Dzīve nav vāveres ritenis - ir jāprot laikus nobremzēt skrējienu, lai nezaudētu dzīvesprieku, nekristu panikā vai pat neieslīgtu depresijā.

Tā sauktā pozitīvā domāšana, kad cilvēks visā cenšas saskatīt tikai labo un samierinās ar esošo situāciju, neapzināti liek izvairīties no nepatīkamajām emocijām, noliedzot realitāti un savas izjūtas.

Atvaļinājumu laikā rodas vairāk laika pievērst uzmanību savai veselībai un padomāt, kā jūtamies ikdienā. Tādi simptomi kā pastāvīgs nogurums, trauksme, dzīvesprieka zudums vai bieža saaukstēšanās var liecināt par izdegšanas sindromu

Lai arī psihes veselības traucējumi ir sensitīva tēma, kādēļ tā ne pārāk bieži tiek pieminēta publiskajā telpā, tas nenozīmē, ka sabiedrība ar tiem nesaskaras. Tas vienmēr ir ļoti personisks temats, par kuru skaļi nerunājam.

Depresija ir pasaulē un Latvijā viena no izplatītākajām slimībām visos vecuma posmos, arī vecāka gadagājuma cilvēkiem. Speciālisti aicina būt drošiem un meklēt palīdzību.

Trauksmi vai trauksmes sajūtu pazīst un ir piedzīvojuši visi cilvēki. Tā ir ikdienišķa pazīme. Ko darīt, ja trauksme sāk traucēt dzīves kvalitāti – ir pārāk bieža, izteikta un nekontrolējama?

Par lēmumu pieņemšanu un to, kāda loma šajā procesā ir psihoterapeitam, stāsta Latvijas Psihoterapeitu biedrības pārstāve, sertificēta eksistenciālā psihoterapeite Tatjana Griškina.

Posttraumatiskā stresa sindroms ir ilgstošas psihiska rakstura problēmas, kas daļai cilvēku attīstās pēc tam, kad pārdzīvots traumatisks notikums.

Bipolārie traucējumi ir psihiska saslimšana, kam raksturīgas straujas garastāvokļa svārstības, kuru laikā patoloģiski pacilāts noskaņojums mijas ar depresiju.

Kas slēpjas zem vārda trauksme un ko ar to darīt, stāsta klīniskā Latvijas Psihoterapeitu biedrības psiholoģe psihoterapeite, LU asociētā profesore Ieva Bite.