Ja roku tirpšanu un sāpes izraisa kompresijas neiropātija, to neārstējot, ir jāmokās sāpēs, bet nerva bojājums var izraisīt rokas paralīzi, darbspēju zudumu un invaliditāti. Par Roku tirpšanai un sāpēm stāsta Medicīnas centra ARS neiroķirurgs Dr. med. Jānis Šlēziņš. 

Pasaules Veselības organizācija aprēķinājusi, ka, palielinoties cilvēku mūža ilgumam, līdz 2030. gadam ar demenci sirgstošo skaits sasniegs 66 miljonus, bet 2050. gadā – jau 115 miljonus. Savukārt Slimību profilakses un kontroles dati rāda, ka 2016. gadā Latvijā ar demenci slimojuši vairāk nekā 6000 cilvēki.

Mūsdienās galvassāpes ir ļoti izplatītas, un visbiežāk tās tiek uztvertas kā normāla parādība pārpūles, noguruma, stresa vai laikapstākļu maiņas dēļ. Taču pret galvassāpēm jāizturas ar īpašu vērību, jo tās var signalizēt arī par kādu nopietnu saslimšanu. Viena no tādām ir galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma.

Tureta sindroms ir iedzimta nervu sistēmas slimība, kam raksturīgas atkārtotas, pēkšņas un no gribas neatkarīgas kustības, ko sauc par motoriskiem tikiem, vai neapzināti izdvestas skaņas, vārdi vai frāzes – vokālie tiki. Nervu tiki parasti attīstās jau bērnībā, vecumā no diviem līdz 18 gadiem, biežāk – vidēji sešus gadus veciem bērniem.

Stostīšanās, valodas raustīšana jeb logoneiroze ir runas traucējumi, kas veidojas runas aparāta (mēles muskuļu, lūpu, elpošanas, rīkles, apakšžokļa) krampju rezultātā. Reizēm papildus runas aparāta krampjiem izpaužas arī sejas muskuļu un ekstremitāšu krampji. Stostīšanās var liecināt arī par psiholoģiskiem vai neiroloģiskiem traucējumiem.

Uztraukties un rūpēties par savu veselību ir pavisam normāli, taču reizēm iekšējais nemiers par savu veselības stāvokli mēdz manāmi pieaugt, rodas izteikta baiļu sajūta, neizprotamas sāpes, kā arī nepamatotas bailes par savu dzīvību. Šādos gadījumos ir pamats domāt par diagnozi hipohondriju.

Mums visiem laiku pa laikam rodas negatīvas domas, taču lielākoties mēs spējam no tām atbrīvoties un dzīvot tālāk. Savukārt cilvēki ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem no nevēlamām, uzmācīgām domām cieš pastāvīgi, kas būtiski ietekmē viņu dzīves kvalitāti, traucējot pilnvērtīgi mācīties vai strādāt un veidot kvalitatīvas attiecības ar citiem.

Ganglionīts ir ganglija jeb nervu šūnu sakopojuma iekaisums, savukārt vairāku gangliju iekaisumu sauc par poliganglionītu. Galvenokārt slimību izraisošie faktori ir dažādas akūtas infekcijas, retāk traumas, vielmaiņas traucējumi, audzēji un medikamentu pārdozēšana.

Neirastēnija ir viens no izplatītākajiem neirozes veidiem. Šī saslimšana ir saistīta ar nervu sistēmas izsīkumu un regulāru psihoemocionālu spriedzi. Neirastēnijai biežāk ir pakļauti vīrieši vecumā no 20–40 gadiem, sievietēm šī kaite tiek novērota retāk.

Miegu bieži vien uztveram kā pašsaprotamu procesu un tikai tad, kad saskaramies ar tā problēmām, saprotam, cik veselīgs miegs ir svarīga un neatņemama mūsu dzīves kvalitātes un vispārējas veselības sastāvdaļa. Diemžēl ikviens no mums kaut reizi ir saskāries ar bezmiegu vai citiem miega traucējumiem.

Sāpes var būt ļoti dažādas - tās var pārsteigt mūs nesagatavotus vai arī būt hroniskas un mums labi pazīstamas. Taču sāpes jebkurā gadījumā nav vēlams ikdienas pavadonis nevienam no mums. Kā atpazīt dažādās sāpes, to cēloņus un kā tās novērst? Konsultē un ar padomiem dalās neiroloģe-algoloģe un farmaceite.

2. aprīlis visā pasaulē pazīstams kā Pasaules autisma atpazīstamības diena. Tās mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par cilvēkiem, kas saskārušies ar šo problēmu. Autisms joprojām ir viens no pretrunīgākajiem un mulsinošākajiem veselības traucējumiem gan ārstu un speciālistu, gan pašu, ar autismu sirgstošo cilvēku lokā, tāpēc ir nepareizi ticēt visam, kas par to tiek runāts.

Ikdienas leksikā bieži pieminam veģetatīvo distoniju, taču vai par to esam pietiekami informēti un zinoši? Cik nopietna ir šī saslimšana un kāpēc aizvien biežāk ārsti nosaka šo diagnozi? Par to, kāpēc būtiski ikdienā atjaunot psiholoģisko līdzsvaru un samazināt stresa un citu traucējošo faktoru ietekmi, stāsta speciāliste.