Liela daļa Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka, pavadot garas stundas un strādājot pie datora, tas atstāj iespaidu uz mūsu redzi. Tomēr tikai ļoti maza daļa cilvēku, kuri izjūt redzes pasliktināšanos, laicīgi dodas pie optometrista. 

Ikdienā nākas sastapties ar vecākiem, kuriem nav skaidrs, cik tad īsti reizes gadā bērniem būtu vēlams veikt redzes pārbaudi. Kur to labāk veikt? Neskaidrību ir daudz. Ir svarīgi saņemt atbildes, jo, nerūpējoties par bērnu redzes veselību jau agrā bērnībā, tas var radīt problēmas nākotnē – īpaši jau skolas laikā, kad slodze acīm palielinās vairākkārt.

Attīstoties tehnoloģijām, tās ne tikai atvieglo mūsu dzīves, bet atstāj arī iespaidu uz veselības stāvokli, ja par to attiecīgi nerūpējamies. Ilgstošs darbs pie datora ietekmē ne tikai mūsu ķermeni, bet lielā mērā cieš tieši viena no svarīgākajām maņām – mūsu redze. 

Darbojoties šajā sfērā esmu nonākusi pie secinājuma, ka daļai vecāku ir raksturīgi nepievērst vajadzīgo uzmanību bērnu redzes veselībai. Vecāki cer, ka problēmas, viņu bērnam augot un attīstoties pazudīs pašas no sevis. Šī tendence, diemžēl, ir izplatīta attiecībā arī uz kopējo veselības stāvokļa diagnostiku.

Sausās acs sindroms ir pietiekami izplatīta problēma sabiedrībā. Īpaša riska grupa ir tieši jaunās māmiņas - šis sindroms veidojas hormonu svārstību dēļ, kā arī gadījumā, ja tiek lietota hormonālā kontracepcija.

Blefarīts ir acu plakstiņu malu iekaisums – plaši izplatīta hroniska acu saslimšana, kurai raksturīgi apsārtuši, sāpīgi, niezoši un pietūkuši plakstiņi, kā arī strutaini izdalījumi no acīm. Blefarīts var tikt diagnosticēts gan pieaugušajiem, gan bērniem, taču saslimšanas risks ir vairāk paaugstināts brieduma gados (vidēji 50 gadu vecumā).

Regulārs acu nogurums vakaros, ņirboņa vai reibonis no spilgtās saules gaismas ir pirmie nopietnie signāli, kas atgādina, ka ultravioleto staru (UV) aizsargbriļļu lietošana ir ļoti nepieciešama mūsu platuma grādos ne tikai vasaras saulainākajās dienās, bet arī laikā, kad ir apmācies.

Daltonisms jeb krāsu aklums ir redzes patoloģija, kurai raksturīga pacienta nespēja atpazīt vienu vai vairākas pamata krāsas. To izraisa acs tīklenes centrālajā daļā esošo krāsu uztveres receptoru darbības traucējumi, kas visbiežāk iegūti iedzimtības ceļā. Patoloģija parasti neietekmē ne redzes asumu, ne arī citas redzes īpašības, taču var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti.

Miljoniem cilvēku visā pasaulē cieš no tādiem redzes traucējumiem kā tālredzība, tuvredzība un astigmātisms. Brilles un kontaktlēcas ir viens no risinājumiem, taču daudziem tās rada lielu fizisko un psiholoģisko diskomfortu. Mūsdienu attīstītā medicīnas nozare sniedz iespēju ikvienam būtiski uzlabot savu dzīves kvalitāti – veicot redzes lāzera korekciju. 

Plašajā optisko instrumentu klāstā palielināmie stikli un lupas ieņem īpašu vietu. Tās ir domātas ne tikai cilvēkiem ar redzes traucējumiem, bet arī ir neaizstājams darba instruments daudzās profesionālajās jomās. Ar tā palīdzību darbu iespējams paveikt ar vislielāko precizitāti un iegūt maksimāli augstus rezultātus.