Klaustrofobija – bailes no slēgtām telpām ir viena no izplatītākajām fobijām, no kuras cieš aptuveni 10% cilvēku visā pasaulē. Klaustrofobija var izpausties gan atsevišķas patoloģijas formā, gan kā papildu simptoms kādai citai psihiskai saslimšanai. 

Uztraukties un rūpēties par savu veselību ir pavisam normāli, taču reizēm iekšējais nemiers par savu veselības stāvokli mēdz manāmi pieaugt, rodas izteikta baiļu sajūta, neizprotamas sāpes, kā arī nepamatotas bailes par savu dzīvību. Šādos gadījumos ir pamats domāt par diagnozi hipohondriju.

Baidīties, ka ar tevi pašu vai kādu tev tuvu cilvēku var notikt kas slikts, ir tik cilvēcīgi! No bailēm nav iespējams pilnībā atbrīvoties. Tomēr, ir svarīgi nepalikt sastingušam savās bailēs. Lai uzzinātu, kā apieties ar bailēm un atrast resursus rīcībai, kampaņas "Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!" ietvaros uz sarunu tika aicināta psihoterapeite.

Robežstāvokļa personības traucējumi biežāk attīstās pusaudža vecumā vai agrā jaunībā. Tie izpaužas kā emocionāla nestabilitāte, impulsīva uzvedība, savas personības izkropļots redzējums, nespēja uzturēt stabilas attiecības (attiecībā gan uz cilvēkiem, gan mācībām un darbu) un pašnāvnieciskas domas.

Klīnikā Dzintari ikviens klients var saņemt profesionālu psihiatrisku, psihoterapeitisku un psiholoģisku palīdzību. Mūzikas terapijas grupās var mācīties pieņemt izaicinājumus un izmēģināt, kā ir kaut ko darīt pirmo reizi – spēlēt kādu mūzikas instrumentu, veidot muzikālu saspēli, iesaistīties kopējā mūzikas improvizācijā, ļaut skanēt savai balsij vai arī tikai ieklausīties un vērot notiekošo. 

Bērnu un pusaudžu depresija – tas nav tikai slikts noskaņojums, bet gan nopietni emocionāli traucējumi, kas var atstāt iespaidu uz daudziem bērna vai pusaudža dzīves aspektiem – attīstību, veselību, dzīves kvalitāti. Bērnu un pieaugušo depresija būtiski atšķiras savā izpausmē, tāpēc ļoti bieži šo slimību ir grūti laicīgi diagnosticēt.

Brīdī, kad vīrieša un sievietes attiecības ir samezglojušās tik ļoti, ka pašiem ir grūti tās nogludināt, psihoterapija var būt viens no labākajiem veidiem, kā pamatīgi sakārtot sevi un sadzirdēt otru. Vairāk stāsta psihoterapeite Inese Putniece.

Ikdienas leksikā bieži pieminam veģetatīvo distoniju, taču vai par to esam pietiekami informēti un zinoši? Cik nopietna ir šī saslimšana un kāpēc aizvien biežāk ārsti nosaka šo diagnozi? Par to, kāpēc būtiski ikdienā atjaunot psiholoģisko līdzsvaru un samazināt stresa un citu traucējošo faktoru ietekmi, stāsta speciāliste.

Saistībā ar psihoterapeita profesiju Latvijas sabiedrībā joprojām valda dažādi mīti. Diezgan izplatīts ir uzskats, ka apmeklēt psihoterapeitu nozīmē atzīt, ka esi pārāk vājš, lai tiktu galā pats.

Ilgstoši sliktu garastāvokli, nespēku un darba spēju zudumu palīdz ārstēt antidepresanti. Lai arī tie spēj stabilizēt pašsajūtu, tiem var būt arī nopietnas blaknes.