Ikdienas leksikā bieži pieminam veģetatīvo distoniju, taču vai par to esam pietiekami informēti un zinoši? Cik nopietna ir šī saslimšana un kāpēc aizvien biežāk ārsti nosaka šo diagnozi? Par to, kāpēc būtiski ikdienā atjaunot psiholoģisko līdzsvaru un samazināt stresa un citu traucējošo faktoru ietekmi, stāsta "Euroaptieka" farmaceite Ieva Zvagule.

"Diemžēl arvien biežāk stress, pārslodze, dažādi personīgie pārdzīvojumi un nepietiekamā atpūta rada paaugstinātu trauksmes līmeni un ar to saistītās veselības problēmas. Ir nopietni jāanalizē savs ķermenis un sajūtas – lai arī veģetatīvās distonijas pirmie simptomi ir gana izplatīti, tomēr vairāku to apvienojums var norādīt par nopietniem veģetatīvās sistēmas traucējumiem – nervu sistēmas saslimšanu," norāda farmaceite.

Kas ir veģetatīvā distonija?

Veģetatīvā distonija ir saistīta ar funkcionāliem organisma darbības traucējumiem – sindroms, kas ietver dažādas izcelsmes un izpausmes somatisko funkciju traucējumus. Galvas smadzeņu šūnu pārslodze automātiski pāriet uz muguras smadzenēm, bet no turienes pa veģetatīvajiem nerviem uz veģetatīvajiem mezgliem, kas izvietoti gar mugurkaulu. Veģetatīvo mezglu pārmērīga uzbudināšanās var izraisīt to darbības traucējumus. Veģetatīvās distonijas gadījumā tiek izmainīts muskuļu tonuss, un, tā kā veģetatīvā nervu sistēma regulē arī visus iekšējos orgānus, tajā tiek iesaistītas praktiski visas sistēmas un orgāni, neatkarīgi no mūsu gribas. Veģetatīvās distonijas gadījumā traucējumi var rasties vairākās sistēmās un orgānos vienlaicīgi, biežāk tieši sirds un asinsvadu sistēmas darbībā, bet patoloģiskas izmaiņas orgānos parasti netiek konstatētas.

Simptomi

Biežākie veģetatīvās distonijas simptomi ir galvassāpes, elpas trūkums, muguras sāpes, traucēta kuņģa un urīnpūšļa darbība, slikta dūša, reibonis, sievietēm – menstruālā cikla traucējumi. Fiziskās izjūtas nereti papildina panikas lēkmes – bailes nomirt vai sajukt prātā. Lai arī izjūtas ir ļoti reālas un nepatīkamas, šajā gadījumā simptomus rada nevis fiziska saslimšana, bet nervu sistēmas uzbudinājums.

Pacientiem mēdz novērot arī depresiju, nemieru, uzbudināmību, bieži ir arī seksuālas problēmas. Veģetatīvās distonijas pacienti jūtas noguruši vai var ciest no bezmiega.

Vienlaicīgi nav novērojami visi uzskaitītie simptomi, bet gan parasti divi līdz trīs:

•    Spiedoša sajūta sirds apvidū, sirdsklauves;
•    Straujas asinsspiediena svārstības;
•    Drebuļi, svīšana;
•    Paaugstināta ķermeņa temperatūra;
•    Galvassāpes, reiboņi, slikta dūša;
•    Spiedošas sajūtas kuņģa rajonā;
•    Zarnu funkcionāli traucējumi;
•    Koncentrēšanās traucējumi, pastiprināta uzbudināmība;
•    Biežas garastāvokļa maiņas;
•    Muskuļu spriedze, krampji, roku un kāju trīcēšana;
•    Baiļu sajūta, bezmiegs;
•    Raudulība un aizkaitināmība;
•    Ātra nogurdināmība, vājums, fizisku un psihisku slodžu nepanesība.

Cēloņi

Ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc psiholoģiski faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par garīgas veselības traucējumu.

Biežākie cēloņi mēdz būt:

•    Tuvinieka zaudējums, nāve;
•    Zema pašapziņa;
•    Spriedze vai pārslodze darbā, mājās, attiecībās, arī skolā
•    Trauksmaina attieksme pret dzīvi;
•    Pārspīlēta vēlme būt pirmajam, labākajam, censties visiem palīdzēt un izpatikt, arī kontrolēt;
•    Nepietiekošs laiks fiziskajai un garīgajai atpūtai – pārgurums.
 
Ārstēšana

Veģetatīvās distonijas diagnosticēšanas gadījumā ģimenes ārsts parasti izraksta nomierinošus līdzekļus un iesaka pacientam vērsties pēc palīdzības pie psihoterapeita vai psihologa.
 
Kā palīdzēt sev pašam?

Farmaceite norāda: "Ja simptomi nav pārāk izteikti un traucējoši, var mēģināt nomierināties, novērst domas un atpūsties – atslābināties. Te var palīdzēt garas pastaigas svaigā gaisā un regulāras fiziskās aktivitātes, tomēr, ja simptomi pastiprinās vai atkārtojas, noteikti ir jādodas pie ārsta. Ja simptomi ir izteikti, ārsts visbiežāk izrakstīs nomierinošus līdzekļus, taču svarīgākais būtu atjaunot psiholoģisko līdzsvaru un, ja nepieciešams, meklēt psihoterapeita vai psihologa palīdzību."