Katru gadu Valsts policijā tiek reģistrēti gadījumi, kad no seksuālās vardarbības cietuši vairāki bērni. 2019. gada pirmajā pusgadā 37,4% gadījumu bērni ir cietuši tieši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kas ir par 3,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. 

Gandrīz trešā daļa jeb 28% pieaugušo Eiropā ir piedzīvojuši bezmiega naktis, kas sekojušas negausīgai mobilā telefona lietošanai pirms gulētiešanas, liecina viedtālruņu ražotāja "OnePlus" pētījums. Speciālisti par galveno bezmiega vaininieku uzskata zilo gaismu jeb HEV (High Energy Visible), ko izstaro viedierīču ekrāni.

Mūsdienās arvien biežāk dzirdam par izdegšanas sindromu darba vidē – emocionāla un fiziska noguruma stāvokli, kas ir sekas ilgstošam emocionālam diskomfortam. Kā saspringtajā ikdienā parūpēties par savu garīgo veselību, un ko darīt, ja jūtam, ka arī paši lēnām izdegam? Skaidro psihoterapijas speciāliste.

Visbiežāk ēšanas problēmas tiek asociētas ar cilvēkiem, kuriem ir liekais svars, taču patiesībā tās var skart ikvienu, neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai ķermeņa uzbūves. Pasaules statistika liecina, ka ēšanas problēmas īpaši izplatītas ir jaunu sieviešu vidū, taču arvien biežāk tās tiek novērotas arī vīriešiem. 

Kaut arī rudenī un ziemā daudzi no mums ikdienā kļūst miegaini un vairāk laika grib pavadīt guļot, speciālists uzskata, ka "tumšajam laikam nevajadzētu ietekmēt nepieciešamību pēc miega, jo septiņas līdz septiņas ar pusi stundas miegam vairumam no mums ir pietiekamas".

Miega traucējumi Latvijā ir ļoti izplatīta problēma. Daudziem tos izraisa trauksme, depresija, izdegšana, dzenoties pēc panākumiem. Miega traucējumi gandrīz vienmēr ir šo problēmu pavadonis. Kā uzlabot sava miega kvalitāti un izvairīties no bezmiega un miega traucējumiem? Ieteikumos dalās psihoterapeits un farmaceite.

Ārsts psihoterapeits, kurš specializējies psihosomatikas jomā, ir pārliecināts, ka daudzu simptomu un slimību cēlonis meklējams nevis tikai orgānos, kas ir skarti – āda, sirds, plaušas, nieres, kuņģis utt., bet arī emocijās, ko veido mūsu smadzeņu limbiskā sistēma. Mēs būtu fiziski daudz veselāki, ja mācītos atpazīt savas emocijas, veselīgi tās izpaust un kopumā vairāk uzmanības pievērstu emocionālajai labsajūtai.

Ziemeļu valstīs, kur iedzīvotāji par maz uzņem dienas gaismu, bieži izplatīti ir sezonālie garastāvokļa traucējumi (SGT). Arī Latvijā rudenī un ziemā lielākā daļa cilvēku dodas ikdienas gaitās, kad saule vēl nav uzlēkusi, bet atgriežas mājās, kad jau iestājusies tumsa. Tieši dienas gaismas deficīts var likt justies nogurušiem un veicināt sezonālos garastāvokļa traucējumus. 

Ik gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena, kas aktualizē garīgās veselības jautājumus, par ko sabiedrībā joprojām pastāv daudz aizspriedumu un netiek pilnvērtīgi runāts. Lai izprastu, kādēļ ir svarīgi runāt par garīgās veselības tēmu, rūpēties par to un būt informētiem par izplatītākajiem garīgās veselības traucējumiem, padomos psihoterapeits un farmaceite.

Ir dabiski ļauties stresam situācijās, kad notiek kas negaidīts. Īslaicīgs stress palīdz mums pielāgoties situācijai un nenodara neko ļaunu. Taču problēmas rodas tad, kad stress ieilgst un vienu stresa situāciju nomaina nākamā, neļaujot mūsu organismam atgūt līdzsvaru. Kā sadzīvot ar stresu un ko preventīvi darīt, lai tā būtu mazāk?