Tas vien, ka mikroelementi ir mazāk pazīstami par vitamīniem, nenozīmē, ka tie mums ir mazāk nepieciešami, atzīst farmaceits un kopā ar ārsti ortomolekulārās medicīnas speciālisti atklāj būtiskāko šo mikroelementu funkcijas.  

Dienā vēlamajam, ar pārtiku uzņemtajam holesterīna daudzumam nevajadzētu pārsniegt 0,2 gramus, taču Latvijā cilvēki dienā uzņem vidēji 0,6 gramus holesterīna. Svarīgi arī pašlaik, kad daudziem mainījies līdz šim ierastais ikdienas dzīves ritms, sekot holesterīna rādītājiem un darīt visu, lai to kontrolētu, atgādina farmaceite.

Šodien, 17. februārī, sākas gavēnis, kas līdz pat Lieldienām vismaz daļai cilvēku ikdienā ienesīs ēšanas un uzvedības paradumu izmaiņas. Gavēnis var būt gan reliģisku, gan arī nereliģisku apsvērumu vadīts (reizēm saukts arī par badošanos), piemēram, lai samazinātu holesterīna līmeni un nomestu lieko svaru. 

Valda priekšstats, ka ķermeņa svars ir tieši saistīts ar uzņemtajām kalorijām un gribasspēku, taču patiesībā liela loma tajā ir arī hormonu darbībai. Tieši hormoni nodrošina, ka tiek patērēts tāds pārtikas daudzums, lai ķermenis spētu pilnvērtīgi funkcionēt. Kuri hormoni atbildīgi par ēstgribu un kas ietekmē to darbību, skaidro farmaceite.

Ziema ir laiks, kad no dienvidu zemēm uz Latviju atceļo plašs citrusaugļu klāsts – veikalos ir pieejami pavisam svaigi un sulīgi apelsīni, mandarīni, pomelo, citroni, kumkvati, laimi. Tie ir iekarojuši pastāvīgu vietu mūsu ēdienkartē. Daudziem tas ir veselīgs gardums un C vitamīna avots imunitātes stiprināšanai, taču nekontrolēts citrusaugļu patēriņš nav ieteicams un veselīgs.

Aorta ir lielākais asinsvads organismā, kā arī ķermeņa galvenā artērija. Tā atrodas starp sirdi un vēdera dobumu, un, lai arī izturīga, var gadīties, ka tās sieniņas ar laiku kļūst vājākas, ļaujot tām pārmērīgi izplesties. Šādā gadījumā var rasties aortas aneirisma. Aneirismas plīsuma gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, jo tas var radīt dzīvībai bīstamu iekšējo asiņošanu.

Ikviens zina, cik svarīgi ir uzņemt vitamīnus un minerālvielas, jo tie pilda dažādas būtiskas organisma funkcijas. Taču, kā zināt, ka organisms nesaņem sev vajadzīgo pietiekamā daudzumā? Farmaceite skaidro, kuri vitamīni un minerālvielas ir svarīgas ikvienam, kas var liecināt par to trūkumu un kādi produkti ikdienas ēdienkartē jāiekļauj, lai tos uzņemtu pietiekami.

Ziemas laiks mūs nelutina nedz ar bagātīgām dabas veltēm, nedz saules gaismu. Tas ir laiks, kad mūsu organismam mēdz būt nepieciešams lielāks atbalsts un rūpes. Ilgie, tumšie vakari un vienveidīgāka ēdienkarte var veicināt to, ka jūtamies noguruši un izsmelti gan fiziski, gan emocionāli. Kā parūpēties par savu ziemas ēdienkarti tā, lai stiprinātu savu ķermeni un justos labāk?

Jauns gads ir sācies, un nu laiks īstenot savas Jaungada apņemšanās! Daudzi solījušies šogad ēst veselīgāk, vairāk sportot un kopumā ievērot veselīgāku dzīvesveidu. Kā to panākt, izvairoties no skarbām diētām, bet neatsakoties no gardām maltītēm, stāsta sertificēta uztura speciāliste.

Hipervitaminoze ir patoloģisks stāvoklis, kas rodas no pārmērīgas kāda vitamīna preparātu lietošanas. Visbiežāk sastopamās ir A un D hipervitaminoze. А hipervitaminoze visbiežāk rodas zīdaiņiem un maziem bērniem: bērns kļūst nemierīgs, neēd, slikti guļ, parādās vemšana. Ja pārmērīgi tiek lietots D vitamīns, organismā pastiprināti uzkrājas kalcija sāļi: zūd ēstgriba, rodas aizcietējums, parādās vemšana un paaugstināts asinsspiediens.