Latvijā īpaši pietrūkst psihologu, psihoterapeitu un psihiatru, kā arī šauri specializētu profesionāļu izglītības psiholoģijā, juridiskajā psiholoģijā, militārajā psiholoģijā. Šāds deficīts rada pārmērīgu slodzi esošajiem speciālistiem un būtiski pagarina gaidīšanas laiku.

Gada sākumā mēdzam pārskatīt savus ieradumus un apņemties jaunajam posmam ko veselīgāku. Kādi ieradumi un soļi veselības labā var patiesi palīdzēt rūpēties gan par savu fizisko, gan emocionālo pašsajūtu?

Jaunais gads bieži vien nāk ar jaunām apņemšanām, un viena no vērtīgākajām var būt apņemšanās vairāk rūpēties par savu mentālo veselību. Psihologs sniedz ieskatu konsultēšanas patiesajā būtībā un kliedē izplatītākos mītus un pieņēmumus, kas var atturēt cilvēkus no savlaicīgas palīdzības meklēšanas.

VSIA “Piejūras slimnīcas” parks un maņu dārzs jau pavisam drīz piedāvās meža peldēšanās programmu cilvēkiem ar garīgām saslimšanām. Meža terapija balstās uz metodoloģiju un drošības principiem ar kvalitatīvu un atkārtojamu pieredzi, lai dalībnieki tajā var piedzīvot fizioloģisku nomierināšanos, uzmanības atjaunošanos un dziļāku saikni ar dabu.

Jaunieši nemeklē problēmas. Viņi meklē emocijas, piederību un dzīves garšu. Mūsu pienākums kā pieaugušajiem ir nevis kontrolēt vai sodīt, bet būt līdzās un rādīt ceļus, kas ved uz veselīgu un drošu gandarījuma izjūtu.

Miegs ir viens no būtiskākajiem bērna veselības un attīstības stūrakmeņiem, taču mūsdienu straujajā ikdienā tas nereti tiek novērtēts par zemu. Eksperte stāsta, kas traucē bērniem veidot kvalitatīvus miega paradumus, kā mazināt “viltus mācīšanos” skolā un kā iedibināt veselīgus pirmsgulētiešanas rituālus stundu pirms miega.

Svētku laiks daudziem tradicionāli saistās ar prieku un kopā būšanu, taču gada nogale var pastiprināt depresijas un trauksmes simptomus. Izmaiņas ikdienas ritmā, sociālo tīklu radītais salīdzināšanas spiediens un nostalģija rada emocionālu slogu. Kā šajā laikā mazināt trauksmi?

Lai gan sabiedrībā biežāk runā par fizisko un seksuālo vardarbību, eksperti norāda, ka emocionālā vardarbība joprojām ir biežākais iemesls, kādēļ cietušie vēršas pēc palīdzības. Vienlaikus strauji pieaug arī ekonomiskās un ar tehnoloģijām saistītas vardarbības gadījumu skaits.

Atstumtība cilvēku var piemeklēt vienkāršas apstākļu sakritības ietekmē, bet visi šie apstākļi ir maināmi un novēršami. Svarīgi ir sarunāties – gan pašam, gan paziņām vai draugiem. Par to, ko var mainīt redzīgums un drosme būt blakus, stāsta Juris Beikmanis – zvērināts advokāts, tiesību zinātņu doktors, biedrības ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” vadītājs.

69% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu labsajūtu visbiežāk negatīvi ietekmē stress un nervozitāte, liecina “EUROAPTIEKA” “Labsajūtas barometrs”* dati. Stresa ietekme īpaši izteikta sieviešu vidū – 75%, kamēr starp vīriešiem šis rādītājs ir 63%.