Labdien!

Meklējot savas periodiskās sliktās pašsajūtas cēloņus, esmu iedomājies par jaunu teoriju. Vēlos, lai kāds konsultē, vai tā var būt...

1. Visu mūžu (44 gadi) cīnos ar augstu asinsspiedienu. Pareizāk būtu teikt - ar svārstībām. Veikti neskaitāmi izmeklējumi un analīzes, bet tiešs cēlonis nav atrasts. Lietotas visādas zāles, bet arī bez jūtamiem stabiliem rezultātiem.

2. No 22 gadu vecuma diagnosticēti somatoformi veģetatīvi traucējumi. Diezgan smagi. Nav pastavīgi, bet ik pēc kādiem 3 gadiem, gadu mokos. Ģībšanas sajūta, roku kāju tirpšana, sirds klauves, nerealitātes sajūta, migrēnas auras acīs (bez galvassāpēm), paātrināts pulss. Reiboņi, škietami nestabilas kājas. Krāsu uztveres traucējumi acīs, sajūta, ka acis rāda dažādi, aizmiegot sajūta, ka nevis aizmigsi, bet zaudēsi samaņu. Pēkšņa sajūta, ka būs jāvemj, bet ne no kuņģa. Ģībis neesmu un dēļ šī vēmis arī ne. Un vēl viskaut kas cits...

Pedējā laikā simptomi ir saasinājušies. Nevaru strādāt ar noliektu galvu un arī ar atliektu ar skatienu uz augšu. Pēc tam ir apjukums un nedrošas kājas. Protams, ne vienmēr. Mēdz tirpt un svilt rokas un kājas, vairāk kreisā pusē. Spranda ir stīva un jutīga.

Kādus audzējus domāju, ka var izslēgt, jo viss šis ar variācijām turpinās jau 20 gadus. Pirms 2 gadiem taisīts MR galvai.

Liela fiziska slodze nekaitē, pēc tās pat jūtos kādu laiku labāk. Skolā ļoti bieži un stipri sāpēja galva. Pēcāk vairs ne. Un arī tagad tā nav sapējusi, tikai dīvainas sajūtas. Sāpes ne. Dažkārt pamostoties ir sajūta, ka notirpis pakausis, kā nogulēta roka. Esmu modies ar spēcīgu spazmu kā krampi galvas pamatnē.

Visu mūžu ir bijusi iekšēja sajūta, ka problēma ir kaut kur tajā vietā, kur galva savienojas ar mugurkaulu. Ka tur ir tas sajūtu cēlonis. Bet ne tieši, jo sāpējis tur nav. Man kādreiz bērnība kāds ārsts teica, ka man ir garais, taisnais kakls.

Uz ko es ar šo sacerējumu velku? Nesen mana māsa bija uz pārbaudēm, un viņai teikts, ka viņai ir garais kakls un kaut kāda iedzimta (!!) īpatnība, ka kakla skriemeļi nospiež artērijas vai vēnas un tajos asinsvados veidojas kaut kādi virpulīši. Tā viņa teica.. nezinu, cik objektīvi. Un tas viss traucē asins apriti galvā un rada visādas nevēlamas sajūtas.

Un tagad jautājuma būtība... Cik liela iespēja, ka tā ir arī man? Ja jau māsai iedzimta...
Vai iespējams, ka man visu mūžu kaut ko ārstē, līdz pat antidepresantiem, bet vaina patiesībā ir tīri mehāniska? Un pie kāda ārsta vērsties, lai to noskaidrotu?

Paldies!