Pēc kārtīgas maltītes, smaga darba vai vienkārši tāpat – laiku pa laikam šķiet tik kārdinoši dienas vidū nedaudz atlaisties un pagulēt diendusu. Tas īpaši bieži novērojams gada tumšākajā laikā, kad kopumā jūtamies mazāk enerģiski un miegaināki. Reizēm šāds miegs nodrošina enerģijas pieplūdumu, taču citreiz – pašsajūta vēl vairāk pasliktinās.

Aptuveni katrs desmitais cilvēks cieš no hroniska bezmiega. Tas negatīvi ietekmē pašsajūtu, rada dažādus veselības riskus, mazina produktivitāti darbā un tādējādi ilgtermiņā arī kopējo sabiedrības labklājību, tāpēc bezmiegu nevajadzētu ignorēt.

Vai tev ir gadījies kādreiz saost ko tādu, ko tev blakus esošie cilvēki tobrīd nesaož? Šāda parādība ir galvenā fantosmijas jeb ožas halucināciju pazīme. Šis stāvoklis var būt mulsinošs un nepatīkams, un smagākos gadījumos būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, tāpēc ir svarīgi saprast, kas tieši ir fantosmija, kā to atpazīt, kādi ir tās rašanās iemesli un kā šo problēmu var risināt.

Ar retiem izņēmumiem neirofibromatozi atklāj jau bērna vecumā, un dažiem pacientiem tā sagādā pamatīgas sāpes, ierobežo dažādas funkcijas un var būt pat dzīvības jautājums. Taču pat ar tik nopietnām izpausmēm bērniem ir iespējams dzīvot pilnvērtīgi, ja vien saņem speciālu medikamentu. Diemžēl ir limitēts laiks, kad viņiem tas pieejams.

Lai gan 1.tipa neirofibromatoze ierindota pie retajām slimībām, Latvijā ir gana daudz bērnu, kuriem tā diagnosticēta. Daļai no viņiem, lai neciestu no sāpēm vai funkciju traucējumiem un lai vispār dzīvotu, ir vajadzīgs medikaments, kurš pašlaik vēl nav iekļauts valsts apmaksāto zāļu sarakstā. Būs vai tomēr ne, par to tiek lemts tieši tagad.

Ikdienā strādājot ar pacientiem, kas pārcietuši insultu, esmu novērojusi, ka cilvēki vissmagāk pārdzīvo pašaprūpes spēju zudumu – tas viņus satrauc daudz vairāk nekā mobilitātes ierobežojumi. Tomēr nevienam nevajadzētu dzīvot sāpēs vai ar nepilnīgu kustību spēju un uzskatīt, ka tas ir normāli.

Ik gadu 29. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules insulta diena, lai veicinātu informētību par insulta riskiem un to novēršanas iespējām. Par to, kas ir galvenie insulta riska faktori, ko varam darīt to mazināšanai, par līdzestības lielo lomu un ātras rīcības algoritmu insulta aizdomu gadījumā, kas būtu jāzina ikvienam, stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.

Veselīgs miegs ir viens no būtiskākajiem aspektiem labai dzīves kvalitātei visa mūža laikā. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste un neiroloģe kopā ar sertificēto farmaceiti skaidro, kāpēc kvalitatīvam miegam jābūt vienai no galvenajām ikdienas prioritātēm.

Miegam ir ļoti liela nozīme mūsu ikdienas dzīvē. Labi miega ieradumi palīdz uzlabot mūsu fizisko veselību un vispārējo labsajūtu. Tāpēc, lai sāktu uzlabot miega kvalitāti, ir svarīgi izvērtēt savus paradumus un ikdienā sekot līdzi tam, cik kvalitatīvs ir miegs. "Samsung" produktu treneris Eduards Krumovics dalās padomos, kā stabilizēt savu miega rutīnu, pielāgojoties jaunam režīmam un pārmaiņām gan fiziski, gan psiholoģiski.

Skaņas – fona trokšņi, sarunas, mūzika – mums apkārt dzirdamas ir nemitīgi un tās var ietekmēt mūsu pašsajūtu. Mūzikas terapeite Jana Duhovska atklāj, kā pārvaldīt un vadīt savas emocijas un mentālo veselību ar mūzikas palīdzību.