Tā nu tas ir – ar iesnām, krekšķi un karstu pieri vairs nav nekādi joki. Augšējo elpceļu slimību simptomi, kam agrāk lielu vērību nepievērsām, nu var liecināt arī par nopietnu kaiti ar lielu komplikāciju risku.

Ik gadu 12. novembrī tiek atzīmēta Pasaules pneimonijas diena, lai veicinātu zināšanas un izpratni par pneimonijas slimību. Par to, kādi ir pneimonijas galvenie cēloņi, kā to atpazīt un kādas sekas uz organismu var atstāt pneimonija, stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.

Labi zinām, ka sezonālā vīrusa infekcija jeb, kā to ierasts dēvēt, saaukstēšanās ir slimība, kas tipiski izpaužas ar sāpošu kaklu, iesnām, klepu. Visbiežāk saaukstēšanās ir nekaitīga – nerada sekas ilgtermiņā, taču tā nav vienmēr, tādēļ ir svarīgi izvairīties no saslimšanas un arī zināt, ka rīkoties, ja tomēr vīruss jūs ir “noķēris”.

Mitrs, sasmacis gaiss, tumši pleķi kaktos, aprasojuši logi, izmazgātās drēbes tā arī nežūst – tās ir dažas no pazīmēm, kas var liecināt, ka līdz ar rudens drēgnā laika iestāšanos nelūgtais viesis pelējums atgriežas mājoklī.

Sākoties rudens vīrusu laikam, arvien izplatītāki kļūst arī Covid-19 saslimšanu gadījumi. Kā tos atšķirt no saaukstēšanās un citiem vīrusiem? Kam pievērst uzmanību ārstēšanās procesā un kā neaplipināt apkārtējos? Stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.

Pēdējos gados veiktie zinātniskie pētījumi liecina, ka iekštelpu gaiss var būt piesārņotāks nekā ārtelpu gaiss pat lielākajās un rūpnieciski attīstītākajās pilsētās [1]. Iekštelpās cilvēki pavada aptuveni 90 % sava laika, tāpēc pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš gaisa kvalitātei.

Ik gadu rudenīgās vēsmas, gribot negribot, pārsteidz mūs diezgan nesagatavotus. Kā rezultāts bieži vien ir pirmā rudens saaukstēšanās. Vai no saaukstēšanās, iestājoties vēsākam laikam, vispār ir iespējams izvairīties un ko darīt, ja sajūti saaukstēšanās pirmos simptomus?

Sestdien, 8. jūlijā, tiek atzīmēta Pasaules alerģijas diena. Tā ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Pasaules Alerģijas organizācijas (PAO) kopīga iniciatīva, lai palielinātu izpratni par alerģiju ārstēšanas un profilakses nozīmi. Alergologi uzsver, ka pēdējo 30 gadu laikā saslimšana ar alerģijām kļuvusi par visstraujāk izplatītāko slimību un aktuālu problēmu visā pasaulē un katrs trešais planētais iedzīvotājs cieš no kādas alerģijas formas.

Šī vasaras nedēļa ar Dziesmu un deju svētkiem, kas vieno tūkstošiem balsu, rit pilnā sparā! Vēl priekšā sadziedāšanās nakts arī tiem, kuri korī kā svētku dalībnieki nedzied. Kā balsi nepazaudēt un ko darīt, ja tā tomēr ir noticis, atgādina farmaceite. 

Hokeja čempionāts spoži aizvadīts, jūtot līdzi gan ar sirdi, gan balsi. Tiesa gan, daudziem līdzi jušanas priekā to sanācis stipri pārslogot. Taču vasaras sezona ar Dziesmu svētkiem, kas vienos tūkstošiem balsu, un daudziem mūzikas festivāliem vēl tikai priekšā. Kā atkal nepazaudēt balsi un ko darīt, ja tā tomēr ir noticis?