Darbu pārslodze, ilgstošs stress, nospiedoši termiņi un atbildības slogs – nebeidzams vāveres ritenis, kur, mēnešiem vai pat gadiem tiecoties uz aizvien labāku sniegumu, sākotnēji var nemanīt, kā katrs nākamais uzdevums prasa arvien vairāk piepūles un zūd gandarījums par tik iemīļoto profesiju.

Pavasarī atdzimst ne vien daba, bet arī cilvēks: dienām kļūstot aizvien garākām un uzziedot pirmajiem pavasara ziediem, cilvēks piedzīvo psiholoģiskas pārmaiņas. Daudziem pavasaris nes cerību par kaut kā jauna sākumu, bet dažiem sagādā grūtības pielāgoties jaunajam ritmam un sajūtām. Ko ņemt vērā, lai pavasaris kļūtu par iepriecinošu un patīkamu pārmaiņu laiku, stāsta psiholoģe.

Grūtniecība ir skaists laiks sievietes dzīvē, tomēr tas var būt arī ļoti satraucošs. Kā noritēs tikšanās ar mazuli, vai dzemdības būs vieglas, kādas lietas nepieciešamas bērniņam, kā grūtniecības laikā pārlieku nepieņemties svarā, vai mazulim viss ir labi, vai sportojot nedaru viņam pāri – šie un daudzi citi jautājumi nodarbina ne vienas vien topošās māmiņas prātu. 

Pāreja no ziemas perioda uz pavasari nes neskaitāmas pārmaiņas gan dabā, gan mūsos. Kamēr vieni bauda pirmos saules starus un labo laiku, citi cīnās ar negaidīto pavasara vēstnesi – pavasara nogurumu jeb pavasara letarģiju, kas galvenokārt skar sievietes vecumā no 35 līdz 50 gadiem. Pavasara nogurumu raksturo sarežģīta fizioloģisko, kultūras un psiholoģisko faktoru mijiedarbība.

Ikviens bērna vecāks palaikam nonāk situācijā: ģimenei ieplānots mierīgi iet gulēt, bet mazie pārsteidz ar lielu enerģijas pieplūdumu. Bērni skrien pa māju, aktīvi spēlējas un niķojas. Mēdz būt arī citādāk – aktivitātēm paredzētajā laikā kļūst miegaini. Vai bērna emocijas var noregulēt?

"Kāpēc vieni slimo, bet otri neslimo? Tā ir emocionalitāte. Un tieši cilvēciskais faktors – attiecības ģimenē, darba kolektīvā un sabiedrībā kopumā – lielā mērā nosaka, kā cilvēks jūtas un kāda ir veselība. Un tā nav nekāda ezoterika, tā ir tīra fizioloģija." Saruna ar ārsti Ilzi Aizsilnieci, praktizējošu ģimenes ārsti, Ārstu biedrības vadītāju. 

Sabiedrībā daudz tiek runāts par to, kādam ir jābūt vīrietim. Nereti šie uzskati balstīti sen iesakņojušos stereotipos, kas var būtiski ietekmēt vīriešu mentālo veselību un spēju izpaust patiesās emocijas. Lauris Bokišs, biedrības ģimenes atbalstam “Tēvi” pārstāvis, kura ģimenē aug divi dēli un divas meitas, ir pārliecināts, ka sabiedrības rokās ir iespēja mainīt to, kādi būs nākotnes vīrieši – tie mazie zēni, kas pašlaik vēl spēlējas smilšukastē un apgūst burtus. 

Kristaps Zutis ir pazīstams ar savu stingro nostāju un nesalaužamo raksturu. Nebaidoties ne no kā, Kristaps dara un saka, ko grib, tomēr vien retais zina, ka viņam ir arī cita šķautne – arī Kristapa dzīvē ir bailes, sāpes un pārdzīvojumi. 

Lai arī desmit gadu laikā izdarīto pašnāvību skaits Eiropas Savienībā ir mazinājies par gandrīz 14%, statistika joprojām ir nepielūdzama. Saskaņā ar Eurostat datiem* 2020. gadā vien fiksēti 47 252 nāves gadījumi, kas iestājušies tīša paškaitējuma dēļ. Lielākajā daļā jeb 77,1% gadījumu pašnāvību izdarījuši vīrieši.

Digitālā satura veidotājam Ralfam Kārkliņam, kurš plašāk pazīstams kā @raalfsk, lietotnē TikTok ir vairāk nekā 40 tūkstoši sekotāju. Neskatoties uz plašo sekotāju un atbalstītāju loku, jaunietis lietotnē saskāries ne vien ar naidpilniem un aizskarošiem komentāriem, bet pat aicinājumiem izdarīt pašnāvību vai nomirt.