Uztraukties un rūpēties par savu veselību ir pavisam normāli, taču reizēm iekšējais nemiers par savu veselības stāvokli mēdz manāmi pieaugt, rodas izteikta baiļu sajūta, neizprotamas sāpes, kā arī nepamatotas bailes par savu dzīvību. Šādos gadījumos ir pamats domāt par diagnozi hipohondriju – psihiskiem traucējumiem, kad cilvēkam rodas uzmācīgas domas un pārliecība par kādas nopietnas slimības esamību organismā. Pacients, kas cieš no šāda veida psihiskajiem traucējumiem, pats meklē un uzstāda sev dažādu slimību diagnozes, neskatoties uz ārstu viedokli un veiktajiem izmeklējumiem, un viņu ir grūti pārliecināt, ka viņš ir pilnīgi vesels.

Simptomi

Slikta pašsajūta tiek saistīta ar kādu nopietnu slimību

Cilvēkam, kas sirgst ar hipohondriju, var šķist, piemēram, ka ilgstošs klepus pēc parastas saaukstēšanās noteikti liecina par plaušu karsoni, arvien biežākas galvas sāpes var būt smadzeņu audzēja simptoms, bet pastiprinātas sirdsklauves var liecināt par infarktu. Taču jāatceras, ka pārpūlēšanās, stress, dažādas alerģijas un daudzas citas saslimšanas var izpausties ar līdzīgiem simptomiem.

Diagnozes uzstādīšana un pašārstēšanās, balstoties uz internetā atrasto informāciju

Ja cilvēks regulāri Google cenšas atrast potenciālās slimības, tā var būt hipohondrijas attīstības pazīme. Protams, interesēties par veselības tēmām, kā arī satraukties par sliktu pašsajūtu un tās progresēšanu ir normāli. Taču atšķirībā no citiem, cilvēks ar hipohondriju izteikti bieži apmeklē visdažādākos medicīnas portālus un mēģina saskatīt izlasītajā informācijā par slimībām līdzības ar savu pašsajūtu. 

Bieži ārsta apmeklējumi vai izvairīšanās no tiem

Hipohondrijas pacientiem var likties, piemēram, ka ārsti ir pārāk neuzmanīgi un nenosūta uz nepieciešamajiem izmeklējumiem, uzdod nepareizus jautājumus vai ignorē acīmredzamas cēloņsakarības.

Vēlme uzklausīt citu viedokli ir normāla, taču bieži arvien jaunu speciālistu meklējumi ir saistīti ar nespēju uzticēties – hipohondrijas pacientiem ir grūti noticēt ārstu viedoklim, viņi nereti vēlas atrast "brīnumzāles" un ir pārliecināti, ka ārsti, kuri iesaka mainīt dzīvesveidu un ievērot veselīgu uzturu, nav pietiekami pieredzējuši un neko nesaprot.

Hipohondrijas pacientam var šķist, ka viņš daudz labāk par jebkuru speciālistu saprot savu veselības stāvokli, jo visi esošie simptomi taču sakrīt ar aprakstiem internetā, turklāt tur iespējams atrast arī informāciju par ārstēšanu.

Noteikti jāatceras, ka pašdiagnostika un pašārstēšanās var novest pie nopietnām sekām, turklāt spēja atrast informāciju internetā nav salīdzināma ar profesionālām ārstu zināšanām un pieredzi.

Izvairīšanās no cilvēkiem, kas saaukstējušies

Ir normāli izvairīties no kontakta ar cilvēkiem akūtas infekcijas periodā, piemēram, pārceļot tikšanos ar draugiem, ja viņu bērns ir saslimis ar vējbakām. Taču izteikti baidīties, ka kolēģis, kurš tikko atgriezies darbā pēc slimošanas, var "aplipināt", nav normāli. Jāsaprot - ja akūtā fāze ar augsto temperatūru ir pārgājusi, saķert saaukstēšanos no kāda cita ir maz iespējams. Parastas saaukstēšanās slimības kalpo kā sava veida vakcinācija, kas veicina organisma aizsargspējas. Tieši tāpēc bērni bieži slimo, uzsākot bērnudārza gaitas, bet jau pēc pirmā gada biežā slimošana pāriet.

Milzīga zāļu aptieciņa

Cilvēkiem ar hipohondriju ceļojumu vai izbraucienu plānošana var izraisīt pat paniku. Aptieciņā parasti tiek iekļaut viss – sākot medikamentiem retu slimību ārstēšanai, antibiotikām, līdz pat pārsējiem dažādu traumu gadījumā.

Parasti ceļojumu aptieciņā vajadzētu iekļaut pretiekaisuma līdzekļus, antiseptiķus, zāles pret alerģijām un saindēšanos, kā arī ierastos medikamentus, piemēram, kontracepcijas tabletes. 

Cēloņi

Tā kā hipohondrija var izpausties dažādi un nav uzskatāma kā atsevišķa psihiska saslimšana, tad precīzi tās cēloņi nav noteikti. Daļa ārstu uzskata, ka hipohondriju var veicināt:

• smadzeņu darbības traucējumi;
• uzmanības trūkums, vientulības sajūta, vēlme, apmeklējot ārstus, saņemt trūkstošās rūpes un uzmanību;
• pārciestās traumas, nopietnas saslimšanas un bailes, ka tās var atkārtoties;
• nopietni psihiski traucējumi – to rezultātā hipohondrija var attīstīties kā blakusparādība.

Ārstēšana

Ja ir aizdomas, ka tev vai kādam tuvam cilvēkam ir hipohondrijas pazīmes, vispirms vajadzētu doties pie ārsta un veikt atbilstošus izmeklējumus, lai pārliecinātos, vai nav kādas reālas nevis iedomātas saslimšanas, kā tas bieži ir hipohondrijas gadījumā. Ja fiziskās saslimšanas netiek diagnosticētas, ieteicams vērsties pie psihologa, kas palīdzēs saprast un atrisināt problēmu sarunu vai dažādu speciālu vingrinājumu ceļā. Jebkurā gadījumā hipohondrijas pazīmes nedrīkst ignorēt, jo pastāvīgs stress, ko izraisa šie traucējumi, var novest pie reālām saslimšanām. 

Ja hipohondrija ir kādu nopietnu psihisku traucējumu blakusparādība, bez medikamentu ārstēšanas diemžēl neiztikt. Šādā gadījumā ārstēšanu nosaka psihiatrs.

Kā var palīdzēt sev pašam?

Hipohondriju iespējams ārstēt arī patstāvīgi – atrodot sev kādu nodarbošanos vai hobiju, radoši darbojoties, sportojot, komunicējot ar cilvēkiem. Emociju izlikšana aktivitātēs, kas aizrauj, palīdzēs noņemt saspringumu un netērēt laiku jaunu slimību meklējumiem. Īpaši labi var palīdzēt sports, jo tas vienlaikus ļauj ne tikai ārstēt hipohondriju, bet arī uzlabot fizisko formu un garastāvokli, tādējādi mainot arī dzīves uztveri.