Tiklīdz termometra stabiņš sasniedz +3 līdz +8 grādus, sarosās visa dzīvā daba, tai skaitā ērces. Dzīvojot Latvijas platuma grādos, katram būtu jācenšas ievērot septiņi sadzīvošanas paņēmieni, lai neļautu sīkajām ērcēm aizēnot prieku par gada skaistāko sezonu.

Ārsts izraksta vai iesaka zāles, taču ar to jau ārstēšana tikai sākas. Lai sasniegtu gaidīto terapeitisko efektu, zāles ir pareizi jālieto. Izrādās, ka tas vienmēr nemaz nav tik vienkārši.

Sāpju sajūtās nav nekā patīkama, taču tās mums ziņo par kādu neveselīgu procesu organismā, piemēram, locītavu problēmām, pārslogotu muguru. Tādēļ šos signālus ir svarīgi prast pareizi tulkot un uz tiem atbilstoši reaģēt.

Kamēr sūdzību par dzirdi nav, lielākā daļa cilvēku šo dabas doto maņu uztver tik pašsaprotami, ka par ausu veselību ikdienā īpaši neaizdomājas. Tomēr, rūpējoties jau preventīvi par savu dzirdes veselību, sertificētā farmaceite aicina pievērst uzmanību septiņiem aizvien bieži sastopamiem dzīvesveida paradumiem, kas mēdz bojāt dzirdi.

Lielākajai daļai pieaugušo psihiskās saslimšanas sākas līdz 25 gadu vecumam- trešdaļa bērnu tās piedzīvo līdz 14 gadiem, teju puse – līdz 18. Depresija, trauksme un uzvedības traucējumi ir starp vadošajiem sliktas veselības un invaliditātes cēloņiem pusaudžu vecumā.

Pavasara spožās saules ietekmē acis reizēm grauž, kņudina un asaro. Lai gan ar sabalansētu uzturu var uzņemt teju visus labai redzei nepieciešamos vitamīnus, tomēr ar pārtiku nevar uzņemt tik daudz luteīna, kas nodrošinātu acīm aizsardzību pret UV staru kaitīgo iedarbību.

Sarkana tabletīte, kas atgādina konfekti, balts veļas pulveris, kas izskatās kā cukurs... šādas lietas var maldināt bērnu, rosinot pagaršot atrasto “konfekti”. Bērns izzina pasauli ar garšu, smaržu, tausti, un pats vēl nespēj izvērtēt saindēšanās risku. 

Atnākot pavasarim, mainās ne vien laikapstākļi, bet arī mūsu ādas vajadzības. Kā pareizi kopt ādu pavasara mainīgajos laikapstākļos, kādus līdzekļus noteikti iekļaut savā ikdienas sejas un ķermeņa ādas kopšanas rutīnā? Konsultē farmaceite.

Vīrusa infekcija ne vienmēr beidzas brīdī, kad pārciests akūtais slimības posms. Pēc pārslimošanas nereti mēdz parādīties neiroloģiskas sekas. Šīm problēmām pastiprinātu uzmanību pievērsa Covid-19, taču arī citas vīrusu infekcijas var radīt neiroloģiskas komplikācijas, kas risināmas ilgtermiņā.