Aktīvs dzīvesveids mūsdienās vairāk vērtējams kā dzīvesveids, kurā fiziskā aktivitāte ir integrēta ikdienā – veidā, kā pārvietojamies, kā piepildām savas vajadzības. Eksperti norāda dažādus iespējamos fizisko aktivitāšu veidus, kā ieviest kustību ikdienas gaitās!  

Speciālisti apkopojuši padomus, kā sagatavoties garākam skrējienam un kā noskriet maratonu, nekaitējot veselībai.

Ja grib sākt sportot, ir jāiet un jādara, nevis par to jārunā un vispirms jāsapērk dažādi sporta nodarbībām paredzēti gadžeti. Ja grib noskriet maratonu, pirms tam jāpārbauda veselība un nedrīkst uzsākt skriešanu, ja piemetusies pat vissīkākā saaukstēšanās. Ja grib pludmalē iedzert kokteili un uzspēlēt volejbolu – par to labāk aizmirst, jo alkohols un sports ir dubulta slodze organismam.

Ziemas mēnešos daudzi no mums kļūst mazāk aktīvi – drēgnie laikapstākļi, tumšie vakari un nogurums bieži mazina vēlmi kustēties. Taču pavasaris ir ideāls laiks savam fizisko aktivitāšu restartam – mostas daba, uzlabojas laikapstākļi, dienas kļūst garākas, un arī ķermenis vairāk alkst pēc kustības un aktivitātēm svaigā gaisā.

Ja ziema galvenokārt pavadīta telpās, vairāk laika veltot mierīgām nodarbēm, tad nevajadzētu strauji uzsākt skriet, braukt ar velosipēdu vai citas aktīvas nodarbes. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts aicina pavasarī pakāpeniski palielināt slodzi, fiziskās aktivitātes izvēloties atbilstoši vecumam un veselības stāvoklim – iespēju robežās pirms tām pārbaudīt veselību.

Sporta zāle un citas aktīvā dzīvesveida vietas ir lieliskas veselības stiprināšanai, taču, neievērojot higiēnu, šeit viegli iespējams radīt labvēlīgus apstākļus infekciju izplatībai. Lai nodrošinātu drošus un veselīgus treniņus, sertificētā farmaceite atgādina par higiēnas pamatnoteikumu ievērošanu sporta nodarbību laikā, kā arī koplietošanas telpās, ģērbtuvēs, dušās un saunās.

Fiziskās aktivitātes ir visvienkāršākais un efektīvākais veids, kā mazināt stresu, patiesībā tās palīdz ķermenim atgriezties dabiskā līdzsvara stāvoklī pēc stresa pieredzes.
Tāpēc ir svarīgi saprast, ka regulāras fiziskās aktivitātes ne tikai uzlabo garastāvokli un mazina stresu, bet arī veicina endorfīnu – laimes hormonu – izdalīšanos. Uzzināsim vairāk! 

Daudzi cilvēki gada sākumā sev izvirza visdažādākās apņemšanās – veselīgāk ēst, nesmēķēt, meditēt, samazināt alkohola patēriņu, doties pastaigās, mācīties un, protams, viena no populārākajām mantrām ir: beidzot sākšu nodarboties ar sportu...

Visa gada laikā, iespējams, nav lielāka “dejiskāko” pasākumu biruma kā Ziemassvētkos un Jaungadā. Taču, vai zināji, ka dejošana ir ne tikai fantastiska izklaide, bet arī sniedz būtiskus ieguvumus veselībai? 

Sports nav tikai brīvā laika pavadīšana. Uzlabojot jauniešu prāta spējas, būtiski paaugstinot noturību, attīstot spēju pārvarēt grūtības, nodrošinot iespēju sastapties ar domubiedriem, sports palīdz būt formā gan fiziski, gan mentāli. Regulāra kustība mazina stresu, trauksmi un dusmas, tā vietā nesot prieku, aizrautību, virzības un piederības sajūtu.