13 pazīmes, kas var liecināt par bērna depresiju

Bērnu un pusaudžu depresija – tas nav tikai slikts noskaņojums, bet gan nopietni emocionāli traucējumi, kas var atstāt iespaidu uz daudziem bērna vai pusaudža dzīves aspektiem – attīstību, veselību, dzīves kvalitāti. Bērnu un pieaugušo depresija būtiski atšķiras savā izpausmē, tāpēc ļoti bieži šo slimību ir grūti laicīgi diagnosticēt. Ja pamani kādas no zemāk minētajām uzvedības izmaiņām arī savā bērnā, nekavējoties vērsies pēc padoma pie speciālista, lai izvairītos no nopietnām sekām bērna veselībā nākotnē.

Sekmju pasliktināšanās

Bieži vien bērna atzīmju pasliktināšanos skolā vecāki izskaidro ar slinkumu un sāk likt lietā dažādākās metodes, lai ar to cīnītos un  motivētu bērnu mācībām. Daudziem pat prātā neienāk, ka nereti sliktās sekmes saistītas nevis ar nevēlēšanos mācīties, bet gan ar reālām veselības problēmām, kas atņem bērnam visus spēkus, palēnina viņa attīstību un koncentrēšanās spējas. Lai saprastu slikto sekmju cēloni, bērnu vajadzētu pavērot. Iespējams, ir vēl kādas izmaiņas bērna uzvedībā, kas norāda uz depresijas esamību. Šādā gadījumā ierastās metodes cīņā ar sliktajām atzīmēm noteikti nelīdzēs, bet tikai pasliktinās situāciju.

Ilga gulēšana un nogurums

Pusaudžiem ļoti raksturīga ir vēla došanās gulēt, taču neizskaidrojamas izmaiņas miega paradumos var signalizēt arī par depresiju. Daži bērni var sākt caurām dienām gulēt vai agri mosties, nespējot pēc tam atkal aizmigt. Bērna miegs vairs neatjauno spēkus, tāpēc, lai cik ilgu laiku tavs bērns veltītu miegam, viņš tik un tā nākamajā dienā jutīsies noguris. Šāds nogurums un bieža vēlme gulēt var atstāt iespaidu uz bērna skolas un sociālo dzīvi.

"Es nevienam nepatīku"

Pievērs uzmanību, ja tavs bērns sāk sūdzēties par to, ka nevienam nepatīk vai jūtas nevērtīgs un nevajadzīgs. Ja neizdodas pārliecināt bērnu par pretējo, tad, iespējams, speciālists var palīdzēt tavam bērnam saprast, ka šādām domām un pesimismam nav nekāda pamatojuma.

Izvairīšanās no sabiedrības

Cilvēki, kas saskaras ar depresiju, parasti cenšas izvairīties no sabiedrības. Viena no pazīmēm, ka bērnam ir depresija, var būt, ka viņš izvairās no kontakta ar vienaudžiem vai arī laika pavadīšana kopā ar viņiem nesniedz prieku un bērns labprātāk dod priekšroku laika pavadīšanai vienatnē. Ja neizdodas noskaidrot šādas uzvedības iemeslus, konsultējies ar speciālistu, lai vari savam bērnam palīdzēt, jo sevis izolēšana no sabiedrības var iegremdēt bērnu vēl dziļākā depresijā un nākotnē radīt komunikācijas grūtības.

Nekas vairs neiepriecina

Parasti cilvēki atpūšas un tiekas ar draugiem, jo tas izraisa pozitīvas emocijas, savukārt tie, kas cieš no depresijas, sabiedrībā jūtas neērti, jo nespēj uzvesties un komunicēt ar apkārtējiem tā kā no viņiem to sagaida.

Gluži normāli, ja mācību radītais stress, sarežģījumi attiecībās ar draugiem, sporta aktivitātes, dažādi bērnu pulciņi, pasākumi un citas nodarbes var bērnam likt justies nogurušam vai nomāktam, taču vajadzētu pievērst uzmanību, ja, piemēram, mīļākās nodarbes vai rotaļas, kas parasti bērnā izraisīja pozitīvas emocijas, vairs nesniedz nekādu gandarījumu un ir kļuvušas vienaldzīgas.

Aizkaitināmība

Ja pieaugušam cilvēkam depresija izpaužas kā nomāktība, tad bērna depresiju ir grūti nesajaukt ar pusaudža vecumam raksturīgajām garastāvokļa maiņām, niķošanos un aizkaitināmību. Atnākot no skolas, bērns var būt kaprīzs, bet pēc kāda laika tajā pašā dienā justies jau labāk, taču jābūt uzmanīgam, ja bērns sāk niķoties, izrādīt neapmierinātību, agresiju un aizkaitinājumu bez redzama iemesla. Ja tavam bērnam ir ļoti izteiktas garastāvokļa maiņas, tad tas var būt arī bipolāro traucējumu simptoms, tāpēc noteikti vajadzētu konsultēties ar speciālistu.

Vienaldzība pret pozitīvām atmiņām

Daži bērni mēdz būt hroniski nomākti, taču tas nenozīmē, ka viņiem ir depresija. Lai to saprastu, pamēģiniet kopīgi atcerēties kādu pozitīvu notikumu no pagātnes. Pavēro, kāda ir bērna reakcija. Ja bērns ir vienkārši nomākts, tad viņa seja atplauks smaidā, to atceroties. Taču, ja bērns ir slims ar depresiju, tad šīs atmiņas neizsauks viņā nekādas emocijas. Var atskanēt aptuveni šāda atbilde: "Tas bija tik sen", "Toreiz viss bija savādāk", "Nevēlos to atcerēties" vai tamlīdzīgi. Depresijas ietekmē bērns vairs nav spējīgs iedomāties laimīgu nākotni.

Nepamatota un bieža raudāšana

Raudāšana ir pilnīgi normāla organisma reakcija uz dažādiem faktoriem, taču, ja tavs bērns sāk raudāt pārāk bieži, noskaidro tā iemeslus. Ja bērns raud nesaprotama, nenozīmīga iemesla dēļ, tad vajadzētu apsvērt vizīti pie psihologa.

Atteikšanās no atbalsta

Justies nomāktam ir normāli, it īpaši pēc skumīga dzīves notikuma. Parasti šādos brīžos cilvēki meklē emocionālu atbalstu un mierinājumu, taču depresijas nomāktais bērns var izvairīties no atbalsta, ko vēlies viņam sniegt vai pat kļūt agresīvs, jo mierināšana liek justies viņam vēl sliktāk.

Veselības problēmas

Viens no depresijas simptomiem var būt bērna biežā sūdzēšanās par galvas, vēdera, zobu un citām sāpēm, taču nereti šīs veselības problēmas tiek pārspīlētas vai pat izdomātas, lai tikai izvairītos no skolas apmeklējuma un sabiedrības. Lai to noskaidrotu, noteikti aprunājies ar skolas medmāsu vai ģimenes ārstu, jo kā speciālisti viņi ir spējīgi atšķirt reālas veselības problēmas no iedomātām.

Intereses zudums

Nav nekas neparasts, ja zūd interese, piemēram, pret kādu no pulciņiem, kurus bērns apmeklē – bērniem raksturīgi, ka bieži mainās intereses. Taču depresijas iespaidā bērns var zaudēt interesi pilnībā pret jebko, sākot ar mācībām, beidzot ar rotaļām un laika pavadīšanu draugu lokā. Ja interese pazūd ne tikai pret kaut ko konkrētu, bet gan pret visu, kas iepriekš bērnā izraisīja pozitīvas emocijas, tā var būt viena no depresijas izpausmēm.

Citādāki ēšanas paradumi

Pievērs uzmanību bērna ēšanas paradumiem. Depresijas ietekmē bērnam var būt kā samazināta, tā paaugstināta ēstgriba, kas var izraisīt būtiskas svara izmaiņas, kā arī biežākas vēdersāpes. Samazinātas apetītes gadījumā bērnam var ne tikai pazust interese pret mīļākajiem ēdieniem, bet gan pilnībā pazust ēstgriba. Rezultātā var samazināties svars un pastiprināties nogurums un nespēks, jo netiek uzņemtas bērnam nepieciešamās uzturvielas un vitamīni, kas dod enerģiju. Savukārt palielinātas ēstribas gadījumā svars var būtiski pieaugt un bērnam var rasties nepatika pret sevi, kā arī vainas sajūta.

Iedzimtība

Diemžēl bērniem, kuru vecāki vai radi ir saskārušies ar depresiju, ir paaugstināts risks saslimt ar šo izplatīto slimību. Tāpat depresijai ir pakļauti bērni no nelabvēlīgām ģimenēm. Taču, pat ja bērnam ir iedzimta nosliece uz depresiju, tas nebūt nenozīmē, ka viņš ar to noteikti saskārsies, tāpēc ir svarīgi nodrošināt sava bērna attīstībai labvēlīgu vidi.