Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijā 30 % sieviešu un 17 % vīriešu partnerattiecībās ir piedzīvojuši vardarbību*, tomēr joprojām bieži vien vardarbību ģimenē sabiedrība uzskata par privātu jautājumu. Psihoterapeits Artūrs Miksons atgādina, ka vardarbība ģimenē nav norma.

Sociālo mediju satura veidotājs Armands Jaunzems ir bijis gan dzīves viļņa galotnē, gan pašā apakšā: viņa pieredzē ir gan pagātnē atstātas vētrainas ballītes, narkotiku atkarība un pašnāvības mēģinājums, kas tikai tīrās veiksmes pēc neizdevās, gan spēcīga motivācija pašizaugsmei, sportiska disciplīna, draugu atbalsts un laimīga ģimenes dzīve šobrīd.

Biedrības “Resiliences centrs” valdes loceklis Kārlis Mednieks vienmēr ir aktīvi iesaistījies dažādās sabiedriskās norisēs, bet nu jau kādu laiku par savas dzīves galveno vektoru izvēlējies sociālo darbu: viņš strādā ar jauniešiem, kuriem ir atkarību problēmas un skarba dzīves pieredze.

Latvijas hokeja valstsvienības ilggadējo kapteini Kasparu Daugaviņu apbrīno daudzi: līdzjutēji – par sportisko sniegumu un stingro mugurkaulu, komandas biedri – par godīgumu, cilvēcīgumu un biedriskumu. Īsts dzelzs vīrs, kurš, viesojoties vlogā “Emocijām dzimumu atšķirības nav. Par vīriešiem ar Armandu Simsonu”, nekautrējas atzīt – nesot uz saviem pleciem pārāk daudz, var nonākt bīstami tuvu robežai, aiz kuras vairs nevar panest neko.

Šķiet, visiem zināms, ka psihe un ķermenis ir cieši saistīti un nepārtraukti mijiedarbojas. Tātad – ja ir skārusi kāda mentālās veselības problēma, visticamāk, būs arī viens vai vairāki fiziski sajūtami simptomi. Dažkārt tieši tie paši pirmie pievērš uzmanību un signalizē par nepieciešamību sakārtot mentālo veselību.

Ziema ir tumšākais gada laiks, kad mentālā veselība bieži tiek pakļauta īpašiem izaicinājumiem. Saskaņā ar 2024. gada “Kantar” pētījumu1 41 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēdējos gados pievērsuši pastiprinātu uzmanību mentālās veselības jautājumiem, tādiem kā izdegšana un depresija.

Katru gadu pirmās vērā ņemamās sniega segas parādīšanās izraisa cilvēkos visdažādākās emocionālas reakcijas, kas var būtiski ietekmēt indivīdu psihisko veselību.

Gada nogales svētku laiks asociējas ar pozitīvām emocijām, vienlaikus tas mēdz izvērsties arī  fiziskās un emocionālās noturības maratonā. Dāvanu sagādāšana, pienācīgas atpūtas trūkums un svētku plānošana ir biežākie satraukuma cēloņi.

Internetā netrūkst padomu, kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem pirmssvētku laikā. Melnā piektdiena tiek uzskatīta par sākumpunktu, jo tieši šajā dienā daudzi pērk dāvanas gadumijas svētkiem. Taču lielākā daļa ieteikumu ir banāli – “izveidojiet iepirkumu sarakstu”, “nosakiet limitus”… Tas viss nestrādā pārāk labi.

Novembris ir laiks, kad tumšie vakari un drūmās dienas jau atkal kļuvušas par ikdienas realitāti. Šajā periodā dabiskās saules gaismas trūkums un pelēcīgā atmosfēra var ietekmēt ne tikai emocionālo labsajūtu un kopējo garastāvokli, bet arī fizisko pašsajūtu.