Brīdī, kad vīrieša un sievietes attiecības ir samezglojušās tik ļoti, ka pašiem ir grūti tās nogludināt, psihoterapija var būt viens no labākajiem veidiem, kā pamatīgi sakārtot sevi un sadzirdēt otru. Vairāk stāsta psihoterapeite Inese Putniece.

Ikdienas leksikā bieži pieminam veģetatīvo distoniju, taču vai par to esam pietiekami informēti un zinoši? Cik nopietna ir šī saslimšana un kāpēc aizvien biežāk ārsti nosaka šo diagnozi? Par to, kāpēc būtiski ikdienā atjaunot psiholoģisko līdzsvaru un samazināt stresa un citu traucējošo faktoru ietekmi, stāsta speciāliste.

Saistībā ar psihoterapeita profesiju Latvijas sabiedrībā joprojām valda dažādi mīti. Diezgan izplatīts ir uzskats, ka apmeklēt psihoterapeitu nozīmē atzīt, ka esi pārāk vājš, lai tiktu galā pats.

Ilgstoši sliktu garastāvokli, nespēku un darba spēju zudumu palīdz ārstēt antidepresanti. Lai arī tie spēj stabilizēt pašsajūtu, tiem var būt arī nopietnas blaknes.

Traumatisku notikumu rezultātā, cilvēka psihiskais stāvoklis var tikt ietekmēts neatkarīgi no tā, vai pārdzīvotais gadījies vienreiz, vai vairākkārt.

Panikas lēkmes kā viens no veselīga un pilnvērtīga dzīvesveida traucējumiem bieži iet roku rokā ar veģetatīvās disfunkcijas pazīmēm. Ja izdodas saprast stresa iemeslu, panikas lēkmes var veiksmīgi novērst.

Autofobija ir psiholoģisks traucējums, ko izraisa domas par vientulību vai tās pieredzēšana. Tāpat kā citi trauksmes radīti traucējumi, autofobija rada gan psiholoģisku, gan fizisku kaitējumu.

Vai tu ēd, lai dzīvotu, vai dzīvo, lai ēstu? Ja ēšana kļuvusi kompulsīva un nekontrolējama, tā ir pazīme, ka radusies atkarība no ēdiena.

Dzīve nav vāveres ritenis - ir jāprot laikus nobremzēt skrējienu, lai nezaudētu dzīvesprieku, nekristu panikā vai pat neieslīgtu depresijā.

Tā sauktā pozitīvā domāšana, kad cilvēks visā cenšas saskatīt tikai labo un samierinās ar esošo situāciju, neapzināti liek izvairīties no nepatīkamajām emocijām, noliedzot realitāti un savas izjūtas.