Ikdienā bieži dzirdam stāstus par atkarību, par to, kā cilvēki mēģina no tās atbrīvoties vai joprojām ko lieto, neapzinoties atkarības ietekmi. Nereti viņi cīnās individuāli, bet katram no mums ir kāds tuvs cilvēks, kuram tas rūp un kurš tāpēc tiek ierauts atkarīgā dzīves virpulī, tādējādi pats kļūstot par līdzatkarīgo.

It kā jau nekas īpašs nav noticis, un dzīve rit kā ierasts, tomēr pēkšņi pamani, ka arvien biežāk pārņem aizkaitinājums, sarūgtinājums un neapmierinātība, savukārt enerģijas un spara šķietami kļūst arvien mazāk. Par ko liecina negatīvās emocijas un kā ikdienā parūpēties par mentālo veselību un tās profilaksi, stāsta kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste, narkoloģe un sertificētā farmaceite.

Adopcija ir sarežģīts un emocionāli sensitīvs temats, kas prasa atbildīgu pieeju no vecāku puses attiecībā uz atklātību ne tikai pret bērnu, bet arī paplašināto ģimeni un sabiedrību. Bieži vien par adopcijas slēpšanas iemesliem kļūst pašu vecāku emocionālās traumas un sabiedrības spiediens. 

Skaņas – fona trokšņi, sarunas, mūzika – mums apkārt dzirdamas ir nemitīgi un tās var ietekmēt mūsu pašsajūtu. Mūzikas terapeite Jana Duhovska atklāj, kā pārvaldīt un vadīt savas emocijas un mentālo veselību ar mūzikas palīdzību.

Nāk rudens ar vēsāku laiku, lietu un tumšākiem vakariem. Gribot negribot daudzi no mums šajā laikā sajūt enerģijas krišanos un biežāk izjūt skumjas. Vai tā ir normāla parādība, kā tikt galā ar rudenīgajām skumjām un kā rūpēties par savu emocionālo pašsajūtu, konsultē psihoterapeits un klīniskā farmaceite.

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) tiek diagnosticēts katram desmitajam bērnam, turklāt zēniem šis traucējums ir sastopams divas reizes biežāk nekā meitenēm. Sākoties jaunajam mācību gadam, kļūst aktuāls jautājums kā palīdzēt bērniem un jauniešiem ar UDHS veiksmīgi mācīties, samazināt viņu trauksmi un impulsivitāti. 

Gaidāms ģimenes pieaugums, pirmā diena jaunā darbavietā, priekšā kāzas vai pārcelšanās uz jaunu dzīvesvietu, bērna skolas vai bērnudārza gaitu uzsākšana – tie ir vien daži piemēri, kas, nenoliedzami, ir emocionāli bagāti dzīves notikumi un var prasīt ievērojamus mentālās un fiziskās veselības resursus. 

Bulīmija bieži vien, ja tā var teikt, slēpjas aiz smaidīgām sejām un ārēji šķietami veiksmīgiem dzīvesstāstiem, taču iekšēji tā izraisa milzīgas emocionālas un fiziskas ciešanas. Dzīve starp atspulgiem spogulī ir cīņa ar paša ķermeņa tēlu un iekšējo konfliktu, ko pastiprina sabiedrības uzliktais spiediens.

Rīts, sastrēgums, lēna automašīnu plūsma un nervozs spēkrats, kas strauji maina joslas, lai nākamajā krustojumā pie sarkanās gaismas attaptos sānu pie sāna ar vadītāju, kuru centās apsteigt. Vai arī šoseja, pa kuru kā švīka garām aizlido auto, kura marku pat nepaspēj atpazīt... Šķiet, katrs autovadītājs ir saticis tādu “kolēģi” uz ceļa. 

Lai gan virtuālā vide un sociālie mediji sniedz iespēju ātri komunicēt ar mums tuvāk un tālāk esošiem cilvēkiem, kā arī uzņemt milzum daudz informācijas vienlaikus, jaunie apstākļi rada papildu slodzi mentālajai veselībai.