Robežstāvokļa personības traucējumi biežāk attīstās pusaudža vecumā vai agrā jaunībā. Tie izpaužas kā emocionāla nestabilitāte, impulsīva uzvedība, savas personības izkropļots redzējums, nespēja uzturēt stabilas attiecības (attiecībā gan uz cilvēkiem, gan mācībām un darbu) un pašnāvnieciskas domas. Šī patoloģija ir grūti diagnosticējama, jo norit dažādās formās. Kaut arī tās cēloņi nav stingri noteikti, mūsdienu medicīnas praksē šāda veida personības traucējumi ir sastopami bieži. Sadzīvot ar šo slimību ir ļoti sarežģīti, kas var beigties ar cilvēka pašnāvību, tāpēc nevajadzētu ignorēt tās sākuma stadijas simptomus un atteikties no atbilstošu speciālistu palīdzības.

Simptomi

Būtībā jebkuri psihiskie traucējumi ir kā sava veida prizma, caur kuru cilvēks uztver pasauli. Tā dažādos veidos izkropļo to, ko cilvēks jūt un domā, turklāt ne tikai par apkārtējiem cilvēkiem, darbu vai mācībām, bet arī par sevi pašu. Būtiskākā šo personības traucējumu pazīme ir nestabilitāte, kas skar visas dzīves sfēras.

Bailes palikt vienam

Cilvēki ar robežstāvokļa personības traucējumiem parasti ļoti izteikti baidās tikt pamesti un kļūt vientuļi. Neatkarīgi no tā, vai šīs bailes ir/nav pamatotas, indivīds var rīkoties ļoti ekstrēmi, lai novērstu iespējamo šķiršanos vai noraidījumu, piemēram, lūgties, sagrābt aiz rokas vai pat uzsākt cīņu un fiziski censties aizkavēt otra cilvēka aiziešanu. Diemžēl daudzos gadījumos šāda uzvedība noved pie iznākuma, no kura slimnieks sākotnēji baidījās.

Emociju nestabilitāte attiecībās

Cilvēkiem ar personības traucējumiem uzturēt veselīgas attiecības var būt kā izaicinājums. Tas saistīts ar to, ka persona ar šo diagnozi mēdz būt ļoti prasīga, impulsīva un neuzticīga attiecībā gan uz savu partneri, gan uz draugiem un ģimenes locekļiem. Persona, kas saskārusies ar šo pataloģiju, nereti domā par cilvēkiem vai nu pārāk labi vai pārāk slikti, kā rezultātā viņam var strauji mainīties attieksme pret otru cilvēku, sākot no mīlestības un šīs personas idealizēšanas, līdz pat izteiktam naidam.

Personības meklējumi

Pastāvīga savas personības meklēšana ir vēl viens simptoms, kas raksturo cilvēkus ar personības traucējumiem. Dažreiz cilvēki, kas cieš no personības traucējumiem ir pilnībā apmierināti ar sevi, savukārt citreiz pret sevi rodas naids un attieksme kā pret ļaunu cilvēku. Situācija var būt atkarīga arī no tā, kāds cilvēks atrodas blakus, jo nereti viņi mēdz atkārtot otra cilvēka uzvedību un darbības. Personības meklējumus bieži pavada arī baiļu sajūta. Šādi cilvēki bieži mēdz mainīt darba vietu, turklāt ne tikai darbu vienā uzņēmumā uz citu, bet gan kardināli mainot darbības sfēru. Tāpat iespējama vēlme mācīties visdažādākās lietas, kā arī ir mēģinājumi attiecināt sevi uz dažādām reliģijām, iekļauties sociālās grupās, mainīt seksuālo orientāciju, savus mērķus un vērtības. Šāda uzvedība vairumā gadījumu beidzas neveiksmīgi. Dažreiz meklējumu procesā viņiem liekas, ka ir atraduši meklēto, taču bieži vien tam seko vilšanās, un eiforija beidzas ar bezcerīgām skumjām, naidu pret sevi un dziļu depresiju.

Impulsīva un riskanta uzvedība

Impulsīva, riskanta un nereti pašiznīcinoša uzvedība arī ir bieža parādība starp cilvēkiem ar personības traucējumiem. Kā piemērus šādai uzvedībai var minēt aizraušanos ar azartspēlēm, zādzības, pēkšņu, bet tai pat laikā apzinātu aiziešanu no darba, kā arī veiksmīgu attiecību pārtraukšanu ar partneri. Dažos gadījumos indivīda uzmanība var pat apdraudēt viņa dzīvību, piemēram, pārgalvīgi vadot automašīnu, neizsargājoties dzimumsakaru laikā, lietojot narkotikas vai alkoholu vai aizraujoties ar pārmērīgu ēšanu. Šāda uzvedība liek justies labi konkrētajā brīdī, taču ilgākā laika posmā tiek nodarīts ievērojams kaitējums gan sev, gan dzīves partnerim.

Vardarbība pret sevi, pašnāvība

Kā vienu no raksturīgākajiem simptomiem var minēt arī varmācīgu rīcību pret sevi. Līdz pat 75% cilvēku, kas sirgst ar personības traucējumiem, mēdz ne reizi vien sevi tīši ievainot, piemēram, iegriežot sev ar asu priekšmetu, dedzinot sevi ar cigaretēm, kā arī pārdozējot narkotiskās vielas, lai atvieglotu tā brīža emocionālās sāpes. Daļa cilvēku ar personības traucējumu diagnozi atzīst, ka labāk ir izjust fiziskas sāpes nekā nejust neko.

Kaut arī lielākoties vardarbība pret sevi nenozīmē pašnāvības mēģinājumus, taču diemžēl daļa gadījumu beidzas ar cilvēka nāvi.

Hroniska tukšuma sajūta

Indivīdiem ar robežstāvokļa personības traucējumiem ir raksturīga tukšuma sajūta sevī, "melnais caurums" dvēselē, kā arī mēģinājumi izjust kaut mazākās emocijas, taču bez rezultātiem – šādi savas sajūtas nereti apraksta arī paši ar patoloģiju sirgstošie cilvēki.

Tukšuma sajūta izraisa diskomfortu, tāpēc cilvēki mēdz aizpildīt šo tukšumu ar narkotikām, alkoholu, ēdienu vai seksuālām aktivitātēm, kas sniedz atvieglojumu tikai uz neilgu laiku.

Straujas garastāvokļa svārstības

Bieži novērojams simptoms ir arī emocionālā nepastāvība, kas izpaužas kā straujas garastāvokļa maiņas, sākot no izteiktas laimes sajūtas, līdz pat galējam izmisumam un bezcerībai. Šādas garastāvokļa svārstības var izraisīt pat nenozīmīgas lietas, kuras citi nemaz nepamana, piemēram, ja kolēģis, būdams ļoti aizņemts, nesasveicinās. Biežās garastāvokļa maiņas var ilgt, sākot no dažām minūtēm vai stundām, līdz pat vairākām dienām.

Agresīva uzvedība, dusmu lēkmes un nespēja kontrolēt situāciju

Līdz ar straujām garastāvokļa svārstībām, cilvēkam var izpausties arī izteiktas agresijas lēkmes. Bieži emocijas tiek pārspīlētas un nav atbilstošas situācijai. Faktiski visas robežstāvokļa personības traucējumu pazīmes ir apstākļu sakritības sekas, kuras cilvēks nespēj kontrolēt. Jebkura emocionāla reakcija uz kādu situāciju notiek neatkarīgi no cilvēka patiesajām jūtām un domām. Šādas agresijas lēkmes liek justies neērti ne tikai apkārtējiem cilvēkiem, uz kuriem nepamatoti tiek vērstas dusmas, bet gan arī pašam slimniekam, kas izraisa vēl lielākus pārdzīvojumus un naidu pret sevi.

Paranoja un disociācija

Tāpat diagnozei raksturīga arī paranoja – ar aizdomām izturas pret citu cilvēku motīviem, nespēj nevienam uzticēties, kā arī cieš no uzmācīgām domām, ka tiek izsekots.

Smagā stresa situācijā indivīdam var izpausties arī disociācija, kad bieži rodas ļoti biedējoša sajūta, ka viss notiekošais nenotiek pa īstam, it kā cilvēks atrastos kādā kinofilmā un redzētu sevi un savas darbības no malas, nespējot neko kontrolēt.

Cēloņi

Ģenētika

Tiek uzskatīts, ka robežstāvokļa personības traucējumus izraisa vairāku faktoru kopums, un viens no šiem faktoriem ir iedzimtība. Ja kādam ģimenes loceklim ir tikusi diagnosticēta garīga saslimšana, tas var paaugstināt iespēju saskarties ar personības traucējumiem, taču lielākoties šī patoloģija ir saistīta ar  stresu vai traumatisku dzīves pieredzi.

Vides faktori

Pie vides faktoriem, kas veicina diagnozes attīstību, var minēt, piemēram, pamatotas vai nepamatotas bailes tikt pamestam bērnībā vai pusaudža vecumā, ģimenes izjukšana, seksuāla, fiziska vai emocionāla vardarbība. Tāpat personības traucējumu attīstību veicina tādi faktori kā bērnībā bieži izjustas bailes un stress, kā arī uzaugšana kopā ar ģimenes locekli, kas cīnās ar narkotiku, alkohola lietošanas atkarību vai garīgām slimībām, piemēram, bipolāriem traucējumiem.

Serotonīna anomālija

Vēl viens faktors, kas var veicināt personības traucējumu attīstību, ir anomālijas neiromediatoru (ķīmiskas vielas, kas pārraida nervu signālus starp smadzeņu šūnām) darbībā. Viens no šiem neiromediatoriem ir serotonīns – hormons, kas atbild par garastāvokli un nervu sistēmas stabilitāti. Nepareizs šīs vielas daudzums smadzenēs var izraisīt ievērojamas izmaiņas cilvēka uzvedībā un pašsajūtā, piemēram, depresiju, agresiju un problēmas ar paškontroli.

Robežstāvokļa personības traucējumu ārstēšana bieži ir ļoti sarežģīta un ilgstoša, taču, atrodot pareizo terapijas metodi, vairumā gadījumu iespējams panākt pozitīvus rezultātus. Ja tev vai tavam tuviniekam tiek novēroti iepriekš minētie simptomi, nekavējoties vajadzētu vērsties pie speciālista, jo tikai viņš spēs noteikt pareizo diagnozi un atbilstošo ārstēšanu.