Lai gan virtuālā vide un sociālie mediji sniedz iespēju ātri komunicēt ar mums tuvāk un tālāk esošiem cilvēkiem, kā arī uzņemt milzum daudz informācijas vienlaikus, jaunie apstākļi rada papildu slodzi mentālajai veselībai. 

Nereti atvaļinājumu gaidām vien tādēļ, lai beidzot padarītu mājās sakrājušos darbus, lai gan zinām, ka tas nebūt nenozīmē pilnvērtīgu atpūtu. Taču atvaļinājums ir ārkārtīgi svarīga pauze no darba vispirms jau mentālās veselības uzturēšanai – ļauj mazināt stresa līmeni, novērst izdegšanu un uzlabo psiholoģisko pašsajūtu, līdz ar to uzlabojot arī fizisko veselību.

Kāpēc bērnam, kuram diagnosticēta smaga slimība, viņa vecākiem un ģimenei kopumā, vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts? Vai tas šādā dzīves situācijā nepieciešams visiem un vienmēr? Kā tieši psihologs var palīdzēt? 

Darbu pārslodze, ilgstošs stress, nospiedoši termiņi un atbildības slogs – nebeidzams vāveres ritenis, kur, mēnešiem vai pat gadiem tiecoties uz aizvien labāku sniegumu, sākotnēji var nemanīt, kā katrs nākamais uzdevums prasa arvien vairāk piepūles un zūd gandarījums par tik iemīļoto profesiju.

Pavasarī atdzimst ne vien daba, bet arī cilvēks: dienām kļūstot aizvien garākām un uzziedot pirmajiem pavasara ziediem, cilvēks piedzīvo psiholoģiskas pārmaiņas. Daudziem pavasaris nes cerību par kaut kā jauna sākumu, bet dažiem sagādā grūtības pielāgoties jaunajam ritmam un sajūtām. Ko ņemt vērā, lai pavasaris kļūtu par iepriecinošu un patīkamu pārmaiņu laiku, stāsta psiholoģe.

Grūtniecība ir skaists laiks sievietes dzīvē, tomēr tas var būt arī ļoti satraucošs. Kā noritēs tikšanās ar mazuli, vai dzemdības būs vieglas, kādas lietas nepieciešamas bērniņam, kā grūtniecības laikā pārlieku nepieņemties svarā, vai mazulim viss ir labi, vai sportojot nedaru viņam pāri – šie un daudzi citi jautājumi nodarbina ne vienas vien topošās māmiņas prātu. 

Pāreja no ziemas perioda uz pavasari nes neskaitāmas pārmaiņas gan dabā, gan mūsos. Kamēr vieni bauda pirmos saules starus un labo laiku, citi cīnās ar negaidīto pavasara vēstnesi – pavasara nogurumu jeb pavasara letarģiju, kas galvenokārt skar sievietes vecumā no 35 līdz 50 gadiem. Pavasara nogurumu raksturo sarežģīta fizioloģisko, kultūras un psiholoģisko faktoru mijiedarbība.

Ikviens bērna vecāks palaikam nonāk situācijā: ģimenei ieplānots mierīgi iet gulēt, bet mazie pārsteidz ar lielu enerģijas pieplūdumu. Bērni skrien pa māju, aktīvi spēlējas un niķojas. Mēdz būt arī citādāk – aktivitātēm paredzētajā laikā kļūst miegaini. Vai bērna emocijas var noregulēt?

"Kāpēc vieni slimo, bet otri neslimo? Tā ir emocionalitāte. Un tieši cilvēciskais faktors – attiecības ģimenē, darba kolektīvā un sabiedrībā kopumā – lielā mērā nosaka, kā cilvēks jūtas un kāda ir veselība. Un tā nav nekāda ezoterika, tā ir tīra fizioloģija." Saruna ar ārsti Ilzi Aizsilnieci, praktizējošu ģimenes ārsti, Ārstu biedrības vadītāju. 

Sabiedrībā daudz tiek runāts par to, kādam ir jābūt vīrietim. Nereti šie uzskati balstīti sen iesakņojušos stereotipos, kas var būtiski ietekmēt vīriešu mentālo veselību un spēju izpaust patiesās emocijas. Lauris Bokišs, biedrības ģimenes atbalstam “Tēvi” pārstāvis, kura ģimenē aug divi dēli un divas meitas, ir pārliecināts, ka sabiedrības rokās ir iespēja mainīt to, kādi būs nākotnes vīrieši – tie mazie zēni, kas pašlaik vēl spēlējas smilšukastē un apgūst burtus.