Saprast, vai cilvēks spēj kontrolēt tieksmi pēc kaut kā, pamanīt, vai cilvēks kontrolē procesus vai arī procesi jau kontrolē cilvēku, runāt godīgi, konkrēti un tieši – tas varētu būt sākums risinājumiem ar atkarīgu cilvēku, kurš var arī kļūt par bērna vecāku. Elīna Brila, psiholoģe ar vairāku gadu pieredzi atkarību mazināšanas jautājumos, skaidro, kālab ir būtiski turpināt runāt par atkarību ar jauniešiem.

Mūsdienās stress ir kļuvis par gandrīz neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Neliels stress pat var būt noderīgs – tas motivē, palīdz koncentrēties un sasniegt mērķus. Taču, kad šis stāvoklis kļūst pastāvīgs un pārsniedz organisma spēju atjaunoties, stress var pārvērsties par nopietnu veselības apdraudējumu. 

Pārmaiņu laiks bērniem prasa lielu iekšējo resursu mobilizāciju, un pieaugušo uzdevums ir ne tikai atvieglot šo pāreju, bet arī ieraudzīt bērna patiesās vajadzības aiz uzvedības niansēm. Lai palīdzētu bērnam veiksmīgi sākt skolas gaitas, Medon bērnu psihiatrs Jaroslavs Priedeslaipa iesaka vecākiem un pedagogiem dažus padomus. 

Podkāsta “Redzēt plašāk” epizodē “Vardarbība” Anda Švinka aicina jauniešus būt vērīgiem: “Ja tu esi pamanījis, vai tev ir aizdomas, ka kāds piedzīvo vardarbību, neklusē, bet uzrunā tieši, uzjautā par to, kas notiek. Galvenais ir nepalikt vienaldzīgam!” 

Diabēts mūsdienās ir kļuvis par vienu no izplatītākajām hroniskajām slimībām, kas ietekmē miljoniem cilvēku visā pasaulē. Parasti uzmanība tiek pievērsta cukura līmenim, medikamentiem un uzturam, bet psiholoģiskā labsajūta nereti paliek otrajā plānā.

Pakalpojums Gadījumu vadītājs, kas šobrīd pieejams tikai ar projektu finansējuma palīdzību, ir  īpaši nozīmīgs atbalsts ģimenēm, kurās aug bērni ar autismu – tas palīdz pārvarēt ilgos gaidīšanas laikus uz terapijām un sniedz skaidru rīcības plānu sarežģītās situācijās.

Emocionālā ēšana bieži rodas kā reakcija uz stresu, trauksmi vai vientulību – tā nav gribas trūkuma pazīme, bet mēģinājums pašregulēties, skaidro psiholoģe Anita Tože. Ja ēdiens kļūst par vienīgo veidu, kā nomierināt sevi, šī uzvedība var nostiprināties un kļūt par ieradumu, kas ilgtermiņā kaitē gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai. 

Viens no izaicinājumiem mūsdienu pārstimulētajā informācijas telpā ir spēja apzināties to, kas ar mums notiek šeit un tagad. Apzinātība nav brīnumu terapija, kas novērš visas problēmas, bet tā palīdz staltāk stāvēt un drošāk doties uz priekšu, izprotot un cienot savu pieredzi, norāda Dr. psych. Ilona Krone.

Katrs jaunietis nāk ar savu stāstu, bet līdzīgās tēmas iezīmējas. Galvenās, ko var nosaukt, ir trauksme un stress, tātad paaugstināts trauksmes līmenis, sociālā trauksme. Par bailēm kļūdīties un citiem ar jaunieša dzīves posmu saistītiem aspektiem klīniskā un veselības psiholoģe Aija Krišjāne stāsta podkāsta “Redzēt plašāk!” intervijā “Psihoemocionālā veselība”. 

Vasaru mēdz uzskatīt par mierīgāku posmu, tomēr daudzi arī šajā periodā saskaras ar paaugstinātu ikdienas stresu un satraukumu. Daļai tieši vasara ir aktīvākais darba laiks, ar augstāku slodzes un stresa līmeni. Kā mazināt stresu saspringtākā dzīves posmā?