Sāpes ir signāls, kas visos laikos ir palīdzējis cilvēkiem izdzīvot – pateicoties tām, mēs spējam laikus reaģēt uz jebkādu traumu vai patoloģiju. Tiesa, dažādas sāpes prasa atšķirīgus veidus, kā ar tām tikt galā.  Ko sāpes mums pasaka un kā pareizi rīkoties?

Atvaļinājumu, ceļojumu un aktīvās atpūtas sezona rit pilnā sparā. Taču ko darīt, ja pilnvērtīgi izbaudīt šī laika aktivitātes traucē kinetoze jeb jūras slimība? Kādi ir tās iemesli un ko varam darīt, lai to novērstu? Stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.

Dzīvē iekārtots, ka vecāki un vecvecāki ir tie, kas no mazotnes rūpējas par jaunākajiem dzimtas pārstāvjiem, nododot savu gudrību un dzīves mācības. Tomēr pienāk brīdis, kad īpaša uzmanība nepieciešama ģimenes senioriem, jo fiziskas un emocionālas izmaiņas ir daļa no dabiskā novecošanās procesa

Epilepsija mēdz izpausties ļoti dažādi, un ne vienmēr ir tā, kā to klasiski iztēlojamies – ar krišanu, krampjiem un putām no mutes. Epilepsijas rašanās iemesli bieži nav līdz galam zināmi. Atkarībā no slimības smaguma un novērojamiem simptomiem tiek pielietotas  dažādas epilepsijas ārstēšanas metodes.

Atmiņas pasliktināšanās ir viens no simptomiem, kuru ilgstoši cilvēki cenšas ignorēt, norakstot to uz pārāk lielu slodzi darbā, nogurumu vai neizgulēšanos. Tikai brīdī, kad atmiņas traucējumu dēļ gadās nokavēt kādu patiešām svarīgu pasākumu, aizmirst par būtisku sapulci vai parādās grūtības atcerēties priekšmetu nosaukumus, cilvēks saprot – joki mazi – laiks atmiņai pasniegt glābšanas riņķi!

Vasara daudziem nav iedomājama bez rūpēm par dārzu, taču tām jābūt, saprātīgi novērtējot sava organisma spējas, pretējā gadījumā var iekulties nopietnās veselības problēmās. Kā pasargāt sevi no saules apdegumiem, sāpēm mugurā, krustos un ko darīt, ja gadījies pārpulēties, stāsta farmaceite un neiroloģe.

Eksāmeni, sesijas, atskaites, pārbaudes darbi… Ir viens brīdis gadā, kad, neskatoties uz piemīlīgi vasarīgiem laikapstākļiem, daļai studentu un skolēnu jātiek galā ar paaugstinātu stresa līmeni un intensīvu mācīšanās procesu, bet – ja ir jāpavada daudzas stundas pie datora un grāmatām, saspringuma jeb tensijas tipa galvassāpes ir teju neizbēgamas! 

Kā bez rokām! Tā mēdzam sacīt par neveikliem ļaudīm, kam darbos nesokas vai laiku pa laikam gadās kāda kļūme. Jā, roku spēja un veiklība ir ļoti no svara un ar vecumu iet mazumā. Labā ziņa – to zinām un rēķināmies, un tātad – varam šo procesu attālināt.

Epilepsija – samērā bieži sastopama saslimšana, ar kuru sirgstošajiem var būt raksturīga īslaicīga samaņas atslēgšanās, sastingums, nespēja sekot notiekošajam, bet nopietnākos gadījumos – krampji, apziņas zaudēšana, krišana un citas pazīmes.

Miegu spēcīgi ietekmē gan mūsu paradumi un darbības, gan vide mums apkārt. Pavasarī, kad dienas kļūst garākas, vairāk laika pavadām ārpus mājām, kā arī stress, ar kuru saskaramies ikdienā, var radīt robus mūsu miega režīmā.