Klaustrofobija: Simptomi, cēloņi un ārstēšana
Klaustrofobija – bailes no slēgtām telpām ir viena no izplatītākajām fobijām, no kuras cieš aptuveni 10% cilvēku visā pasaulē. Klaustrofobija var izpausties gan atsevišķas patoloģijas formā, gan kā papildu simptoms kādai citai psihiskai saslimšanai.
Bailes neatrast izeju un palikt izolētā telpā nereti kļūst tik izteiktas, ka pacienti atsakās izmantot liftus, veikt medicīniskās pārbaudes un pat vadīt automašīnu, kā rezultātā būtiski pasliktinās dzīves kvalitāte.
Baiļu līmenis klaustrofobijas pacientiem var variēties, sākot no vieglas trauksmes, līdz pat spēcīgai panikas lēkmei. Viss atkarīgs no traucējumu smaguma pakāpes, ilguma un cēloņiem.
Klaustrofobiju ir iespējams sekmīgi ārstēt, tāpēc, tiklīdz parādās pirmie patoloģijas simptomi, svarīgi nekavējoties vērsties pēc palīdzības pie ārsta-psihiatra.
Simptomi
Nereti cilvēkiem, kas cieš no klaustrofobijas, šķiet, ka telpa visapkārt sašaurinās, kā rezultātā kļūst grūti elpot. Baiļu lēkmes reizēm ir tik spēcīgas, ka pacients var zaudēt samaņu.
Klaustrofobijas pacientiem raksturīgi:
• bailes no mazām, šaurām telpām, piemēram, tuneļiem, pagrabiem, automašīnu saloniem, liftiem;
• vēlme atrasties pēc iespējas tuvāk izejai no telpas;
• nekontrolējamas bailes, atrodoties slēgtās telpās;
• izvairīšanās no vietām, kas provocē baiļu sajūtu;
• uzmācīgas domas par fobijas izpausmēm. Piemēram, atrodoties cilvēku pārpildītā telpā, pacientam var rasties bailes nosmakt skābekļa trūkuma dēļ;
• bieži vien klaustrofobijas pacientiem papildus tiek novērotas arī bailes no tumsas.
Biežākās fiziskās izpausmes panikas lēkmju laikā ir:
• pulsa un sirdsdarbības paātrināšanās;
• reibonis, stipras galvassāpes, migrēna;
• iespējams samaņas zudums;
• slikta dūša, vemšana;
• bailes no nāves;
• apgrūtināta elpošana, elpas trūkums;
• troksnis ausīs;
• kustību koordinācijas traucējumi;
• drebuļi.
Cēloņi
Kā galvenie klaustrofobijas cēloņi var būt pārdzīvotas psiholoģiskas traumas un nelaimes gadījumi, piemēram, autoavārija. Klaustrofobija var izpausties uzreiz vai kādu laiku pēc traumatiskās pieredzes. Tāpat klaustrofobijas attīstības iemesls var būt bērnības trauma, kas saistīta ar kādu nepatīkamu notikumu, atrodoties slēgtā telpā. Piemēram, vienaudži ieslēguši bērnu pagrabā, un viņš ilgi nav varējis no tā izkļūt.
Ārstēšana
Efektīvākā metode klaustrofobijas ārstēšanā ir psihoterapija kombinācijā ar medikamentu (psihotropo, nomierinošo preparātu un neiroleptisko līdzekļu) lietošanu. Terapijā tiek pielietotas tādas metodes kā kognitīvi-biheiviorālā psihoterapija, hipnoze un psihoanalīze.
Fobiju ārstēšana notiek gan grupās, gan individuāli – atkarībā no psihisko traucējumu smaguma pakāpes un pacienta personības īpašībām.
Kognitīvi biheiviorālā terapija palīdz pacientam cīnīties ar patoloģiskā stāvokļa cēloņiem un simptomiem, iekļaujot terapijā elpošanas vingrinājumus, muskuļu atslābināšanas un citas nomierinošas tehnikas. Pasaulē ir klīnikas, kurās terapijas nolūkā izmanto liftus, automašīnas un citas slēgtas telpas. Radot pacientam bailes izraisošu apkārtējo vidi, psihoterapeits palīdz apzināties un mazināt šīs bailes.
Tāpat klaustrofobiju ārstē arī ar hipnozes palīdzību, taču šai metodei ir savi trūkumi. Pirmkārt, pacients diezgan ātri atbrīvojas no klaustrofobijas simptomiem, taču, lai pilnībā izārstētos, ir būtiski noskaidrot patoloģijas attīstības cēloni. Pretējā gadījumā baiļu sajūtas apspiešana nākotnē var izpausties smagas depresijas vai neirozes formā. Otrkārt, ne visi pacienti ir psiholoģiski spējīgi izturēt pilnu hipnozes seansu kursu. Un, treškārt, hipnozes metodes efektivitāte nereti mēdz būt īslaicīga.
Lai veiksmīgi ārstētu klaustrofobiju, ir svarīgi neļaut šai patoloģijai aiziet pašplūsmā. Reizēm pat šķietami nenozīmīgas bailes no braukšanas liftā var pāraugt nopietnos psihiskos traucējumos, tāpēc, pamanot sev vai kādam tuviniekam neizskaidrojamas bailes un ar tām saistītos simptomus, pēc iespējas ātrāk jāvēršas pie ārsta.
