Līdz ar vecumu cilvēka ķermenim ir nepieciešams par aptuveni 50% vairāk olbaltumvielu nekā jaunībā, jo tās palīdz saglabāt muskuļu masu un palēnināt kaulu masas zudumu, vienlaikus pietiekams proteīna daudzums palīdz saglabāt imunitāti un paātrināt atveseļošanos, skaidro eksperti.

Pētījumi liecina, ka papildu olbaltumvielas vecākiem pieaugušajiem palīdz mazināt kustību traucējumu risku un var pagarināt dzīves ilgumu. Līdz ar novecošanos būtiski ir uzturvielām bagāti ēdieni – tur, kur augstāka satura olbaltumvielas, nepiesātinātie tauki, vitamīni un minerālvielas.

Zinātnieki lēš, ka muskuļu masas samazināšanas dažiem cilvēkiem var sākties jau no 40 gadu vecuma. Tas palielina, piemēram, kritienu un kaulu lūzumu risku, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, tāpēc pieaugušajiem ir svarīgi laikus pievērst uzmanību savam ikdienas uzturam.

“Augstvērtīgas un cilvēka organismam nepieciešamas olbaltumvielas satur gan olas, gan vistas gaļa, gan zivis. Arī augu valsts produkti, piemēram, tādi kā soja un tofu, satur olbaltumvielas. Viens no mūsu projekta “Olas ir spēks” mērķiem – palīdzēt cilvēkiem izprast dažādas olbaltumvielas, olu uzturvērtību un kā efektīvāk plānot savas ēdienreizes,” saka Latvijas Apvienotās putnkopības asociācijas (LAPNA) izpilddirektore Anna Ērliha.

Tiesa, visi olbaltumi nav “dzimuši” vienādi – par svarīgāko, kas jāzina par olbaltumvielām tiem, kuri ikdienā ēd dzīvnieku izcelsmes proteīnu, gan tiem, kuri izvēlas augu produktus, lasi šeit.

Olbaltumvielas ir arī kritiski svarīgas bērniem un pusaudžiem

Olbaltumvielas ir sarežģītas organiskas vielas, kas sastāv no dažādām aminoskābēm, un tās var veidot 20 atšķirīgas aminoskābes, kas savirknētas dažādā secībā. Olbaltumvielas ir katras ķermeņa šūnas sastāvdaļa un palīdz veidot un atjaunot muskuļus, audus, ādu, nagus un matus, kā arī hormonus, fermentus un veselīgu imūnsistēmu.

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja, uztura speciāliste Guna Bīlande uzsver, ka ieteicamais proteīna daudzums vidēji mazkustīgam pieaugušam cilvēkam, ir 0,8 grami uz vienu kilogramu ķermeņa svara.

“Olbaltumvielas ir svarīgas visos vecumposmos, jo pilda vairākas svarīgas funkcijas cilvēka organismā. Piemēram, cilvēkam, kas sver 75 kilogramus, dienā vajadzētu uzņemt 60 gramus olbaltumvielu, kas būtu līdzvērtīgi desmit olām. Protams, to darīt neieteiktu, jo tas neatbilst daudzveidīga uztura principiem,” saka uztura speciāliste.

Viņa arī piebilst, ka olbaltumvielas ir svarīga uzturviela, kas nodrošina neaizstājamās aminoskābes, kas palīdz bērniem augt un pareizi attīstīties. Zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem olbaltumvielas vajag vairāk nekā pieaugušajiem, bet to daudzums atkarīgs no vecuma.

“Visvairāk olbaltumvielu nepieciešamība pieaug pusaudžiem, kuri nodarbojas ar profesionālo sportu. Tātad, jo aktīvāks būs bērns, jo vairāk olbaltumvielas būs nepieciešamas. Proteīns ir kritiski svarīgs, lai bērns varētu normāli augt un attīstīties,” piebilst uztura speciāliste.

Olbaltumvielu nepieciešamība pieaug grūtniecībā un zīdot bērnu, kā arī vecāka gada gājuma cilvēkiem, un gadījumos, ja cilvēks ir saslimis. Atšķirīgas ir olbaltumvielu prasības profesionālajiem sportistiem, bet tas atkarīgs no sporta veida, vecuma, dzimuma, klimata un citiem faktoriem.

“Latvijā joprojām galvenie mirstības rādītāji ir uzlabojamie, proti, tie, kurus paši varam mainīt ar savu dzīvesveidu, tai skaitā uzturu. Gribētos cerēt, ka arvien vairāk iedzīvotāju apzināsies veselīga uztura būtisko lomu slimību profilaksē un hronisku saslimšanu mazināšanā,” norāda uztura speciāliste.

Kādas funkcijas pilda olbaltumvielas?

Olbaltumvielām organismā ir vairāki svarīgi uzdevumi. Primārā ir tā dēvētā strukturālā funkcija. Proteīns ir svarīga organisma struktūras daļa, un aptuveni puse no organisma olbaltumvielām veido tieši strukturālos audus, piemēram, muskuļus un ādu.

Otrkārt, transporta funkcija. Proti, olbaltumvielas nodrošina daudzu uzturvielu un molekulu “transportu” gan asinīs, gan citos ķermeņa šķidrumos, piemēram, hemoglobīns un lipoproteīni.

Treškārt, olbaltumvielām hormonālā funkcija – hormoni un peptīdi ir olbaltumvielas vai aminoskābju ķēdes, piemēram, insulīns un aizkuņģa dziedzera polipeptīdi.

Uztura speciāliste min arī fermentu jeb enzimātisko funkciju – visi fermenti ir olbaltumvielas. Ferments ir viela, ko rada dzīvs organisms un kas darbojas kā katalizators, lai izraisītu  organismam svarīgas bioķīmiskas reakcijas.

Visbeidzot, olbaltumvielas pilda arī imūno funkciju – visas antivielas ir olbaltumvielu molekulas. Antivielas ir asins olbaltumvielas, kas tiek ražotas, reaģējot uz specifisku antigēnu, lai to neitralizētu. Tiem ir līdzsvara funkcija – albumīns ir olbaltumviela, kas darbojas kā buferis, lai saglabātu nemainīgu asins pH līmeni. Tas, savukārt, nodrošina normālu vielmaiņas norisi organismā, palīdzot tam cīnīties ar slimībām.

Organisms nespēj pats uzkrāt olbaltumvielas, tāpēc ir svarīgi katru dienu uzņemt saprātīgu olbaltumvielu daudzumu. Katram cilvēkam tas atšķiras, atkarībā no vecuma, dzimuma, svara un ikdienas fizisko aktivitāšu daudzuma.

“Uzskatām, ka sabiedrībā ir jāveicina informētība par dažādu produktu priekšrocībām. Tāpēc Latvijas Apvienotā putnkopības asociācija kopš pagājuša gada pavasara Latvijā un Lietuvā īsteno izglītojošo kampaņu “Olas ir spēks!”. Viens no kampaņas mērķiem ir veicināt olpratību un stāstīt par Eiropas Savienībā ražoto olu priekšrocībām,” saka LAPNA izpilddirektore.

Projektu “Olas ir spēks!” finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Lauku atbalsta dienesta uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne Lauku atbalsta dienests ar tiem nevar tikt saukti pie atbildības.

Projekts "ES ražotu olu informācijas un veicināšanas pasākumi Latvijā un Lietuvā" (EU Eggxpert, projekta nr. 101046173)