Traumatisku notikumu rezultātā, cilvēka psihiskais stāvoklis var tikt ietekmēts neatkarīgi no tā, vai pārdzīvotais gadījies vienreiz, vai vairākkārt.

Panikas lēkmes kā viens no veselīga un pilnvērtīga dzīvesveida traucējumiem bieži iet roku rokā ar veģetatīvās disfunkcijas pazīmēm. Ja izdodas saprast stresa iemeslu, panikas lēkmes var veiksmīgi novērst.

Autofobija ir psiholoģisks traucējums, ko izraisa domas par vientulību vai tās pieredzēšana. Tāpat kā citi trauksmes radīti traucējumi, autofobija rada gan psiholoģisku, gan fizisku kaitējumu.

Vai tu ēd, lai dzīvotu, vai dzīvo, lai ēstu? Ja ēšana kļuvusi kompulsīva un nekontrolējama, tā ir pazīme, ka radusies atkarība no ēdiena.

Dzīve nav vāveres ritenis - ir jāprot laikus nobremzēt skrējienu, lai nezaudētu dzīvesprieku, nekristu panikā vai pat neieslīgtu depresijā.

Tā sauktā pozitīvā domāšana, kad cilvēks visā cenšas saskatīt tikai labo un samierinās ar esošo situāciju, neapzināti liek izvairīties no nepatīkamajām emocijām, noliedzot realitāti un savas izjūtas.

Atvaļinājumu laikā rodas vairāk laika pievērst uzmanību savai veselībai un padomāt, kā jūtamies ikdienā. Tādi simptomi kā pastāvīgs nogurums, trauksme, dzīvesprieka zudums vai bieža saaukstēšanās var liecināt par izdegšanas sindromu

Lai arī psihes veselības traucējumi ir sensitīva tēma, kādēļ tā ne pārāk bieži tiek pieminēta publiskajā telpā, tas nenozīmē, ka sabiedrība ar tiem nesaskaras. Tas vienmēr ir ļoti personisks temats, par kuru skaļi nerunājam.

Depresija ir pasaulē un Latvijā viena no izplatītākajām slimībām visos vecuma posmos, arī vecāka gadagājuma cilvēkiem. Speciālisti aicina būt drošiem un meklēt palīdzību.

Trauksmi vai trauksmes sajūtu pazīst un ir piedzīvojuši visi cilvēki. Tā ir ikdienišķa pazīme. Ko darīt, ja trauksme sāk traucēt dzīves kvalitāti – ir pārāk bieža, izteikta un nekontrolējama?