Ar retiem izņēmumiem neirofibromatozi atklāj jau bērna vecumā, un dažiem pacientiem tā sagādā pamatīgas sāpes, ierobežo dažādas funkcijas un var būt pat dzīvības jautājums. Taču pat ar tik nopietnām izpausmēm bērniem ir iespējams dzīvot pilnvērtīgi, ja vien saņem speciālu medikamentu. Diemžēl ir limitēts laiks, kad viņiem tas pieejams.

Kaut arī kampaņu bijis gana daudz, sabiedrības vēlme pasargāt jauniešus no cilvēka papilomas vīrusa (CPV) izraisīta vēža ir rīcībā nepastāvīga, jo ap kādu kampaņu laiku šī interese uzlabojas, pēcāk atkal mazinās, intervijā norāda Latvijas Kolposkopijas biedrības priekšsēdētāja ginekoloģe Olga Plisko.

Lai gan 1.tipa neirofibromatoze ierindota pie retajām slimībām, Latvijā ir gana daudz bērnu, kuriem tā diagnosticēta. Daļai no viņiem, lai neciestu no sāpēm vai funkciju traucējumiem un lai vispār dzīvotu, ir vajadzīgs medikaments, kurš pašlaik vēl nav iekļauts valsts apmaksāto zāļu sarakstā. Būs vai tomēr ne, par to tiek lemts tieši tagad.

Lai gan krūts veselībai īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši oktobrī, uzaicinājuma vēstules veikt skrīninga mamogrāfiju pilnīgi bez maksas sievietes saņem visu gadu. Diemžēl atsaucība ir gaužām maza, toties arvien pieaug to pacienšu skaits, kurām atklāj jau ielaistu krūts vēzi. Kāpēc tā un vai iespējams ko darīt lietas labā, saruna ar Latvijas Sieviešu volontieru biedrības “Vita” vadītāju Irīnu Janumu.          

“Viss sākās 2023. gada pavasarī, kad es pati sev sataustīju veidojumu krūtī,” stāsta krūts vēža paciente Irina Krasta, kurai slimību atklāja pietiekami savlaicīgi, lai sāktu efektīvu ārstēšanu, kam viss nepieciešamais bijis pieejams.

Kamēr katru gadu pieaug to sieviešu skaits, kurām diagnosticē jau ielaistu krūts vēzi, tikmēr uzaicinājumam veikt skrīningu atsaucas joprojām gaužām maz aicināto. Biežākie atrunu iemesli ir bailes no paša izmeklējuma, vai no tā, ko varētu uzzināt, arī laika vai informācijas trūkums un uzskats, ka rindas uz izmeklējumu ir pārlieku garas. Kā ir patiesībā, stāsta speciālistes onkoloģes.

Latvijā ik gadu acs melanoma tiek atklāta teju 30 cilvēkiem, un šādu gadījumu skaits pieaug, taču par šo bīstamo acs audzēju trūkst informācijas gan pacientiem, gan ārstiem. To mēdz atklāt novēloti, kas pasliktina ārstēšanas iespējas un dzīvildzi.

Dzemdes kakla vēzis un vēl atsevišķi vēžu paveidi, kurus izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV), šajā ziņā dod iespēju ar vakcināciju pret šo vīrusu vēl profilakses veidā novērst tādu vēzi, kurš ielaistā stadijā turpretī varētu kļūt grūti ārstējams, samazinot dzīvildzi.

Katru gadu februāra pēdējā dienā atzīmē Reto slimību dienu. Tiek lēsts, ka no 30 miljoniem iedzīvotāju ar retām slimībām Eiropā, aptuveni 90 000 iedzīvotāju saskaras ar asinsreces jeb koagulācijas traucējumiem – vismaz 236 no tiem dzīvo Latvijā un tikai pusei no tiem ir pieejami atbilstoši medikamenti.

Aizdomas par slimību mazajai Dārtai mediķiem radās vēl tad, kad viņa bija mammas vēderā. Astoņu mēnešu vecumā meitiņai uzstādīja pirmo retas saslimšanas diagnozi, taču tikai pēc četriem gadiem tika konstatēts, ka sirds diagnoze ir sekas citai retai saslimšanai. Tagad meitiņai ir seši, bet mammai šķiet, ka pagājuši jau 20 gadi…