Nereti ar vasaras laiku saistām daudz cerību – gribam to sagaidīt ar skaistu augumu, nomest svaru, izbaudīt perfektu atvaļinājumu, uzliekam sev pārāk augstus mērķus, ko bieži vien nav iespējams sasniegt. Kā izbaudīt vasaru, nenomokot sevi ar neizpildāmiem mērķiem? Kas var būt par iemeslu emocionālajam diskomfortam vasarā un kā no tā izvairīties?

Vairāk nekā 16 tūkstoši jauniešu šogad kārtos obligātos un izvēles valsts pārbaudes darbus. Lai gan eksāmena mērķis ir pārbaudīt zināšanas, nereti tas pārvēršas par stāstu, kur galveno lomu spēlē skolēna spēja koncentrēties un tikt galā ar stresu. 

Katrs desmitais (10%) jaunietis Latvijā ikdienā pārmērīgi aizraujas ar filmu un seriālu skatīšanos, liecina jaunākais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss". Eksperti norāda, ka atkarība no filmām un seriāliem negatīvi ietekmē gan mentālo, gan fizisko veselību, taču pats bīstamākais šajā vecuma posmā ir atkarības radītā sociālā trauksme.

Mūsdienu straujais dzīves ritms, stresa pilnā ikdiena un negatīvās emocijas ietekmē centrālās nervu sistēmas darbību, savukārt tā skar iekšējo orgānu darbību un visu veselības stāvokli kopumā. Ja arvien biežāk stresa mirkļos sāk sāpēt vēders, galvassāpes kļūst arvien biežākas un intensīvākas un vairs nepalīdz arī ierastā pretsāpju tablete, laiks vērsties pie speciālista.

"Manai mammai/tētim/māsai/brālim arī ir/bija veģetatīvā distonija – visu laiku sirds sitās, ģīboņi uznāca, trīcēja, elpot nevarēja." "Mēs visi ģimenē tādi nervozi, tas mums laikam gēnos." Bieži nākas dzirdēt šādas un līdzīgas frāzes ikdienas praksē. Viena kopīga īpašība visiem veģetatīvās distonijas pacientiem ir, ka netiek runāts par patiesajām izjūtām – emocijām, bet gan par fiziskajām sajūtām.

 Pie psihoterapeita nāk cilvēki, kuru dzīve dažādu iemeslu dēļ uz brīdi (vai garāku periodu) dekompensējusies, ārēju apstākļu dēļ psihiskās aizsardzības mehānismi vairs nespēj uzturēt psihisko homeostāzi (pašregulāciju), aktivizējas personības traucējumi, ir sašūpots emocionālais līdzsvars un vajadzīga ambulatora speciālista palīdzība.

Lai arī pavasaris šķietami ir jaunas enerģijas, dzīvesprieka un bezrūpības laiks, ko baudīt ar prieku, daļai cilvēku tas atnes grūtsirdību, skumjas un enerģijas trūkumu. Kādēļ izjūtam pavasari tik dažādi un kas ir par iemeslu pavasara nomāktībai? Ko varam darīt, lai sev palīdzētu?

Eiropas pētījumi liecina, ka no spēļu atkarības cieš līdz 3,4% iedzīvotāju, taču daudz lielāks ir līdzatkarīgo cilvēku skaits, kas ar šo problēmu saskaras tiešā vai netiešā veidā. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem ik gadu tiek ārstēti aptuveni 1500 alkohola atkarības pacienti jeb 77 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Arī smēķēšana joprojām ir izplatīta parādība Latvijas iedzīvotāju vidū.

Nespēks, nogurums, grūtības koncentrēties, kašķīgs garastāvoklis – viena negulēta nakts var sabojāt visu nākamo dienu. Ar miega traucējumiem sastopas daudzi, un visbiežāk izplatītā problēma ir krākšana, kas traucē gan paša krācēja, gan blakus gulētāja pilnvērtīgai atpūtai. Taču gana apgrūtinošs ir arī bezmiegs vai trausls un nemierīgs miegs ar trauksmainiem sapņiem.

"Adaptācija jeb pielāgošanās ir spēja tuvāk iepazīt situāciju un atbilstoši tai izveidot stratēģijas, kā ar to tikt galā un kā dzīvot tālāk. Adaptācijas traucējumi ir stāvoklis, kad stresa, krīzes vai esošās situācijas dēļ cilvēks jūtas pārāk nomākts, bezpalīdzīgs, lai turpinātu meklēt iekšējos spēkus, lai to pārvarētu un attīstītu jaunas stresa vai krīzes pārvarēšanas stratēģijas."