Oktobra vidū arī Latviju pāršalca ziņa, ka vairākās Eiropas valstīs konstatētas viltotas diabēta zāles. Lai arī zāļu viltojumi ir sliktākais iespējamais viltojumu veids, jo apdraud cilvēku dzīvību, tomēr ziņa par viena specifiska medikamenta viltojumu izpelnījās, varētu pat teikt, neadekvāti plašu publicitāti. Kādēļ? Jo medikaments daudz plašāk nekā “zāles diabēta ārstēšanai” bija pazīstams kā “zāles notievēšanai”.

Regulāri kārojas čipsus, ātrās uzkodas vai citus sāļus un treknus ēdienus? Nespēj atturēties no konfektēm, šokolādes un saldumiem? Varbūt tevi pastāvīgi nomoka izsalkums, un pēc maltītes nepaiet ne stunda, kad roka atkal stiepjas pēc kā ēdama? Pie vainas ne vienmēr ir iegriba vai pašdisciplīnas trūkums – izsalkuma cēlonis bieži vien meklējams hormonu darbības traucējumos.

Mūsdienās diabēta kontroli būtiski atvieglo nepārtrauktās glikozes uzraudzības sistēmas – tā ir iespēja ne tikai izvairīties no dūrieniem pirkstā, bet arī iegūt datus un analizēt miega, uztura un fizisko aktivitāšu ietekmi uz glikozes līmeni.

Cukura diabēts viennozīmīgi ir slimība, kas mūsdienās cilvēkus skar arvien vairāk. Iemesli augošajai statistikai ir dažādi, tomēr liela ietekme ir cilvēka dzīvesveidam – jo mazkustīgāks tas ir, jo lielāka iespēja saslimt ar cukura diabētu, norāda farmaceite.

Starptautiskajā Diabēta dienā speciālisti atgādina – diabēta ārstēšana prasa disciplīnu un skaidru plānu, taču tas ir to vērts. Rūpīga diabēta kontrole var samazināt nopietnu – pat dzīvībai bīstamu – komplikāciju risku.

Runājot par nozīmīgākajiem farmācijas jomas atklājumiem, kas snieguši arvien jaunas ārstniecības un profilakses iespējas, nevaram nepieminēt insulīnu, kas ir palīdzējis novērst diabēta letālu iznākumu un komplikācijas. 

Mūsu ķermenis ir neskaitāmu, savstarpēji saistītu funkciju kopums, kur viena izpausme izraisa un ietekmē citas. Tāpēc ikviena jūtama novirze no mūsu ierastā, ikdienišķā stāvokļa – tas attiecas gan uz pašsajūtu, gan fiziskām un emocionālām izpausmēm – ir jāuztic pieredzējuša speciālista vērtējumam. 

Sviedru izdalīšanās ir dabisks un nepieciešams ķermeņa process – tā palīdz nodrošināt termoregulāciju, uzturēt normālu asinsspiedienu un izvadīt no organisma vielmaiņas galaproduktus un sāļus. Pastiprināta svīšana bieži vien novērojama intensīvas fiziskās slodzes laikā vai karstos laikapstākļos...

Pasaulē diabēts ir kļuvis par strauji augošu epidēmiju, un diemžēl šī diagnoze rada ne tikai cukura līmeņa svārstības asinīs, bet arī citādi apdraud pacienta veselību. Starp daudzajām komplikācijām, kas pavada šo vielmaiņas traucējumu slimību, īpaši satraucoša ir ietekme uz sirds un asinsvadu veselību.

Jau labu laiku ir zināmi tādi otrā tipa cukura diabēta attīstības riska faktori kā palielināts ķermeņa svars, mazkustīgs dzīvesveids un palielināts ogļhidrātu daudzums uzturā. Tomēr, arī samazinot ķermeņa svaru un ievērojot ārsta noteiktu diētu, var neizdoties izvairīties no saslimšanas ar cukura diabētu, jo nav ņemti vērā citi faktori, kas arī ietekmē diabēta attīstību.