Austrumu slimnīcā: izglītojošs pasākums multiplās sklerozes pacientiem par psihoemocionālo veselību un jaunākajām terapijas iespējām
Katru gadu maija beigās tiek atzīmēta Pasaules multiplās sklerozes diena. Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadošie neirologi un Multiplās sklerozes vienības speciālistu komanda aicina ikvienu multiplās sklerozes pacientu un citus interesentus pievienoties Zoom tiešsaistes vebināram “Garīgā veselība un multiplā skleroze”, kas notiks 2025. gada 30. maijā plkst. 14.00. Tajā eksperti stāstīs par biežākajiem garīgās veselības traucējumiem, kā arī dalīsies zināšanās un jaunākajās atziņās par kognitīvi biheiviorālo terapiju un integratīvās medicīnas pieeju multiplās sklerozes ārstēšanā. Vebināra noslēgumā būs iespēja dzirdēt arī multiplās sklerozes pacientes personīgo pieredzes stāstu un atziņas par dzīvi ar šo slimību.
Multiplā skleroze ir autoimūna slimība, kas skar cilvēka centrālo nervu sistēmu. Tā vienlaikus ir arī viena no biežākajām neiroloģiskajām slimībām, kas izraisa invaliditāti gados jauniem cilvēkiem, ietekmējot centrālo nervu sistēmu. Multiplās sklerozes gadījumā tiek traucēta informācijas pārvade no smadzenēm uz ķermeni. Tā izpaužas kā dažādi nervu sistēmas funkciju traucējumi – kognitīvie, emocionālie, kustību, jušanas, koordinācijas, redzes vai maņu funkciju traucējumi.
Multiplās sklerozes izplatītākie simptomi ir, piemēram, nejutīgums, tirpšana rokās, kājās, uz ķermeņa vai sejas zonā, vājums, nespēks, nekustīgums ekstremitātēs, grūtības staigāt, līdzsvara traucējumi, galvas reibonis, izteikts nogurums, mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi. Tāpat var būt redzes traucējumi, piemēram, miglaina redze, dubultošanās, šķielēšana. Simptomi atkarīgi no tā, kurā vietā smadzenēs veidojas autoimūns iekaisums. Multiplā skleroze bieži rada arī emocionālus traucējumus – sēras, raizes, bailes, aizkaitināmību, garastāvokļa maiņas, trauksmi un pat depresiju.
Ja gados jaunam cilvēkam pakāpeniski izveidojas un 24 stundas saglabājas tādi neiroloģiski traucējumi kā, piemēram, tirpšana rokās vai kājās, līdzsvara traucējumi, urīna nesaturēšana, redzes traucējumi un citi iepriekš minētie simptomi, ir noteikti jāvēršas pie sava ģimenes ārsta vai neirologa, kas nosūtīs uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu. Austrumu slimnīcā darbojas Multiplās sklerozes vienība, kuras pamatuzdevums ir maksimāli agrīni diagnosticēt šo saslimšanu, kā arī katram pacientam izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku, palēninot slimības attīstības gaitu un uzlabojot dzīves kvalitāti.
“Lai gan multiplā skleroze ir grūti prognozējama hroniska slimība un diemžēl to pilnībā izārstēt nav iespējams, tomēr varam būtiski palēnināt šīs slimības norisi un attālināt invaliditāti. Ir radītas efektīvas zāles – un Latvijā tās ir valsts apmaksātas –, kas var aizkavēt slimības turpmāku attīstību un pagarināt pilnvērtīgi nodzīvotu dzīves laiku. Tādēļ savlaicīga diagnostika un ārstēšanas uzsākšana ir ļoti svarīga,” stāsta Austrumu slimnīcas Multiplās sklerozes vienības vadītāja un Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas Vispārējās neiroloģijas nodaļas vadītāja docente Daina Pastare.
Tā kā pacientu vidējais vecums multiplās sklerozes diagnozes noteikšanas brīdī ir 34 gadi un multiplā skleroze ir visizplatītākais neiroloģiskais invaliditātes cēlonis jauniem un ekonomiski aktīviem cilvēkiem, pirmām kārtām būtu svarīgi vairot plašākas sabiedrības izpratni par šo pacientu veselības pārmaiņām.
“Ja darba kolektīvā vai paziņu lokā ir cilvēks ar multiplās sklerozes diagnozi, līdzcilvēkiem būtu jābūt empātiskiem un atbalstošiem. Diemžēl mums kā sabiedrībai vēl ir, kur augt, jo bieži vien tieši līdzcilvēku atbalsts ir tas, kā pietrūkst šiem pacientiem. Savukārt, ja runājam par ārstēšanas iespējām, Austrumu slimnīcas Multiplās sklerozes vienības speciālisti, strādājot multidisciplinārā komandā, patlaban nodrošina jaunākās ārstēšanas metodes slimības attīstības gaitas palēnināšanai un dzīves kvalitātes saglabāšanai,” uzsver Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Guntis Karelis.
Vebināra norises laikā būs iespēja uzdot interesējošos jautājumus Austrumu slimnīcas Multiplās sklerozes vienības vadošajiem neirologiem profesoram Guntim Karelim, docentei Dainai Pastarei, Sandrai Svilpei, Līgai Mekšai, Elīnai Polunosikai un Lindai Kandei, kā arī lektoriem – Dr. med. Jeļenai Vrubļevskai, Dr. med. klīniskajā psiholoģijā Jeļenai Harlamovai un Dr. med. Edgaram Vasiļevskim.
Vebināra noslēgumā multiplās sklerozes pacientu biedrības “MANA MS” valdes locekle Simona Pidika stāstīs par garīgās un psihoemocionālās veselības jautājumiem, kam ir svarīga loma multiplās sklerozes pacientu ārstniecības procesā. Pacientu biedrības pārstāve pastāstīs arī savu pieredzes stāstu un dalīsies ar atziņām, aicinot uz diskusiju.
Latvijā šī diagnoze ir noteikta vairāk nekā 2700 cilvēku. Lielākajai daļai pacientu multiplā skleroze tiek diagnosticēta vecumā no 20 līdz 40 gadiem. Sievietēm multiplā skleroze ir divas līdz trīs reizes biežāk nekā vīriešiem. Slimībai progresējot, multiplās sklerozes pacientiem pakāpeniski attīstās invaliditāte. Pasaulē kopumā ar multiplo sklerozi dzīvo 2,9 miljoni cilvēku.
Aicina multiplās sklerozes pacientus, kā arī viņu tuviniekus un atbalsta personas pievienoties Pasaules multiplās sklerozes dienai veltītajai sarunai Austrumu slimnīcas vebinārā “Garīgā veselība un multiplā skleroze”, kas notiks 30. maijā no plkst. 14:00 līdz 16.00 Zoom platformā. Pasākuma programma: https://ej.uz/6u2n. Pieteikties pasākumam iespējams šeit.