VIEDOKLIS: Latvijas veselības apdrošināšanas nozare – aktuālās tendences un inflācijas ietekme
Inflācijas dēļ pagājušajā gadā piedzīvojām rekordlielu cenu kāpumu, kas ietekmējis nevienu vien darbības sfēru. Cenu kāpums novērojams arī veselības aprūpes nozarē, kas, savukārt, ietekmējis apdrošinātāju piedāvātās veselības apdrošināšanas polises. Lai saglabātu to pašu polises prēmiju, klientiem nākas atteikties no papildprogrammām un samazināt polises segumu. "Gjensidige Latvija" vadītāja Sanita Glovecka skaidro šā gada tendences veselības apdrošināšanas nozarē un uz to radītās inflācijas sekas.
“Pērn veselības apdrošināšanas atlīdzībās izmaksājām vairāk nekā desmit miljonus eiro, kas ir par 12% vairāk nekā 2021. gadā, turklāt ievērojamu izmaksāto atlīdzību kāpumu novērojam arī šajā gadā. Galvenais iemesls atlīdzību pieaugumam ir inflācijas izraisītais medicīnas pakalpojumu cenu pieaugums. Šī iemesla dēļ apdrošinātājs ir spiests celt cenas, jo līdz ar medicīnas iestāžu cenrāža sadārdzinājumu, nepieciešams celt arī veselības apdrošināšanas polises prēmiju, tomēr šādām cenu izmaiņām ne vienmēr ir gatavs arī klients, un uz tā rēķina cieš pakalpojumu grozs, ko klients var atļauties, ” stāsta eksperte.
"Gjensidige Latvija" pieejamie dati liecina, ka 2022. gada pirmajā ceturksnī ar 100% apmaksas pamatprogrammu, kurā apdrošinātajai personai nav jāveic līdzmaksājums, saņemot maksas ambulatoros pakalpojumus, bija 50% no apdrošinātajām personām. Turpretim 2023. gada pirmajā ceturksnī gandrīz 60% no apdrošinātajām personām bija ar limitētu jeb cenrāža pamatprogrammu, kurām novērojams arī lielākais prēmijas pieaugums. Tas liecina, ka uzņēmumi, kuriem jau tagad ir cenrāža programmas, ir spējīgi labāk reaģēt uz prēmiju pieaugumu, domājot par segumu palielinājumu vai noturēšanu, savukārt 100% programmas gadījumā – par prēmijas palielinājuma samazināšanu.
Izaicinājumi apdrošināšanas nozarē
Lai gan 2022. gada pirmajā pusē inflācijas sekas neizjutām, tās bija izteikti jūtamas gada otrajā pusē. Resursu sadārdzinājumu dēļ medicīnas iestādes otrajā pusgadā cēla savu pakalpojumu cenas, kas, savukārt, tiešā veidā ietekmēja apdrošināšanas polišu izmaksas. Apdrošinātāji saskaras ar grūtībām, lai atrastu līdzsvaru starp visaptverošu segumu nodrošināšanu un finansiāli ilgtspējīgu piedāvājumu. Tāpat apdrošināšanas kompānijām ir grūti prognozēt medicīnas pakalpojumu cenu kāpumu un valsts apmaksāto pakalpojumu apjoma samazinājumu vai to pieejamību. Salīdzinot 2023.gada pirmo ceturksni ar 2021.gada pirmo ceturksni, medicīnas pakalpojuma vidējā cena ir pieaugusi par 27.2%, līdz ar ko ir gaidāms, ka 2023.gada vidējā cena būs pieaugusi vēl vairāk.
Papildus medicīnas pakalpojumu cenu pieaugumam, COVID-19 pandēmijas laikā esošie ierobežojumi būtiski samazināja pakalpojumu pieejamību, īpaši ambulatorajai rehabilitācijai un sportam. Šobrīd pakalpojumu saņemšana ir atgriezusies pirms pandēmijas līmenī, līdz ar ko ir redzams, ka ne tikai kāpj medicīnas pakalpojumu cenas, bet apdrošinātās personas arvien vairāk saņem pakalpojumus.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, apdrošināšanas polišu vidējā prēmija ir augusi pat par 30%. Tas nozīmē, ka klienti par to pašu cenu vairs nevar iegādāties tik plašu polises segumu, kāds tas bijis iepriekš. Šī iemesla dēļ klienti bieži vien izvēlas polises ar mazāku segumu, bet par to pašu polises prēmiju, kā iepriekš. Arvien pieprasītākas kļūst arī limitētas programmas un nereti klienti izvēlās pāriet no pilnībā apmaksātām programmām uz limitētajām. Apdrošinātāji labprāt piedāvā šādu risinājumu, jo tas dod klientam iespēju joprojām saņemt pakalpojumu, neieguldot savus līdzekļus pilnā apmērā. Ja radīsies nepieciešamība pēc konkrēta speciālista, klientam būs iespēja to apmeklēt, būtiski nepasliktinot savu finansiālo situāciju. Tomēr var tikt ierobežots vizīšu skaits pie konkrētiem speciālistiem, kā arī apdrošinātajai personai jāveic līdzmaksājums katru reizi, kad tiek apmeklēts ārsts vai veikts izmeklējums.
Līdz ar cenu pieaugumu, bieži vien klienti atsakās no tādiem papildu segumiem kā medikamenti, ambulatorā rehabilitācija un sports, lai saglabātu maksas ambulatoro un stacionāro pakalpojumu segumu augstākā līmenī. Visgrūtākais lēmums parasti ir atteikšanās no zobārstniecības pakalpojumu seguma, kuriem nav piešķirts valsts finansējums un to cenas ir kāpušas visstraujāk no visiem medicīnas pakalpojumiem.
Izmaiņas jūt arī uzņēmumi
Uzņēmumu finansiālās spējas nodrošināt savus darbiniekus ar tik pat labu apdrošināšanas polisi kā līdz šim, ir būtiski mazinājušās. Galvenais iemesls tam ir ar nodokļu slogu neapliekamie veselības apdrošināšanas polises cenu griesti, kas ir 426,86 EUR. Pandēmijas laikā uzņēmumiem bija iespēja izveidot pilnvērtīgus apdrošināšanas komplektus, kas ietvēra maksas ambulatoros un stacionāros pakalpojumus, medikamentu apmaksu, optikas, zobārstniecības un ambulatorās rehabilitācijas papildprogrammas. Taču līdz ar medicīnisko pakalpojumu sadārdzinājumu, uzņēmumiem nākas atteikties no vienas vai divām papildprogrammām, lai spētu atjaunot polisi par iepriekšējo prēmiju. Savukārt gadījumos, kad klienti izvēlās saglabāt pilnu pakalpojumu klāstu, tiek būtiski samazināts maksas ambulatoro un stacionāro pakalpojumu segums, kā arī palielinātas uzņēmuma izmaksas.
Covid-19 pandēmijas laikā no darba devēju puses ir palielinājusies interese par mentālās veselības pakalpojumiem. Darbinieku labsajūtas nodrošināšanai uzņēmumi arvien biežāk izvēlas polisēs iekļaut psihologa, psihoterapeita un psihiatra pakalpojumus.
Tiek novērota tendence, ka apdrošinātie neiepazīstas ar atjaunotās veselības apdrošināšanas nosacījumiem un ir palielinājies atteikto atlīdzību skaits, jo šobrīd klienti iesniedz apdrošinātājiem čekus, kas jau reiz tikuši iesniegti, ļoti vecus čekus vai par tādiem pakalpojumiem, kas nav iekļauti iegādātajā programmā, kā arī izvēlas saņemt diagnosticējošos izmeklējumus bez ārstējošā ārsta nosūtījuma. Arvien biežāk tiek sasniegts polises kopējais apdrošinājuma summas limits, kas klientiem rada papildu neērtības, kā arī arvien biežāk klientiem nākas saskarties ar situāciju, kad apdrošinātājs saņemto pakalpojumu apmaksā daļēji.
