Polineiropātija ir perifēriskās nervu sistēmas slimība. Perifērie nervi atrodas ārpus smadzenēm un muguras smadzenēm, tie pārraida informāciju starp centrālo nervu sistēmu un citām ķermeņa daļām; smadzenes un muguras smadzenes ir daļa no CNS. Polineiropātija vienlaikus ietekmē vairākus nervus dažādās ķermeņa daļās. Šī slimība var skart nervus, kas atbild par maņām, kustībām vai abām reizē.

Lielākā vai mazākā mērā ikdienā stresu izjūt ikviens. Stress var būt noderīgs – palīdzēt koncentrēties aktīvai rīcībai, mobilizēt iekšējos resursus iespējami labāka rezultāta sasniegšanai, piemēram, sportā vai kādā citā svarīgā pārbaudījumā. Taču satraukums par karu, ekonomiskas un finansiālas grūtības, neskaidrība par rītdienu, slimības, arī gluži ikdienišķas neveiksmes summējas krietnā stresa devā, ko šajos ziemas mēnešos izjūt daudzi. 

Aptiekā nākas dzirdēt vaicājam – vai būtu padoms, kāpēc tualete jāapmeklē biežāk nekā citiem? Joki jokiem, bet, ja mazā vajadzība kļūst tik spiedīga, ka sāk ietekmēt ikdienas aktivitātes, tad ir vērts pievērst šim jautājumam vairāk uzmanības.

Ādai nepieciešams skābeklis un laiks, lai atjaunotu tās virsējo aizsargslāni un noārdītu atmirušās šūnas. Tomēr nereti šis process tiek apgrūtināts un ir pat neiespējams, ja uz epidermas ir uzklāta kosmētikas kārta, intensīvu aktivitāšu ietvaros uzkrājušies sviedri, apkārtējās vides izraisītie putekļi vai sebums. 

Izplatītākie psihiskie traucējumi Eiropā ir trauksme, bezmiegs un depresija. Latvijā situācija ir līdzīga un, visticamāk, jāpiemin arī izdegšanas sindroms. Diemžēl daudzi palīdzību pie speciālistiem nemeklē, ļaujot problēmai samilzt līdz apmēriem, kad bez zālēm neiztikt.

Teju katram mājās atrodama kāda medicīniskā palīgierīce – termometrs, glikometrs, tonometrs, holesterīna līmeņa noteikšanas ierīce un citas –, turklāt bieži vien šos aparātus izmanto vairāki ģimenes locekļi. Ja šīs ierīces netiek pareizi dezinficētas, uz to virsmas uzkrājas nevēlamas baktērijas, kas var apdraudēt mājinieku veselību.

Aizlikts deguns, kakla sāpes un paaugstināta temperatūra ir lielai daļai pazīstami saaukstēšanās simptomi. Laiku pa laikam paši jūtam un pieredzam, ka kāds no tuviniekiem ir saaukstējies. Ziemas sezona, straujās laikapstākļu maiņas un bērnu atgriešanās skolā pēc brīvlaika ir veicinājušas lielāku dažādu vīrusu izplatību.

Covid-19 ietekme uz cilvēku veselību joprojām nav līdz galam izpētīta, jo nav pagājis pietiekami daudz laika, lai varētu novērtēt slimības vēlīnās sekas. Tomēr uz virkni  jautājumu var atbildēt jau šodien. Diemžēl neapstrīdama un negatīva ir Covid-19 ietekme uz cilvēka psihisko veselību.

Ak, cik bieži, lai akcentētu rūpju svarīgumu, dzirdam jau nodeldēto patiesību, ka āda ir lielākais ķermeņa orgāns! Taču tikai tādēļ, ka pārmēru atkārtota, patiesība nekļūst mazāk patiesa. Tāpēc – ja āda ir vesela, tā mūs aizsargā, ja nav, tiek traucēta ādas spēja darboties kā aizsargbarjerai.