Pakalpojums Gadījumu vadītājs, kas šobrīd pieejams tikai ar projektu finansējuma palīdzību, ir  īpaši nozīmīgs atbalsts ģimenēm, kurās aug bērni ar autismu – tas palīdz pārvarēt ilgos gaidīšanas laikus uz terapijām un sniedz skaidru rīcības plānu sarežģītās situācijās.

Emocionālā ēšana bieži rodas kā reakcija uz stresu, trauksmi vai vientulību – tā nav gribas trūkuma pazīme, bet mēģinājums pašregulēties, skaidro psiholoģe Anita Tože. Ja ēdiens kļūst par vienīgo veidu, kā nomierināt sevi, šī uzvedība var nostiprināties un kļūt par ieradumu, kas ilgtermiņā kaitē gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai. 

Viens no izaicinājumiem mūsdienu pārstimulētajā informācijas telpā ir spēja apzināties to, kas ar mums notiek šeit un tagad. Apzinātība nav brīnumu terapija, kas novērš visas problēmas, bet tā palīdz staltāk stāvēt un drošāk doties uz priekšu, izprotot un cienot savu pieredzi, norāda Dr. psych. Ilona Krone.

Katrs jaunietis nāk ar savu stāstu, bet līdzīgās tēmas iezīmējas. Galvenās, ko var nosaukt, ir trauksme un stress, tātad paaugstināts trauksmes līmenis, sociālā trauksme. Par bailēm kļūdīties un citiem ar jaunieša dzīves posmu saistītiem aspektiem klīniskā un veselības psiholoģe Aija Krišjāne stāsta podkāsta “Redzēt plašāk!” intervijā “Psihoemocionālā veselība”. 

Vasaru mēdz uzskatīt par mierīgāku posmu, tomēr daudzi arī šajā periodā saskaras ar paaugstinātu ikdienas stresu un satraukumu. Daļai tieši vasara ir aktīvākais darba laiks, ar augstāku slodzes un stresa līmeni. Kā mazināt stresu saspringtākā dzīves posmā?

Kaut gan “menopauze” joprojām ir vārds, kuru daļa sabiedrības izsaka čukstus vai kaunīgi nosarkstot, par to runā arvien vairāk un skaļāk. Ir nepieciešama klātienes konsultācija ar speciālistu, lai precīzi un atbilstoši parūpētos par sievietes veselību, taču ir vispārīgas psiholoģiskas pārmaiņas un pazīmes, par kurām var runāt.

Trauksme lielā mērā ir samaksa par evolūciju – par mūsu spēju domāt un reflektēt, taču problēmas sākas, ja ļaujam tai pārņemt ikdienu. Par to, kas ir trauksme un kā ar to tikt galā, stāsta kognitīvi biheiviorālā terapeite, Dr. psych. Ilona Krone. 

Dažkārt tieši stress un satraukums spēlē noteicošo lomu, kādēļ nevar ar pārliecību demonstrēt savas zināšanas un prasmes eksāmenos. Tāpēc ergoterapeits sniedz vērtīgus ieteikumus gan skolēniem, gan viņu vecākiem, lai eksāmenu laiks aizritētu pēc iespējas veiksmīgāk un vainagotos ar labiem rezultātiem.

Sarunājoties ar līdzcilvēkiem, it īpaši ar jauniem un ekonomiski aktīviem ļaudīm, redzu, ka arvien vairāk un vairāk pagurstam no informācijas gūzmas. Gribu teikt, ka liela daļa sabiedrības pat kļuvusi imūna pret mediju virsrakstiem, ziņu sižetiem un fotogrāfijām no karstajiem punktiem. Un tas ir saprotams, jo dzīve taču turpinās.

Labsajūta ir kļuvusi par vienu no centrālajiem veselības aspektiem, kam pievēršam arvien lielāku uzmanību. Ikviens vēlas justies labi, taču ikdienas steigā nereti aizmirstam sev pajautāt – kas traucē mūsu labsajūtai? Aptauja “Labsajūtas barometrs”* atklāj, ar kādiem šķēršļiem ceļā uz labu pašsajūtu visbiežāk sastopas Latvijas iedzīvotāji.