Ikkatrs spēj iedomāties to sajūtu, kāda rodas, ja nav iespējams pietiekami labi izgulēties. Piemēram, ja kādu nakti jāpavada nomodā, lai laikus nokļūtu lidostā. Jau varam paredzēt, ka nākamā diena būs daudz grūtāka un nepatīkamāka nekā tad, ja varētu pietiekami labi izgulēties.

Mizofonija jeb selektīvās skaņu sensitivitātes sindroms ir reakcija uz dažādām šķietami nekaitīgām skaņām, piemēram, dungošanu, čāpstināšanu, strēbšanu un tamlīdzīgi, kas var izraisīt izteikti negatīvu fizisku un emocionālu reakciju. Audiologs atklāj, kā veiksmīgi sadzīvot ar mizofoniju, izmantojot jaunākās tehnoloģijas ar skaņas slāpēšanas funkcijām.

Galvassāpes ir viena no biežākajām nervu sistēmas slimībām, kas aizvien netiek ne pietiekami novērtēta, diagnosticēta un ārstēta. Neiroloģe stāsta, ka Globālajā slimību sloga pētījumā, migrēna ierindojās 6. vietā starp visām kaitēm, kas visizteiktāk ietekmē dzīves kvalitāti un kuru dēļ cilvēks zaudē visvairāk gadu nespējas dēļ. 

Arvien biežāk tiek runāts par hroniskā noguruma sindromu un tā iespējamajiem iemesliem. Par to, kas ir hronisks nogurums un kas – hroniskā noguruma sindroms, kādi ir tā iemesli, diagnostikas un profilakses iespējas, stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.

Dzirdot, ka mūsdienās bērniem arvien biežāk tiek kostatēti autiskā spektra traucējumi, vecāki uztraucas, vai tikai viņu atvasei arī tādu nav. Vieni vecāki saskata problēmas tur, kur to nemaz nav, citi nevēlas redzēt, ka tādas patiešām ir. Par autiskā spektra traucējumiem, kā tie izpaužas un kā bērniem iespējams palīdzēt, stāsta mākslas terapeite.

Meteoroloģiskā vasara šogad iestājās agrāk nekā citus gadus, tādēļ esam jau izjutuši pavasara slodzi, jo lielie darbi un atpūta dabā rit pilnā sparā kopš aprīļa. Nav brīnums, ka tik daudzus ir satraukušas muguras sāpes. Par iespējām to ārstēšanai un arī profilaksei stāsta neiroloģe un farmaceite.

Miegam ir ļoti liela nozīme mūsu ikdienas dzīvē. Labi miega ieradumi palīdz uzlabot mūsu fizisko veselību un vispārējo labsajūtu. Tāpēc, lai sāktu uzlabot miega kvalitāti, ir svarīgi izvērtēt savus paradumus un ikdienā sekot līdzi tam, cik kvalitatīvs ir miegs. 

Visā pasaulē 15. martā atzīmē Miega dienu. Ar kādām problēmām visbiežāk ģimenes saskaras saistībā ar bērna miegu, un kā šīs situācijas risināmas, skaidro miega speciāliste–pediatre.

Kā novērst atmiņas pasliktināšanos? Šis jautājums nodarbinājis daudzus pētniekus. Mūsdienās atbildes gūšana ir kļuvusi sevišķi aktuāla. Dzīves ilgums ir pieaudzis, taču tāpat pieaudzis arī to slimību skaits, kas negatīvi ietekmē izziņas jeb kognitīvās spējas.

Kvalitatīvs miegs ir nepieciešams, lai organisms atpūstos, atjaunotos un uzkrātu enerģijas rezerves pilnvērtīgai funkcionēšanai. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi atklāt miega traucējumu cēloņus – diagnosticēt slimību un noteikt piemērotu terapiju. “No 2024. gada ir iespēja veikt valsts apmaksātus elpošanas izmeklējumus miegā – poligrāfiju, polisomnogrāfiju, multiplo miega latentuma testu, kā arī ogļskābās gāzes mērījumu asinīs jeb transkutāno kapnogrāfiju,” skaidro neirologs.