Galvassāpes ir viena no biežākajām nervu sistēmas slimībām, kas aizvien netiek ne pietiekami novērtēta, diagnosticēta un ārstēta. Neiroloģe stāsta, ka Globālajā slimību sloga pētījumā, migrēna ierindojās 6. vietā starp visām kaitēm, kas visizteiktāk ietekmē dzīves kvalitāti un kuru dēļ cilvēks zaudē visvairāk gadu nespējas dēļ. 

Arvien biežāk tiek runāts par hroniskā noguruma sindromu un tā iespējamajiem iemesliem. Par to, kas ir hronisks nogurums un kas – hroniskā noguruma sindroms, kādi ir tā iemesli, diagnostikas un profilakses iespējas, stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.

Dzirdot, ka mūsdienās bērniem arvien biežāk tiek kostatēti autiskā spektra traucējumi, vecāki uztraucas, vai tikai viņu atvasei arī tādu nav. Vieni vecāki saskata problēmas tur, kur to nemaz nav, citi nevēlas redzēt, ka tādas patiešām ir. Par autiskā spektra traucējumiem, kā tie izpaužas un kā bērniem iespējams palīdzēt, stāsta mākslas terapeite.

Meteoroloģiskā vasara šogad iestājās agrāk nekā citus gadus, tādēļ esam jau izjutuši pavasara slodzi, jo lielie darbi un atpūta dabā rit pilnā sparā kopš aprīļa. Nav brīnums, ka tik daudzus ir satraukušas muguras sāpes. Par iespējām to ārstēšanai un arī profilaksei stāsta neiroloģe un farmaceite.

Miegam ir ļoti liela nozīme mūsu ikdienas dzīvē. Labi miega ieradumi palīdz uzlabot mūsu fizisko veselību un vispārējo labsajūtu. Tāpēc, lai sāktu uzlabot miega kvalitāti, ir svarīgi izvērtēt savus paradumus un ikdienā sekot līdzi tam, cik kvalitatīvs ir miegs. 

Visā pasaulē 15. martā atzīmē Miega dienu. Ar kādām problēmām visbiežāk ģimenes saskaras saistībā ar bērna miegu, un kā šīs situācijas risināmas, skaidro miega speciāliste–pediatre.

Kā novērst atmiņas pasliktināšanos? Šis jautājums nodarbinājis daudzus pētniekus. Mūsdienās atbildes gūšana ir kļuvusi sevišķi aktuāla. Dzīves ilgums ir pieaudzis, taču tāpat pieaudzis arī to slimību skaits, kas negatīvi ietekmē izziņas jeb kognitīvās spējas.

Kvalitatīvs miegs ir nepieciešams, lai organisms atpūstos, atjaunotos un uzkrātu enerģijas rezerves pilnvērtīgai funkcionēšanai. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi atklāt miega traucējumu cēloņus – diagnosticēt slimību un noteikt piemērotu terapiju. “No 2024. gada ir iespēja veikt valsts apmaksātus elpošanas izmeklējumus miegā – poligrāfiju, polisomnogrāfiju, multiplo miega latentuma testu, kā arī ogļskābās gāzes mērījumu asinīs jeb transkutāno kapnogrāfiju,” skaidro neirologs.

Galvas smadzenes ir veidotas no miljoniem nervu šūnu, kas ir savstarpēji saistītas. Smadzenēs nepārtraukti elektrisku impulsu veidā norisinās saziņa starp šīm šūnām, tādējādi nodrošinot cilvēkiem nepieciešamās pamatfunkcijas, tomēr dažreiz šis process var būt traucēts un tad cilvēkam attīstās krampji...

Sabiedrības novecošanās ir viena no problēmām, ar kuru saskaras ne tikai bagātās Rietumeiropas valstis, bet arī Latvija. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā kvalitatīvi pavadīt vecumdienas, un kā samazināt risku iegūt demenci, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti ne tikai pašam senioram, bet arī viņa tuviniekiem.