Dienas rūk arvien īsākas, bet tumšie vakari stiepjas garāki un garāki. No rītiem grūti tikt laukā no gultas, māc grūtsirdība, zūd dzīvesprieks un arvien retāk gribas tikties ar draugiem. Kā saprast, vai tās ir tikai rudens skumjas, kuras ar laiku izklīdīs, vai sezonālie garastāvokļa traucējumi?

Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi vai psihiska slimība, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, tādēļ reizēm apgrūtina šo cilvēku iekļaušanos sabiedrībā. Nereti garīga rakstura traucējumi cilvēkiem tiek konstatēti piedzimstot vai agrā bērnībā, piemēram, autisms vai Dauna sindroms.

Lai arī sevi uzskatām par rietumniecisku un attīstītu sabiedrību, tomēr vairākos jautājumos arvien valda stereotipi. Īpaši tas attiecas uz viedokļiem par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kas gadu desmitiem bijuši noslēgti no sabiedrības redzesloka, radot aplamus mītus un aizspriedumus.

Mūsdienu cilvēks nereti ir karjerists, kas radis lielāko dienas daļu veltīt darbam, un tehnoloģiju attīstība ļauj darbam kļūt par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu arī tad, kad izejam no biroja – īpaši, ja runājam par intelektuālo darbu. 

Šizofrēnija ir hroniska psihiska saslimšana, kurai raksturīgas domāšanas, uztveres, emocionālo reakciju un uzvedības izmaiņas. Tā var sākties pēkšņi vai attīstīties pakāpeniski, visbiežāk līdz 25 gadu vecumam. Parasti slimība norit ar saasinājumiem, bet var būt arī nepārtraukti. 

Nervu anoreksija (no latīņu valodas – anorexia nervosa) ir psihiski traucējumi, kam raksturīgas spēcīgas bailes pieņemties svarā, apzināta pilnīga vai daļēja atteikšanās no ēdiena un rezultātā kritiska ķermeņa masas samazināšanās un pārmērīgs tievums. Šāda veida traucējumi parasti skar pusaudžus un jauniešus, bet biežāk nervu anoreksiju diagnosticē sieviešu dzimuma pārstāvēm. 

Klaustrofobija – bailes no slēgtām telpām ir viena no izplatītākajām fobijām, no kuras cieš aptuveni 10% cilvēku visā pasaulē. Klaustrofobija var izpausties gan atsevišķas patoloģijas formā, gan kā papildu simptoms kādai citai psihiskai saslimšanai. 

Uztraukties un rūpēties par savu veselību ir pavisam normāli, taču reizēm iekšējais nemiers par savu veselības stāvokli mēdz manāmi pieaugt, rodas izteikta baiļu sajūta, neizprotamas sāpes, kā arī nepamatotas bailes par savu dzīvību. Šādos gadījumos ir pamats domāt par diagnozi hipohondriju.

Baidīties, ka ar tevi pašu vai kādu tev tuvu cilvēku var notikt kas slikts, ir tik cilvēcīgi! No bailēm nav iespējams pilnībā atbrīvoties. Tomēr, ir svarīgi nepalikt sastingušam savās bailēs. Lai uzzinātu, kā apieties ar bailēm un atrast resursus rīcībai, kampaņas "Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!" ietvaros uz sarunu tika aicināta psihoterapeite.

Robežstāvokļa personības traucējumi biežāk attīstās pusaudža vecumā vai agrā jaunībā. Tie izpaužas kā emocionāla nestabilitāte, impulsīva uzvedība, savas personības izkropļots redzējums, nespēja uzturēt stabilas attiecības (attiecībā gan uz cilvēkiem, gan mācībām un darbu) un pašnāvnieciskas domas.