Viedoklis: Rūpes par darbinieka mentālo veselību – vai un ko iegūst darba devējs?

Raksta autore: “Helmes Latvia” personāla vadītāja Anita Āboltiņa

Mentālās veselības jautājums nereti tiek aktualizēts rudenī – gada tumšākajā laikā, kad laikapstākļi Latvijā nelutina, un tas tiešā veidā ietekmē arī mūsu mentālo labsajūtu. Tomēr arī vasaras sākums ir piemērots laiks, lai uzsāktu veselīgus ieradumus. Nav noslēpums, ka par mentālo veselību jārūpējas tāpat kā par fizisko – par šo jautājumu bieži tiek plaši diskutēts, tiek organizētas lekcijas, tomēr nereti pietrūkst praktisko nodarbību, kas palīdzētu ieviest rūpes par labbūtību kā ikdienas ieradumu. Šeit talkā var nākt darba devējs, kļūstot par iedvesmas avotu. Rūpējoties par darbinieku emocionālo un mentālo labbūtību, iegūst gan ikviens cilvēks individuāli, gan komanda un uzņēmums kopumā.

Straujais darba temps noslogo emocionāli un mentāli

Mūsdienu straujais dzīves ritms un arī darba temps ļoti noslogo cilvēkus – gan emocionāli, gan mentāli, īpaši spilgti to izjūt intelektuālā darba veicēji. Aizvien vairāk darba devēju piedāvā darbiniekiem veselības apdrošināšanu, tādejādi motivējot rūpēties par savu fizisko veselību. Tieši tāpat iespējams palīdzēt rūpēties arī par mentālo veselību – izglītojot un kopīgi iedibinot labus un pozitīvus ieradumus.

Savlaicīgas rūpes par mentālo veselību nav ierasta prakse

Mums kā sabiedrībai joprojām jāmācās domāt, runāt un rūpēties par savu labbūtību kopumā, tāpat jāpilnveido izpratne par to, kā mentālā un fiziskā veselība ietekmē viena otru. Ja profilaktiska vizīte pie zobārsta tiek uztverta kā norma, savlaicīgas rūpes par mentālo veselību vēl nav ierasta prakse. Ir svarīgi ne tikai sniegt iespēju izglītoties par šiem jautājumiem, bet spert soli tālāk – ļaut izmēģināt, kā tas ir, ja, piemēram, katru dienu velta 10 vai 15 minūtes apzinātībai. Tāpēc arī mūsu uzņēmumā iedibināta tradīcija “Labo ieradumu mēnesis”, starp ikdienas darbiem kopīgi īstenojot dažādas aktivitātes – gan fiziskai, gan mentālai veselībai.

Ieviest pozitīvos ikdienas ieradumus

Lai iedibinātu pozitīvus ikdienas ieradumus, reizēm pietiek arī ar nelielām lietām – šajā pavasarī kopīgi īstenojām fizioterapijas nodarbības, kas ir īpaši lietderīgas sēdošā darbā. Teju visi esam lasījuši vai dzirdējuši, cik svarīgi ik pa laikam atraut acis no datora ekrāna, izstaipīties, mainīt sēdēšanas pozu, bet cik daudzi no mums to dara regulāri vai vismaz ir mēģinājuši to darīt? Darba kolektīvs un kolēģi, ar kuriem pavadām kopā vairākas stundas katru dienu, var būt tie, ar kuriem kopā censties padarīt to par ieradumu.

Brīvi runāt par mentālo veselību

Līdzīgi ir arī ar mentālo veselību, tāpēc praktiskās meditācijas nodarbībās ar apzinātības treneri Ansi Jurģi Stabingi mācījāmies prāta higiēnu, piedaloties ikdienas apzinātības treniņos. Šāda kopīga pieredze veicina arī spēju daudz brīvāk runāt par emocionālo un mentālo veselību, un izpratni, ka ir tikai normāli nogurt un vēlēties izvēdināt galvu. Lai gan daudzi joprojām vairās atklāti runāt par apzinātības praksi, patiesībā tas ir instruments, kā uz brīdi nolikt malā stresu un rūpes, lai vēlāk atgrieztos pie ikdienas darbiem ar lielāku jaudu un enerģiju.

Darba vieta kā motivācijas un iedvesmas avots

Mūsdienās, kad priekšstats par veselu cilvēku un pilnvērtīgām, veselīgām attiecībām darba kolektīvā mainās, kad pilnveidojas sabiedrības kopējā izpratne par šiem jautājumiem, darba devējs var sniegt būtisku pienesumu, palīdzot un motivējot darbiniekus rūpēties par sevi. Instrumenti, kā to panākt, ir ļoti dažādi – psihoterapeita iekļaušana veselības apdrošināšanā, nodarbības kopā ar speciālistiem vai, piemēram, veselīga sacensība par pastaigās svaigā gaisā pavadīto laiku. Domājot par veselīgiem un pozitīviem ikdienas ieradumiem, reizēm grūtākie ir tieši pirmie soļi – sperot tos kopīgi, nereti ir daudz lielāka motivācija un iespējamība, ka ieradums saglabāsies ilgtermiņā.

Darba devēja ieguvumi

Svarīgi, ka, rūpējoties par darbinieku mentālo labbūtību, iegūst arī darba devējs – šādas kopīgas aktivitātes sekmē darbinieku iesaisti, entuziasmu un lojalitāti. Cilvēki aizraujas un atrod darbā vērtīgo un interesanto, papildus profesionālajiem aspektiem. Tas viennozīmīgi stiprina piederības izjūtu uzņēmumam un veicina nodošanos darbam.