Mūsdienu dinamiskajā un prasīgajā dzīves ritmā arvien biežāk tiek runāts par garīgās veselības nozīmi, tomēr daudzas problēmas paliek nepamanītas – īpaši, ja tās ārēji neietekmē cilvēka veiktspēju. Viena no šādām grūti atpazīstamām, bet vienlaikus izplatītām garīgās veselības traucējumu formām ir augsti funkcionējošā depresija (ang. high-functioning depression), kas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem skar miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijā 30 % sieviešu un 17 % vīriešu partnerattiecībās ir piedzīvojuši vardarbību*, tomēr joprojām bieži vien vardarbību ģimenē sabiedrība uzskata par privātu jautājumu. Psihoterapeits Artūrs Miksons atgādina, ka vardarbība ģimenē nav norma.

Ir aplami domāt, ka depresiju var pamanīt acumirklī. “Kā tad nu ne,” kāds var iebilst, “depresīvs cilvēks taču būs nomākts un skumjš.” Tik vienkārši nebūs vis. Ne velti depresiju mēdz dēvēt par maskēšanās meistari, jo tā var slēpties arī aiz smaidiem, smiekliem un hiperaktivitātes.

Sociālo mediju satura veidotājs Armands Jaunzems ir bijis gan dzīves viļņa galotnē, gan pašā apakšā: viņa pieredzē ir gan pagātnē atstātas vētrainas ballītes, narkotiku atkarība un pašnāvības mēģinājums, kas tikai tīrās veiksmes pēc neizdevās, gan spēcīga motivācija pašizaugsmei, sportiska disciplīna, draugu atbalsts un laimīga ģimenes dzīve šobrīd.

Biedrības “Resiliences centrs” valdes loceklis Kārlis Mednieks vienmēr ir aktīvi iesaistījies dažādās sabiedriskās norisēs, bet nu jau kādu laiku par savas dzīves galveno vektoru izvēlējies sociālo darbu: viņš strādā ar jauniešiem, kuriem ir atkarību problēmas un skarba dzīves pieredze.

Šķiet, visiem zināms, ka psihe un ķermenis ir cieši saistīti un nepārtraukti mijiedarbojas. Tātad – ja ir skārusi kāda mentālās veselības problēma, visticamāk, būs arī viens vai vairāki fiziski sajūtami simptomi. Dažkārt tieši tie paši pirmie pievērš uzmanību un signalizē par nepieciešamību sakārtot mentālo veselību.

Ziema ir tumšākais gada laiks, kad mentālā veselība bieži tiek pakļauta īpašiem izaicinājumiem. Saskaņā ar 2024. gada “Kantar” pētījumu1 41 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēdējos gados pievērsuši pastiprinātu uzmanību mentālās veselības jautājumiem, tādiem kā izdegšana un depresija.

Katru gadu pirmās vērā ņemamās sniega segas parādīšanās izraisa cilvēkos visdažādākās emocionālas reakcijas, kas var būtiski ietekmēt indivīdu psihisko veselību.

Ziemassvētku laiks ikkatram jo īpaši saistās ar kopā būšanu, dāvināšanas prieku un svētku burvību. Taču realitātē papildus priekam un pozitīvajām emocijām ne viens vien piedzīvo spēku izsīkumu, vientulību vai augstu ekspektāciju radītu vilšanās sajūtu. Lai saglabātu emocionālo līdzsvaru un prieku svētku laikā, svarīgi ne tikai gādāt par apkārtējo labsajūtu, bet arī neaizmirst parūpēties par sevi.

Novembris ir laiks, kad tumšie vakari un drūmās dienas jau atkal kļuvušas par ikdienas realitāti. Šajā periodā dabiskās saules gaismas trūkums un pelēcīgā atmosfēra var ietekmēt ne tikai emocionālo labsajūtu un kopējo garastāvokli, bet arī fizisko pašsajūtu.