitres vadībā. 

Veselības ministrijas aprēķini liecina, ka nākamās desmitgades laikā tagadējais darbspējas vecuma ārstu skaits Latvijā samazināsies par 39%. Latvijai nav problēmu sagatavot ārstus; problēma ir panākt, lai jaunieši izvēlētos valstij vajadzīgo specialitāti un praktizētu tur, kur to visvairāk vajag.

Ar šādu ironisku, bet vienlaikus skarbi reālistisku atziņu var raksturot situāciju ambulatorās medicīnas jomā. Vienlaikus pacientu plūsma nemazinās, gluži pretēji – sasirgušo skaits pieaug. Taču valsts piešķirtais finansējums nav bezizmēra. Kā racionāli “operēt” ar pieejamajiem naudas līdzekļiem, lai pacienti laicīgi saņemtu kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, mediķiem būtu stabils atalgojums un netiktu apdraudēta medicīnas iestāžu pastāvēšana?

Ikviena sieviete vēlas izskatīties slaida jebkurā savā dzīves posmā. Arī pēc dzemdībām jaunā māmiņa grib pēc iespējas ātrāk atgūt sava auguma iepriekšējās aprises. Bet ko darīt, ja vēders tomēr negrib sarauties? Par to saruna ar "Jūrmalas slimnīcas" plastikas ķirurgu Kārli Vērdiņu.