Geštaltterapija palīdz labāk izprast sevi, savas emocijas, vajadzības un attiecības ar citiem. Tā aicina būt klātesošam “šeit un tagad” un ieklausīties savā pieredzē. Uzziniet vairāk par geštaltterapijas pieeju un tās nozīmi mūsu ikdienā!

Trauksme, nemiers, sirdsklauves – sarunvalodā saistībā ar šiem simptomiem mēdzam dzirdēt apzīmējumu “veģetatīvā distonija”. Taču – kas slēpjas aiz šī vārdu salikuma un ko iesākt pacientam, saskaroties ar tās simptomiem?

Rūpes un atklāta saruna var palīdzēt cilvēkam, kurš piedzīvo grūtu dzīves posmu, apzināties, ka viņš nav viens, un iedrošināt meklēt palīdzību, ja nepieciešams. Jo agrāk aicinām cilvēku atklāti izrunāties par problēmām un sniedzam atbalstu, jo lielāka iespēja novērst to pāraugšanu nopietnākās grūtībās.

Latvijā īpaši pietrūkst psihologu, psihoterapeitu un psihiatru, kā arī šauri specializētu profesionāļu izglītības psiholoģijā, juridiskajā psiholoģijā, militārajā psiholoģijā. Šāds deficīts rada pārmērīgu slodzi esošajiem speciālistiem un būtiski pagarina gaidīšanas laiku.

Svētku laiks daudziem tradicionāli saistās ar prieku un kopā būšanu, taču gada nogale var pastiprināt depresijas un trauksmes simptomus. Izmaiņas ikdienas ritmā, sociālo tīklu radītais salīdzināšanas spiediens un nostalģija rada emocionālu slogu. Kā šajā laikā mazināt trauksmi?

Garīgā veselība ir tikpat svarīga kā fiziskā, tomēr sabiedrībā par to joprojām runā daudz piesardzīgāk. Pasaules Garīgās veselības diena, kas tiek atzīmēta 10. oktobrī, ir atgādinājums, ka depresija nav vājuma pazīme, bet gan slimība, kuru ir iespējams ārstēt un pārvarēt.

Mūsdienās stress ir kļuvis par gandrīz neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Neliels stress pat var būt noderīgs – tas motivē, palīdz koncentrēties un sasniegt mērķus. Taču, kad šis stāvoklis kļūst pastāvīgs un pārsniedz organisma spēju atjaunoties, stress var pārvērsties par nopietnu veselības apdraudējumu. 

Pārmaiņu laiks bērniem prasa lielu iekšējo resursu mobilizāciju, un pieaugušo uzdevums ir ne tikai atvieglot šo pāreju, bet arī ieraudzīt bērna patiesās vajadzības aiz uzvedības niansēm. Lai palīdzētu bērnam veiksmīgi sākt skolas gaitas, Medon bērnu psihiatrs Jaroslavs Priedeslaipa iesaka vecākiem un pedagogiem dažus padomus. 

Biežāk gadās sastapties ar skaidrojumiem, ka uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms ir psihiskie traucējumi, ar ko vairāk saskaras bērni un pusaudži, taču tā nav, un ar šiem traucējumiem jāsadzīvo arī pieaugušajiem, kuriem vienkārši nepienākas valsts finansēts ārsta apmeklējums vai kompensēti medikamenti.  

Labsajūta ir kļuvusi par vienu no centrālajiem veselības aspektiem, kam pievēršam arvien lielāku uzmanību. Ikviens vēlas justies labi, taču ikdienas steigā nereti aizmirstam sev pajautāt – kas traucē mūsu labsajūtai? Aptauja “Labsajūtas barometrs”* atklāj, ar kādiem šķēršļiem ceļā uz labu pašsajūtu visbiežāk sastopas Latvijas iedzīvotāji.