Vai tev ir gadījies kādreiz saost ko tādu, ko tev blakus esošie cilvēki tobrīd nesaož? Šāda parādība ir galvenā fantosmijas jeb ožas halucināciju pazīme. Šis stāvoklis var būt mulsinošs un nepatīkams, un smagākos gadījumos būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, tāpēc ir svarīgi saprast, kas tieši ir fantosmija, kā to atpazīt, kādi ir tās rašanās iemesli un kā šo problēmu var risināt.

Fantosmija ir neiroloģisks stāvoklis, kad cilvēks sajūt aromātus, kas reālajā vidē tobrīd nepastāv. Šo stāvokli mēdz dēvēt arī par ožas halucinācijām vai fantoma aromātu uztveri. Fantosmijas gadījumā smarža / smaka tiek sajusta pilnīgi bez jebkāda ārēja stimula. Sajustais aromāts var būt gan patīkams, gan nepatīkams, taču visbiežāk cilvēki sūdzas par nepatīkamām un spēcīgām smakām, piemēram, izkārnījumu vai kanalizācijas smaku, cigarešu dūmiem, ķimikālijām, pelējuma smaku.

Nereti līdz ar fantosmiju var izpausties vēl viens ožas traucējums, kas ir līdzīgs fantosmijai – parosmija. Taču tās gadījumā tiek izmainīta smaržas uztvere, kad kāda lieta smaržo pēc kā cita. Parosmija var rasties dažādu ožas sistēmas bojājumu rezultātā, ka arī pēc nopietnas elpceļu infekcijas, tostarp COVID-19.

Gan fantosmija, gan parosmija attiecināmas uz “kvalitatīvās ožas traucējumiem”, kas no kvantitatīvajiem ožas traucējumiem atšķiras ar to, ka oža nevis pazūd pavisam, bet mainās tikai ožas kvalitāte.

Simptomi un faktori, kam pievērst uzmanību

Foto: Shutterstock.com

Lūk, kā atpazīt fantosmiju!

• Neeksistējošas smaržas. Cilvēks saož smaržas, kas neeksistē apkārtējā vidē attiecīgajā brīdī;
• Smaržas intensitāte. Smaržas var būt ļoti spēcīgas vai pavisam vājas. Tās var tikt sajustas gan ar vienu, gan abām nāsīm;
• Aromātu veidi. Visbiežāk cilvēki saož nepatīkamas smakas, piemēram, deguma smaku, ķimikālijas, sapuvušu pārtiku, kanalizācijas smaku, dūmus vai metāla smaržu. Retāk var tikt sajustas patīkamas smaržas, piemēram, ziedu vai augļu aromāti;
• Ilgums un biežums. Smaržas var būt pastāvīgas vai parādīties un pazust. Tās var ilgt no dažām minūtēm līdz pat vairākām stundām un atkārtoties katru dienu, nedēļu vai mēnesi;
• Ietekme uz garšu. Tā kā oža ir cieši saistīta ar garšu, fantosmijas laikā ēdiens var garšot pēc iedomātās smaržas avota;
• Psiholoģiska ietekme. Pastāvīga nepatīkamu smaku sajūta var izraisīt apetītes trūkumu, trauksmi, depresiju un samazināt dzīves kvalitāti.

Cēloņi

Fantosmija rodas, kad tiek traucēts normāls ožas sistēmas darbības process, kurā iesaistīti deguns, ožas receptori un smadzenes. Šo traucējumu rezultātā smaržu uztvere var tikt būtiski izmainīta.

Lai gan precīzi fantosmijas cēloņi nav pilnībā izpētīti, ir zināms, ka to var izraisīt tādi faktori kā:

Foto: Vecteezy.com/ chormail153750

• centrālie mehānismi – saistīti ar smadzeņu darbības izmaiņām un var ietvert:

• smadzeņu ožas centru traucējumus. Izmaiņas smadzeņu reģionos, kas apstrādā ožas sajūtas, piemēram, ožas garoza, talāms, hipotalāms vai pieres daivas priekšējās daļas dorsolaterālā garoza, var likt sajust neesošus aromātus;
• neiroloģiskas slimības. Tādas neiroloģiskas saslimšanas kā Parkinsona slimība, Alcheimera slimība, epilepsija, migrēna, insults, kā arī smadzeņu audzēji un galvas traumas ietekmē smadzeņu darbību, kas ir atbildīga tostarp par ožas uztveri un apstrādi;
• psihiskās veselības traucējumus. Depresija, šizofrēnija un citi garīgās veselības traucējumi var veicināt fantosmijas attīstību, ietekmējot smadzeņu funkcijas un ožas uztveri. Piemēram, depresija ir saistīta ar izmaiņām smadzeņu darbībā. Smadzenes apstrādā ožas signālus un depresijas gadījumā šī apstrāde var tikt traucēta, izraisot neesošu smaržu sajūtu. Turklāt depresija var izraisīt vispārēju jutīgumu un pastiprinātu uzmanību ķermeņa sajūtām, kas var veicināt fantosmijas parādīšanos. Savukārt šizofrēnija ir psihisks traucējums, kas var izraisīt halucinācijas, tostarp ožas halucinācijas. Šizofrēnijas gadījumā smadzenes var interpretēt iekšējos signālus kā ārējus stimulus, izraisot fantosmiju. Tāpat šizofrēnijas gadījumā var būt traucēta smadzeņu darbība, kas atbild par ožas uztveri un informācijas apstrādi, tādējādi veicinot fantosmijas rašanos;
• hormonālās izmaiņas. Vairākos avotos minēts, ka fantosmija jeb fantoma aromātu uztvere var tikt novērota arī sievietēm premenopauzes periodā – saskaņā ar kādu pētījumu, ko ASV veikusi kompānija “Morphus”, kas fokusējas uz uztura bagātinātājiem un risinājumiem cīņai ar menopauzes un premenopauzes simptomiem, ar šo neparasto ožas fenomenu saskaras aptuveni 22% sieviešu premenopauzes periodā. Fantosmiju premenopauzes un menopauzes periodā saista ar hormonālajām izmaiņām. Tiek uzskatīts, ka estrogēna līmeņa pazemināšanās var ietekmēt ožas sistēmu, kas ir jutīga pret šo hormonu. Proti, estrogēns palīdz uzturēt ožas receptoru jutību un funkcijas degunā. Un, kad estrogēna līmenis pazeminās, šie receptori var kļūt mazāk atsaucīgi vai nepareizi interpretēt signālus, kas var izraisīt izmaiņas smaržu uztverē, tostarp fantosmiju;

Foto: Freepik.com/ freepik

• perifērie mehānismi – saistīti ar izmaiņām ožas gļotādā un receptoros, ko var izraisīt, piemēram:

• iekaisums un kairinājums – deguna dobuma un blakusdobumu slimības, piemēram, hronisks rinosinusīts, alerģisks rinīts, var izraisīt deguna gļotādas iekaisumu un tūsku, kas traucē smaržu molekulām sasniegt ožas receptorus. Infekcijas, piemēram, saaukstēšanās vai sinusīts, arī var izraisīt ožas receptoru bojājumus;
• receptoru bojājumi un nepareiza inervācija – pēc infekcijas vai traumas ožas epitēlijs var tikt bojāts, rezultātā notiek nepareiza nervu atjaunošanās, kas izraisa kļūdainu ožas signālu pārraidi;
• nervu šķiedru bojājumi – galvas traumas, ķirurģiskas manipulācijas vai deguna kaulu lūzumi var traumēt ožas receptorus un nervu šķiedras, kas pārraida smaržas signālus uz smadzenēm;

• citi potenciālie faktori:

• zobu un mutes dobuma problēmas, piemēram, smaganu slimības vai sausas mutes sindroms (kserostomija);
• dažu medikamentu lietošana;
• toksisku ķīmisku vielu, piemēram, dzīvsudraba vai svina, iedarbība;
• Covid-19 infekcija;
• ilgstošs stress un nemiers;
• staru terapija, piemēram, rīkles vai smadzeņu vēža gadījumā.

Diagnostika

Foto: Freepik.com/ prostooleh

Diagnostikas process ietver detalizētu anamnēzes jeb pacienta slimības vēstures ievākšanu, piemēram, ārsts var jautāt par jebkādām galvas traumām, iepriekšējām operācijām, alerģijām, medikamentiem un dzīvesveidu. Tāpat ārsts veic fizisko apskati un dažādus izmeklējumus. Šo pasākumu kopumu sauc vienā vārdā – diferenciāldiagnoze – un tās mērķis ir izslēgt citus iespējamos cēloņus un noteikt precīzu diagnozi. Īsumā, diferenciāldiagnoze ir būtisks solis pareizas diagnozes noteikšanai, atšķirot fantosmiju no citiem līdzīgiem apstākļiem, kas var izraisīt ožas traucējumus.

Diferenciāldiagnoze ietver tādus pasākumus kā:

• anamnēzes apkopošana un fiziska apskate. Ārsts veic detalizētu anamnēzes ievākšanu, uzdodot jautājumus par simptomu sākumu, biežumu, smaržu veidiem, to intensitāti un to, vai smaržas ir jūtamas vienā vai abās nāsīs. Tiek veikta arī fiziskā apskate, īpašu uzmanību pievēršot degunam, ausīm, galvai un kaklam, lai atklātu iespējamās novirzes;
• izmeklējumi. Lai izslēgtu citus iespējamos iemeslus, var tikt veikti papildu izmeklējumi, piemēram:

• deguna dobuma un blakusdobumu endoskopija – minimāli invazīva procedūra, kuras laikā, izmantojot tievu, elastīgu caurulīti ar gaismu un kameru, apskata deguna ejas un deguna blakusdobumus. Tas var palīdzēt atklāt deguna polipus, iekaisumus vai citas problēmas deguna dobumā, kas var izraisīt fantosmiju;
• attēldiagnostikas izmeklējumi. Tiek veikti datortomogrāfijas (CT) vai magnētiskās rezonanses (MRT) izmeklējumi, lai pārbaudītu, vai pacientam nav smadzeņu audzēja, traumas vai citas neiroloģiskas problēmas. MRT var palīdzēt identificēt audzējus, bojājumus vai asinsrites traucējumus smadzenēs. CT skenēšana var palīdzēt atklāt hronisku sinusītu, deguna polipus vai citas problēmas deguna blakusdobumos;
• elektroencefalogramma (EEG). Šis tests mēra smadzeņu elektrisko aktivitāti un to var izmantot, lai noteiktu, vai nav epilepsijas vai citu smadzeņu darbības traucējumu.

Svarīgi! Pareiza diagnostika ir būtiska, lai izvēlētos efektīvu ārstēšanas plānu, kas atbilst konkrētajam fantosmijas cēlonim.

Ārstēšana un rehabilitācija

Foto: Freepik.com/ rawpixel.com

Lielākā daļa fantosmijas gadījumu ir īslaicīgi un izzūd, pienācīgi ārstējot tās cēloni. Tomēr neiroloģiskiem cēloņiem var būt nepieciešama sarežģītāka ārstēšana, kas var ietvert:

• medikamentozu ārstēšanu, piemēram, antipsihotisko līdzekļu, antikonvulsantu vai antidepresantu lietošanu, ko, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, nozīmē ārsts;
• transkraniālo magnētisko stimulāciju (TMS) – neinvazīvu psihisku un neiroloģisku saslimšanu ārstēšanas metodi, kuras laikā notiek iedarbība uz galvas smadzeņu garozu ar magnētisko lauku. Smadzeņu stimulācija var palīdzēt izveidot jaunus neironu tīklus un sniegt atvieglojumu pie dažādām neiroloģiskām un psihiskām saslimšanām, tostarp fantosmijas gadījumā;
• ožas treniņu. Regulāra ožas stimulēšana ar dažādiem aromātiem var palīdzēt atjaunot ožas nervus un veicināt jaunu neirālo savienojumu veidošanos smadzenēs;
• ķirurģisku iejaukšanos. Īpaši smagos un neatliekamos gadījumos, kad medikamentozā ārstēšana nav efektīva, var tikt veikta bojātās deguna gļotādas ķirurģiska izņemšana.

Mājas apstākļos stāvokli var atvieglot:

• deguna skalošana. Izmantojot izotonisko sāls šķīdumu, var atvieglot deguna gļotādas pietūkumu (ieteicams konsultēties ar ārstu);
• deguna aerosoli. Deguna aerosoli var palīdzēt mazināt deguna gļotādas pietūkumu (ieteicams konsultēties ar ārstu);
• stresa mazināšana. Praktizējot relaksācijas metodes, var mazināt fantosmijas simptomus;
• veselīgs uzturs. Sabalansēts uzturs uzlabo vispārējo veselību.

Svarīgi! Lai gan fantosmija daudzos gadījumos nav bīstama un var pāriet pati no sevis, ir svarīgi atcerēties, ka tā var būt arī nopietnas veselības problēmas simptoms. Ja fantoma smaržas turpinās ilgāk par pāris dienām un traucē ikdienas dzīvei, noteikti dodies pie ārsta, lai veiktu izmeklējumus, noskaidrotu precīzu cēloni un saņemtu atbilstošu ārstēšanu.