Vasaras sezonas tuvošanās nes ilgi gaidītās pārmaiņas – dienas kļūst siltākas un garākas –, taču tajā pašā laikā ne viens vien sastopas ar negaidītiem miega traucējumiem. Par to, kāpēc siltajos mēnešos izgulēties ir arvien grūtāk un kā saglabāt kvalitatīvu miegu, stāsta speciālisti.

Daudzi uzskata, ka krākšana – eh, tas jau nekas nopietns. Taču, kā izrādās, krākšana nebūt neliecina par saldu miegu, bet gluži pretēji – var izraisīt nopietnas saslimšanas, stāsta Skrides Sirds klīnikas neiroloģe, miega speciāliste Sintija Strautmane. 

Lai gan migrēna ir viena no izplatītākajām saslimšanām pasaulē, par to aizvien sabiedrībā valda daudz mītu. Neiroloģe atspēko vairākus nepatiesus apgalvojumus par migrēnu, ko nereti min arī pacienti, kuri vēršas pēc palīdzības.

Pēc pirmās negulētās nakts neviens vēl pie ārsta neskrien, tāpat palīdzību vēl nemeklējam, ja neizguļamies pāris dienas vai nedēļu. Varbūt pāries! Kurā brīdi jāsāk lūkot pēc padoma? Un kura ir miega līdzekļu populārākā sastāvdaļa?

Bērniem pirmajos dzīves gados raksturīga strauja attīstība dažādās jomās, un viens no nozīmīgākajiem posmiem ir runas un valodas apguve. Vecāki ar nepacietību gaida bērna pirmos vārdiņus un teikumus, kas apliecina viņa valodas attīstības progresu. Tomēr dažreiz gadās, ka šis process aizkavējas vai norit citādāk, nekā gaidīts, radot vecākiem bažas un jautājumus par bērna attīstību.

Zāles pret galvassāpēm aptiekas apmeklētāji farmaceitiem lūdz visai bieži. Taču būtu vērtīgi bez steigas konsultēties ar farmaceitu par svarīgāko, kas saistīts ar bezrecepšu pretsāpju zāļu lietošanu. Turklāt iespējams, ka pretsāpju zāļu uzņemšanu var un vajag samazināt vai pat izvairīties no to lietošanas, veicot izmaiņas savā ikdienas rutīnā.

Pēc kārtīgas maltītes, smaga darba vai vienkārši tāpat – laiku pa laikam šķiet tik kārdinoši dienas vidū nedaudz atlaisties un pagulēt diendusu. Tas īpaši bieži novērojams gada tumšākajā laikā, kad kopumā jūtamies mazāk enerģiski un miegaināki. Reizēm šāds miegs nodrošina enerģijas pieplūdumu, taču citreiz – pašsajūta vēl vairāk pasliktinās.

Aptuveni katrs desmitais cilvēks cieš no hroniska bezmiega. Tas negatīvi ietekmē pašsajūtu, rada dažādus veselības riskus, mazina produktivitāti darbā un tādējādi ilgtermiņā arī kopējo sabiedrības labklājību, tāpēc bezmiegu nevajadzētu ignorēt.

Vai tev ir gadījies kādreiz saost ko tādu, ko tev blakus esošie cilvēki tobrīd nesaož? Šāda parādība ir galvenā fantosmijas jeb ožas halucināciju pazīme. Šis stāvoklis var būt mulsinošs un nepatīkams, un smagākos gadījumos būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, tāpēc ir svarīgi saprast, kas tieši ir fantosmija, kā to atpazīt, kādi ir tās rašanās iemesli un kā šo problēmu var risināt.

Ar retiem izņēmumiem neirofibromatozi atklāj jau bērna vecumā, un dažiem pacientiem tā sagādā pamatīgas sāpes, ierobežo dažādas funkcijas un var būt pat dzīvības jautājums. Taču pat ar tik nopietnām izpausmēm bērniem ir iespējams dzīvot pilnvērtīgi, ja vien saņem speciālu medikamentu. Diemžēl ir limitēts laiks, kad viņiem tas pieejams.