Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Latvijā šobrīd dzīvo vairāk nekā 80 000 cilvēku, kuriem viņu dzīves laikā noteikta diagnoze – vēzis. Vēža ārstēšanas efektivitāte, kā arī cilvēka mūža paildzināšana, galvenokārt atkarīgi no atbilstoši piemērotas terapijas. Tomēr neatsverams aspekts ir arī speciāls uzturs, atrodoties gan slimnīcā, gan mājas apstākļos. No 1. aprīļa medicīniskais papilduzturs tiek piegādāts lietošanai mājās un to apmaksā valsts.

Atkarībā no vēža veida, līdz pat 70% onkoloģisko pacientu cieš no malnutrīcijas jeb uzturvielu nepietiekamības. Tā var rasties gan slimību, gan ārstēšanas procesu dēļ. Apmēram 10-20% no visiem nāves gadījumiem onkoloģisko pacientu vidū ir tiešā veidā saistīti ar uzturvielu trūkumu, nevis ar pamatslimību.

Vēzis – izaicinājums cilvēka organismam

Onkoloģiska slimība ir ārkārtīgi liels pārbaudījums jebkura cilvēka organismam. Vēzi varētu pielīdzināt parazītam, kas barojas no ķermeņa uzturvielām, izsūcot visu nepieciešamo savai izdzīvošanai un labklājībai. Organismam izaicinošs ir arī pats ārstēšanas process – operācijas, ķīmijterapija, staru terapija. Nereti šajā laikā organisms cieš no uzturvielu nepietiekamības. Tas nozīmē, ka cilvēka organisms neuzņem nepieciešamo uzturvielu (piemēram, olbaltumvielu, minerālvielu, vitamīnu) daudzumu, kas vajadzīgs, lai tas varētu pilnvērtīgi darboties. Uzturvielu nepietiekamība var novest pie svara zuduma, muskuļu masas samazinājuma, noguruma un pēcoperācijas komplikācijām, kas ne tikai ietekmē ārstēšanas procesu, tajā skaitā paildzinot atveseļošanos un uzturēšanās laiku slimnīcā, bet var apdraudēt pacienta dzīvību. Savukārt pareiza uztura izvēle var nodrošināt nepieciešamo enerģiju, lai uzveiktu slimību, palīdzēt organismam atkopties pēc ārstēšanas, atvieglot tās radītās blakusparādības, samazināt nogurumu un uzlabot vispārējo pašsajūtu.

Uzturvielām bagāta pārtika – panākumu atslēga

Pilnvērtīgu uztura plānu katram pacientam, atkarībā no viņa veselības stāvokļa, iesaka ārstējošais ārsts, uztura speciālists vai dietologs. Tomēr, līdzīgi kā ikvienam no mums, arī onkoloģisko pacientu uzturs sastāv no pamata uzturvielām – olbaltumvielām, ogļhidrātiem, taukiem, kā arī vitamīniem un minerālvielām. Olbaltumvielas ir viens no svarīgākajiem uztura stūrakmeņiem onkoloģijas pacientiem. Ja organismam netiek piegādātas nepieciešamās olbaltumvielas, tas sāk noārdīt muskuļu masu un vēlāk – arī iekšējos orgānus. Tāpat ievērojami pazeminās organisma spēja cīnīties ar slimību, kā arī paaugstinās risks saslimt ar infekcijas slimībām, pagarinot atveseļošanās laiku. Infekciju slimības ir īpaši bīstamas onkoloģijas pacientiem, tā kā to organisms ir novārdzināts, paaugstinot komplikāciju risku. Olbaltumvielas nodrošina šūnu un audu atjaunošanos, ļaujot ķermenim turpināt cīņu ar vēzi. Organisma pamatfunkciju uzturēšanai ne mazāk svarīgi ir ogļhidrāti un tauki, kas kalpo kā ķermeņa galvenais enerģijas avots. Terapijas procesā ārsts izvērtē vai pacientam nepieciešami papildu vitamīni un minerālvielas. Jāņem vērā, ka svarīgi tos nelietot bez ārsta ieteikuma, lai nenodarītu kaitējumu organismam.

Kad ar “parastu” ēdienu nepietiek

"Pēc diagnozes “vēzis” uzstādīšanas, ārstu konsīlijs katram pacientam izveido individuāli piemeklētu terapijas plānu, kas var ietvert operāciju, ķīmijterapiju, hormonu terapiju, staru terapiju vai vairāku terapiju apvienojumu. Diemžēl, nereti šādas agresīvas ārstēšanas metodes noved pie nepatīkamām blakusparādībām – sliktas dūšas, apetītes zuduma, riebumu pret ēdienu un dažādām smaržām, mutes dobuma gļotādas iekaisumiem, izmaiņām garšā un ožā, vemšanas, caurejas. Šādos gadījumos cilvēks normālu pārtiku uzņemt nespēj vai tā nepaspēj uzsūkties viņa organismā, nenodrošinot nepieciešamās uzturvielas. Tādēļ pacientiem ārkārtīgi svarīgs speciāls medicīniskais papilduzturs. Pacienti, kuru veselības stāvoklis ir īpaši smags, to slimnīcā saņem caur vēnu vai caur zondi, kas ievadīta kuņģī vai zarnu traktā. Savukārt pacientiem, kuri ārstējas dienas stacionārā vai ambulatori un daļu laika aizvada mājās, kā tas ir, piemēram, ķīmijterapijas vai staru terapijas laikā, medicīniskais papilduzturs tiek piegādāts lietošanai mājas apstākļos un no 1. aprīļa to apmaksā valsts,” skaidro onkoloģe ķīmijterapeite Linda Jurginauska.

Kā saņemt medicīnisko papilduzturu?

Onkoloģiskajiem pacientiem medicīniskais papilduzturs tiek nodrošināts sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetu. Ja ārsts uzskata, ka tāds ir nepieciešams, tas tiek piegādāts uz pacienta mājām trīs darba dienu laikā. Pēc divām līdz astoņām nedēļām ārsts izvērtēs medicīniskā uztura tālāku nepieciešamību, atkarībā no pacienta veselības stāvokļa un ārstēšanās procesa plāna. Kabinets nodrošina ne tikai speciālās pārtikas izsniegšanu un piegādi, bet arī piedāvās uztura speciālista un medicīnas māsas klātienes un attālinātas konsultācijas pacientiem un to tuviniekiem. Ja nepieciešama konsultācija pie Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Klīniskās barošanas kabineta speciālistiem, tālrunis pacientiem: 22034606.