Hokeja čempionāts spoži aizvadīts, jūtot līdzi gan ar sirdi, gan balsi. Tiesa gan, daudziem līdzi jušanas priekā to sanācis stipri pārslogot. Taču vasaras sezona ar Dziesmu svētkiem, kas vienos tūkstošiem balsu, un daudziem mūzikas festivāliem vēl tikai priekšā. Kā atkal nepazaudēt balsi un ko darīt, ja tā tomēr ir noticis?   

Atkarība no tabakas ir nopietna problēma, ar kuru nav viegli, taču ir iespējams tikt galā. Kādas sekas smēķēšana nodara ilgtermiņā, kādas ir šī postošā ieraduma  atmešanas iespējas un ko ieteicams darīt pēc smēķēšanas atmešanas? Stāsta farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Pirmajās maija dienās Starptautiskās Astmas dienas ietvaros, domājot par veselīgu sabiedrību nākotnē, šogad pasaulē īpaši aktualizēti ar vides ietekmi saistīti jautājumi astmas profilaksē. 

Šķiet, tik daudz zināms par sezonālajām alerģijām – kāpēc tās rodas un kā izvairīties – taču, kad sākas lielā pavasara ziedēšana un līdz ar to arī šķaudīšana un acu asarošana, paliec viens pret vienu ar mokošajiem simptomiem un aktuāls kļūst jautājums: ko lai es daru tieši tagad?

Steidzami ir jāmaina pašlaik Latvijā bērniem lietotā 10-valentā vakcīna pret pneimokoku infekciju (PCV), kas iekļauta bērnu vakcinācijas kalendārā.  Imunizācijas valsts padomes vadītāja, profesore Dace Zavadska skaidro pneimokoku infekcijas bīstamību bērniem.

Papildus elpceļu un kardiovaskulāriem traucējumiem, kas novēroti garā Covid-19 pacientiem, psihiatri un neirologi savā darbā arvien vairāk sastopas ar neiroloģiskiem un psihiatriskiem traucējumiem, kas saistāmi ar Covid-19 pārslimošanu. 

Vīrusa infekcija ne vienmēr beidzas brīdī, kad pārciests akūtais slimības posms. Pēc pārslimošanas nereti mēdz parādīties neiroloģiskas sekas. Šīm problēmām pastiprinātu uzmanību pievērsa Covid-19, taču arī citas vīrusu infekcijas var radīt neiroloģiskas komplikācijas, kas risināmas ilgtermiņā.

Istabas augi spēj ne tikai izdaiļot interjeru, bet arī attīrīt, mitrināt gaisu un labvēlīgi ietekmēt veselību. Vienmēr pastāv iespēja, ka uz labu laimi iegādāts vai mantots augs, var izraisīt alerģiju, galvassāpes un citas īpatnējas organisma reakcijas. 

Drēgnie laikapstākļi, gaisa temperatūras svārstības, nepiemērota apģērba izvēle, kā arī emocionāla pārslodze var mazināt organisma aizsargspējas, kā rezultātā tas kļūst uzņēmīgāks pret dažādiem vīrusiem un ir lielāka iespēja saaukstēties. 

Aizlikts deguns, kakla sāpes un paaugstināta temperatūra ir lielai daļai pazīstami saaukstēšanās simptomi. Laiku pa laikam paši jūtam un pieredzam, ka kāds no tuviniekiem ir saaukstējies. Ziemas sezona, straujās laikapstākļu maiņas un bērnu atgriešanās skolā pēc brīvlaika ir veicinājušas lielāku dažādu vīrusu izplatību.