Mūsdienās stress ir kļuvis par gandrīz neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Neliels stress pat var būt noderīgs – tas motivē, palīdz koncentrēties un sasniegt mērķus. Taču, kad šis stāvoklis kļūst pastāvīgs un pārsniedz organisma spēju atjaunoties, stress var pārvērsties par nopietnu veselības apdraudējumu. 

Pārmaiņu laiks bērniem prasa lielu iekšējo resursu mobilizāciju, un pieaugušo uzdevums ir ne tikai atvieglot šo pāreju, bet arī ieraudzīt bērna patiesās vajadzības aiz uzvedības niansēm. Lai palīdzētu bērnam veiksmīgi sākt skolas gaitas, Medon bērnu psihiatrs Jaroslavs Priedeslaipa iesaka vecākiem un pedagogiem dažus padomus. 

Biežāk gadās sastapties ar skaidrojumiem, ka uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms ir psihiskie traucējumi, ar ko vairāk saskaras bērni un pusaudži, taču tā nav, un ar šiem traucējumiem jāsadzīvo arī pieaugušajiem, kuriem vienkārši nepienākas valsts finansēts ārsta apmeklējums vai kompensēti medikamenti.  

Labsajūta ir kļuvusi par vienu no centrālajiem veselības aspektiem, kam pievēršam arvien lielāku uzmanību. Ikviens vēlas justies labi, taču ikdienas steigā nereti aizmirstam sev pajautāt – kas traucē mūsu labsajūtai? Aptauja “Labsajūtas barometrs”* atklāj, ar kādiem šķēršļiem ceļā uz labu pašsajūtu visbiežāk sastopas Latvijas iedzīvotāji.

Skola, nevēloties uzņemties papildu grūtības, atsaka uzņemšanu bērnam ar garīga rakstura traucējumiem. Vai tā drīkst rīkoties un cik tas ir pamatoti? Šajā gadījumā jānodala divas dažādas situācijas. Pirmā, ja bērns vēl nav uzņemts izvēlētajā skolā, tad atteikumam jābūt skaidri (tiesiski) pamatotam. Otrā, ja bērns jau mācās konkrētā skolā, tai nav tiesību likt vecākiem izvēlēties citu skolu.

Būt vērīgiem un prast savlaicīgi rūpēties par mentālās veselības vajadzībām nav viegli – ar stresu un iemesliem trauksmei var nākties saskarties vai  katru dienu. Pamanīt un iesaistīties, kad palīdzība nepieciešama tuviniekam, iespējams, ir vēl sarežģītāk. Kādām pazīmēm noteikti vajadzētu pievērst uzmanību?

Kur beidzas veselīga piesardzība un sākas nepamatotas aizdomas? Paranoīdas personības traucējumu gadījumā šī robeža ir izplūdusi, liekot cilvēkiem uztvert apkārtējo pasauli kā naidīgu un draudīgu. Viņi ir pārliecināti, ka citi vēlas viņus izmantot vai nodarīt pāri, pat ja tam nav nekādu pierādījumu...

TV personība, treneris un balss aktieris Ansis Klintsons ir piedzīvojis vairākas izdegšanas fāzes – pat tiktāl, ka sajucis diennakts ritms un viņš vispār nav varējis gulēt. Tiecoties pēc arvien labākiem rezultātiem, gadījies arī fiziski pārtrenēties. Tomēr vlogā “Emocijām dzimumu atšķirības nav. Par vīriešiem ar Armandu Simsonu” Ansis atzīst: sevis mocīšana nevienam nedod nekādu labumu – tieši tāpat kā absolūta nevērība pret savu fizisko un garīgo veselību.

Mūziķis un mūzikas producents Markus Riva (Miķelis Ļaksa) ne vienmēr ir bijis pašpārliecināts, fanu mīlēts un līdz ausīm iekšā tajā, ko mīl visvairāk, – mūzikā. Pusaudža gados viņš ne tuvu nav juties pieņemts un saprasts.

Pēc dažādu pētījumu datiem, teju katrs piektais pieaugušais ir sastapies ar bezmiegu 12 mēnešu periodā, savukārt katrs desmitais Eiropas iedzīvotājs cīnās ar hronisku bezmiegu ilgtermiņā.[1] Tā kā bezmiegs ir kompleksa problēma, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti, visā pasaulē tiek meklēti efektīvi risinājumi.