Neirologs: neārstēta krākšana var novest pat pie vecuma plānprātības
Daudzi uzskata, ka krākšana – eh, tas jau nekas nopietns. Taču, kā izrādās, krākšana nebūt neliecina par saldu miegu, bet gluži pretēji – var izraisīt nopietnas saslimšanas. Kādas – to TV24 raidījumā “Ārsts atbild” skaidro Skrides Sirds klīnikas neiroloģe, miega speciāliste Sintija Strautmane.
“Krākšana absolūti nav laba miega pazīme, un ir jāmēģina saprast, noskaidrot, no kā tā rodas,” stāsta speciāliste. Viņa skaidro, ka mūsdienās daudz tiek runāts par slimību, ko sauc par obstruktīvu miega apnoju. “Obstruktīvs – tas nozīmē, ka ir mehāniski gaisa plūsmas traucējumi. Piemēram, guļot uz muguras. Ja cilvēkam kakla apkārtmērs ir virs 40 centimetriem, tātad kakls ir resns, tad, šādi guļot, muskuļaudi un taukaudi saspiež elpceļus. Līdz ar to gaiss neplūst uz smadzenēm.” Taču, ja, pagriežoties uz sāniem, krākšana pāriet, to saucot par pozicionālo apnoju.
Neiroloģe gan piebilst, ka krākšana un miega apnoja novērojama ne tikai cilvēkiem, kuriem ir virssvars un solīds vecums, šī slimība skar arī gados jaunus un slaidus cilvēkus. Pats vārds “apnoja” nozīmē, ka cilvēks 10 sekundes neelpo, taču, kā stāsta miega speciāliste, esot novēroti arī gadījumi, kad cilvēks miegā neelpo divas minūtes, bet pats to nemaz nepamana un pamostas ar spēcīgu gaisa kampienu. “Kāpēc par šo runāju neiroloģijā? Ja mums smadzenes trešdaļu dzīves nesaņem skābekli, tad kādā brīdī tas varētu aiziet slikti – tas var būt risks insultam, infarktam, cukura diabētam un vecuma plānprātībai.”
