Nespēks, nogurums, grūtības koncentrēties, kašķīgs garastāvoklis – viena negulēta nakts var sabojāt visu nākamo dienu. Ar miega traucējumiem sastopas daudzi, un visbiežāk izplatītā problēma ir krākšana, kas traucē gan paša krācēja, gan blakus gulētāja pilnvērtīgai atpūtai. Taču gana apgrūtinošs ir arī bezmiegs vai trausls un nemierīgs miegs ar trauksmainiem sapņiem.

Ir viegli mācīties, ja viss sanāk un rezultātu redzi uzreiz. Grūtāk – ja ceļš uz zināšanām ir stāvs un rezultāts ir smaga darba ieguldījums. Disleksija jeb grūtības izlasīt tekstu vai uzrakstīt savu viedokli nereti skolēnam neļauj parādīt savas zināšanas.

Ja roku tirpšanu un sāpes izraisa kompresijas neiropātija, to neārstējot, ir jāmokās sāpēs, bet nerva bojājums var izraisīt rokas paralīzi, darbspēju zudumu un invaliditāti. Par Roku tirpšanai un sāpēm stāsta Medicīnas centra ARS neiroķirurgs Dr. med. Jānis Šlēziņš. 

Pasaules Veselības organizācija aprēķinājusi, ka, palielinoties cilvēku mūža ilgumam, līdz 2030. gadam ar demenci sirgstošo skaits sasniegs 66 miljonus, bet 2050. gadā – jau 115 miljonus. Savukārt Slimību profilakses un kontroles dati rāda, ka 2016. gadā Latvijā ar demenci slimojuši vairāk nekā 6000 cilvēki.

Mūsdienās galvassāpes ir ļoti izplatītas, un visbiežāk tās tiek uztvertas kā normāla parādība pārpūles, noguruma, stresa vai laikapstākļu maiņas dēļ. Taču pret galvassāpēm jāizturas ar īpašu vērību, jo tās var signalizēt arī par kādu nopietnu saslimšanu. Viena no tādām ir galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma.

Tureta sindroms ir iedzimta nervu sistēmas slimība, kam raksturīgas atkārtotas, pēkšņas un no gribas neatkarīgas kustības, ko sauc par motoriskiem tikiem, vai neapzināti izdvestas skaņas, vārdi vai frāzes – vokālie tiki. Nervu tiki parasti attīstās jau bērnībā, vecumā no diviem līdz 18 gadiem, biežāk – vidēji sešus gadus veciem bērniem.

Stostīšanās, valodas raustīšana jeb logoneiroze ir runas traucējumi, kas veidojas runas aparāta (mēles muskuļu, lūpu, elpošanas, rīkles, apakšžokļa) krampju rezultātā. Reizēm papildus runas aparāta krampjiem izpaužas arī sejas muskuļu un ekstremitāšu krampji. Stostīšanās var liecināt arī par psiholoģiskiem vai neiroloģiskiem traucējumiem.

Uztraukties un rūpēties par savu veselību ir pavisam normāli, taču reizēm iekšējais nemiers par savu veselības stāvokli mēdz manāmi pieaugt, rodas izteikta baiļu sajūta, neizprotamas sāpes, kā arī nepamatotas bailes par savu dzīvību. Šādos gadījumos ir pamats domāt par diagnozi hipohondriju.