Intervija ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra pneimonologu Rūdolfu Vildi par pneimokoku infekciju un lietderīgumu arī senioriem ieviest vakcināciju no valsts budžeta. 

Ja no kājām nogāž gripa, ir jāgatavojas grūtam laikam, jo šī kaite nepaskries garām nemanīta. Nosacīti slimošanu un atveseļošanos var sadalīt pa dienām, un katrā ir vajadzīga citāda pieeja.

Latvijā atkal reģistrēti vairāki saslimšanas gadījumi ar leģionāru slimību. Kā varam sevi pasargāt? Par to TV24 raidījumā „Dienas personība ar Veltu Puriņu” stāsta RSU profesore, RAKUS stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” galvenā ārste Baiba Rozentāle. 

Pelējums, kas veidojas no aizsvīdušiem pakešu logiem, negatīvi ietekmē plaušas – cilvēki sāk slimot ar hronisku bronhītu, astmu un biežāk inficējas ar vīrusiem. Šādu skarbu patiesību TV24 raidījumā “Ārsts atbild” atklāj Skrides Sirds klīnikas alergologs, pneimonologs Māris Bukovskis. 

Speciālisti norāda, ka respiratori sincitiālā vīrusa profilakses nodrošināšana – pasīvā imunizācija – ir nepieciešama visiem jaundzimušajiem tipiskajā vīrusa izplatības sezonā no oktobra līdz aprīlim. Par to, kas īsti ir RSV un kāpēc jāmaina pasīvās imunizācijas kārtība, stāsta Renāte Snipe, Bērnu slimnīcas bērnu pneimonoloģe, pediatre.  

Idiopātiskā plaušu fibroze ir draudi dzīvībai – slimība, kura nav izārstējama, tomēr tās gaitu var palēnināt, lietojot mūsdienīgus medikamentus, tādēļ būtiska ir tās agrīna, savlaicīga diagnostika, kas var ievērojami uzlabot pacienta paredzamo dzīvildzi. Par šo slimību intervijā stāsta pneimonoloģe Zaiga Kravale, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja.

Ir labi zināt, kā sev palīdzēt, ja gadās kāda veselības liksta, taču vienmēr jāatceras, ka situācijai neatbilstoša pašārstēšanās var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Ja ārsta konsultāciju saņemt dažkārt sarežģītāk, farmaceita konsultācija atbilstoši viņa kompetencei ir ērti sasniedzama vienmēr.

Šogad martā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, “Mēness aptiekā” par trešdaļu pieauga pieprasījums pēc līdzekļiem pret alerģiju. Ja tādas pavasarim raksturīgākās organisma alerģiskās reakcijas kā acu asarošana un graušana, tekošs deguns, nemitīgas šķavas, astmai līdzīgas lēkmes ir parādījušās pirmo reizi, vajadzētu konsultēties ar ģimenes ārstu vai ar alergologu, rekomendē farmaceites.

Ja āda vai gļotāda iegūst zilganu nokrāsu, tas var būt signāls, ka organismā trūkst skābekļa. Šo stāvokli dēvē par cianozi, un tas var būt kā īslaicīgs un nekaitīgs, tā liecināt par nopietnām elpošanas, sirds vai asinsrites sistēmas problēmām, tāpēc ir svarīgi to atpazīt un savlaicīgi ārstēt. Kādas pazīmes var signalizēt par cianozi, kāpēc tā rodas un kā to ārstēt? Uzzini svarīgāko šajā rakstā!

Pavasaris ir mānīgs gadalaiks – ar straujām temperatūras maiņām, joprojām aktuāliem vīrusiem, bet vienlaikus parādās papildu faktors – putekšņi, kas var radīt alerģiju. Kā atšķirt pavasara saaukstēšanos vai vīrusu no alerģiskām iesnām?