Viedoklis: Darba drošība – mūsu visu kopīga atbildība
Raksta autors: Dr. Sandris Petronis, Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs, traumatologs–ortopēds
Ikviena darba vide, lai arī cik labi organizēta tā būtu, sevī ietver riskus. Kā ārsts, kurš ikdienā strādā ar akūtu traumu pacientiem, redzu ļoti konkrētu un atkārtojošos ainu – liela daļa nelaimes gadījumu darba vietās būtu novēršami, ja tiktu ievēroti vienkārši, bet konsekventi drošības principi.
Apmēram 7–10% pacientu, kas diennaktī vēršas pēc palīdzības Rīgas 2. slimnīcā, ir guvuši traumas tieši darba vietā. Visbiežāk tās ir brūces, saspiedumi un sasitumi, īpaši plaukstām un citām ķermeņa daļām. Šie bojājumi šķiet salīdzinoši viegli, taču nereti tie prasa rūpīgu ārstēšanu un vairākas nedēļas ilgu atveseļošanos.
Īpaši satraucoši ir pakrišanas un paslīdēšanas gadījumi – tie veido vairāk nekā piekto daļu no visām darba traumām. Kritieni vairumā gadījumu beidzas ar saišu sastiepumiem, sasitumiem un citreiz arī lūzumiem. Smagākajos gadījumos, piemēram, sarežģīta potītes vai komplicēta rokas lūzuma gadījumā, darba nespēja var ilgt līdz pat sešiem mēnešiem, bet retos gadījumos – vēl ilgāk. No savas pieredzes varu teikt, ka visbiežāk darba vidē tiek traumētas tieši kājas un rokas, jo tās ir ķermeņa daļas, kas visaktīvāk iesaistītas pārvietošanās un darba procesā.
Autors: Shutterstock.com
Arī medicīnas personāls nav pasargāts
Bieži dzirdam par traumu riskiem, piemēram, apstrādes rūpniecībā un celtniecībā, taču arī veselības aprūpē strādājošie saskaras ar ievērojamiem apdraudējumiem. Slimnīcā ik gadu pārskatām un novērtējam visus iespējamos riskus – fiziskos, ķīmiskos, psihoemocionālos un bioloģiskos. Tie ietver gan smagu pacientu pārvietošanu, gan kontaktu ar asinīm un citiem bioloģiskiem šķidrumiem, gan emocionālo slodzi.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta rentgenstarojuma drošībai, regulāri atjaunojot aizsarglīdzekļu klāstu. Ikdienā tiek lietoti medicīniskie cimdi, halāti, maskas un citi tradicionālie bioaizsardzības līdzekļi. Taču ne mazāk svarīgi ir rūpēties arī par personāla psiholoģisko labklājību – pārslodze un stresa uzkrāšanās medicīnas vidē ir reāla un bīstama problēma. Nereti darbiniekiem nepieciešamas psihologa konsultācijas, bet dažādās profesijās – arī regulāras fizioterapeita vizītes, lai mazinātu muguras un locītavu problēmu riskus.
Profilakse – efektīvākais “zāļu” veids
Mans galvenais secinājums ir vienkāršs: drošība sākas ar attieksmi. Pat neliela uzmanības novēršana, haotiska darba vide vai nepareizs ķermeņa stāvoklis var izraisīt nopietnas traumas. Darba devēju uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvus apstākļus, bet darbinieka atbildība – tos ievērot. Vienlīdz svarīgi ir arī uzturēt sakārtotu un drošu darba vidi; lietot atbilstošus aizsarglīdzekļus; regulāri pārbaudīt un uzturēt darba kārtībā aprīkojumu; rūpēties par fizisko veselību un pareizu ergonomiku, kā arī nepieļaut personāla pārslodzi.
Darba drošība nav formāls pienākums vai ikgadējs dokumentu komplekts. Tā ir mūsu un mūsu kolēģu veselība un nereti – arī spēja saglabāt darba spējas nākotnē. Ikdienā redzot traumu sekas, vēl jo vairāk novērtēju profilakses nozīmi. Labāk novērst, nekā ārstēt.
