Lai gan krūts veselībai īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši oktobrī, uzaicinājuma vēstules veikt skrīninga mamogrāfiju pilnīgi bez maksas sievietes saņem visu gadu. Diemžēl atsaucība ir gaužām maza, toties arvien pieaug to pacienšu skaits, kurām atklāj jau ielaistu krūts vēzi. Kāpēc tā un vai iespējams ko darīt lietas labā, saruna ar Latvijas Sieviešu volontieru biedrības “Vita” vadītāju Irīnu Janumu.          

“Viss sākās 2023. gada pavasarī, kad es pati sev sataustīju veidojumu krūtī,” stāsta krūts vēža paciente Irina Krasta, kurai slimību atklāja pietiekami savlaicīgi, lai sāktu efektīvu ārstēšanu, kam viss nepieciešamais bijis pieejams.

Kamēr katru gadu pieaug to sieviešu skaits, kurām diagnosticē jau ielaistu krūts vēzi, tikmēr uzaicinājumam veikt skrīningu atsaucas joprojām gaužām maz aicināto. Biežākie atrunu iemesli ir bailes no paša izmeklējuma, vai no tā, ko varētu uzzināt, arī laika vai informācijas trūkums un uzskats, ka rindas uz izmeklējumu ir pārlieku garas. Kā ir patiesībā, stāsta speciālistes onkoloģes.

Sievietei krūtis pie speciālista jāpārbauda laicīgi – kad nav sūdzību. Agri diagnosticēts krūts vēzis nav sataustāms, bet ir saskatāms, skaidro "Klīnika EGV" radioloģe, krūts slimību diagnostikas eksperte dr. Karīna Panova.

Latvijā ik gadu acs melanoma tiek atklāta teju 30 cilvēkiem, un šādu gadījumu skaits pieaug, taču par šo bīstamo acs audzēju trūkst informācijas gan pacientiem, gan ārstiem. To mēdz atklāt novēloti, kas pasliktina ārstēšanas iespējas un dzīvildzi.

Dzemdes kakla vēzis un vēl atsevišķi vēžu paveidi, kurus izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV), šajā ziņā dod iespēju ar vakcināciju pret šo vīrusu vēl profilakses veidā novērst tādu vēzi, kurš ielaistā stadijā turpretī varētu kļūt grūti ārstējams, samazinot dzīvildzi.

Katru gadu februāra pēdējā dienā atzīmē Reto slimību dienu. Tiek lēsts, ka no 30 miljoniem iedzīvotāju ar retām slimībām Eiropā, aptuveni 90 000 iedzīvotāju saskaras ar asinsreces jeb koagulācijas traucējumiem – vismaz 236 no tiem dzīvo Latvijā un tikai pusei no tiem ir pieejami atbilstoši medikamenti.

Aizdomas par slimību mazajai Dārtai mediķiem radās vēl tad, kad viņa bija mammas vēderā. Astoņu mēnešu vecumā meitiņai uzstādīja pirmo retas saslimšanas diagnozi, taču tikai pēc četriem gadiem tika konstatēts, ka sirds diagnoze ir sekas citai retai saslimšanai. Tagad meitiņai ir seši, bet mammai šķiet, ka pagājuši jau 20 gadi…

Ik gadu februārī tiek atzīmēta starptautiskā pasaules pretvēža diena. Onkoloģiskās saslimšanas ir viens no biežākajiem cilvēku nāves iemesliem. Latvijas sieviešu vidū viens no izplatītākajiem audzējiem ir dzemdes kakla vēzis. Tas ik gadu tiek atklāts katrai sešpadsmitajai sievietei, un katru mēnesi no šīs slimības mirst desmit daiļā dzimuma pārstāves – mammas, vecmammas, māsas. 

Guntim Jākobsonam pēkšņi un nenovēršami tika diagnosticēta retā slimība, kura nav izārstējama, par kuru mēdz teikt, ka labāk tad būtu bijis vēzis, un kura likusi citādāk vērtēt dzīvi un to visu, kas tev ir apkārt. Dzīve kļūst dārgāka – gan tiešā nozīmē, lai apturētu slimību, gan pārnestā nozīmē, lai pieķertos dzīvei, to novērtējot.