Kaut arī rudenī un ziemā daudzi no mums ikdienā kļūst miegaini un vairāk laika grib pavadīt guļot, speciālists uzskata, ka "tumšajam laikam nevajadzētu ietekmēt nepieciešamību pēc miega, jo septiņas līdz septiņas ar pusi stundas miegam vairumam no mums ir pietiekamas".

Miega traucējumi Latvijā ir ļoti izplatīta problēma. Daudziem tos izraisa trauksme, depresija, izdegšana, dzenoties pēc panākumiem. Miega traucējumi gandrīz vienmēr ir šo problēmu pavadonis. Kā uzlabot sava miega kvalitāti un izvairīties no bezmiega un miega traucējumiem? Ieteikumos dalās psihoterapeits un farmaceite.

Ārsts psihoterapeits, kurš specializējies psihosomatikas jomā, ir pārliecināts, ka daudzu simptomu un slimību cēlonis meklējams nevis tikai orgānos, kas ir skarti – āda, sirds, plaušas, nieres, kuņģis utt., bet arī emocijās, ko veido mūsu smadzeņu limbiskā sistēma. Mēs būtu fiziski daudz veselāki, ja mācītos atpazīt savas emocijas, veselīgi tās izpaust un kopumā vairāk uzmanības pievērstu emocionālajai labsajūtai.

Ziemeļu valstīs, kur iedzīvotāji par maz uzņem dienas gaismu, bieži izplatīti ir sezonālie garastāvokļa traucējumi (SGT). Arī Latvijā rudenī un ziemā lielākā daļa cilvēku dodas ikdienas gaitās, kad saule vēl nav uzlēkusi, bet atgriežas mājās, kad jau iestājusies tumsa. Tieši dienas gaismas deficīts var likt justies nogurušiem un veicināt sezonālos garastāvokļa traucējumus. 

Ik gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena, kas aktualizē garīgās veselības jautājumus, par ko sabiedrībā joprojām pastāv daudz aizspriedumu un netiek pilnvērtīgi runāts. Lai izprastu, kādēļ ir svarīgi runāt par garīgās veselības tēmu, rūpēties par to un būt informētiem par izplatītākajiem garīgās veselības traucējumiem, padomos psihoterapeits un farmaceite.

Ir dabiski ļauties stresam situācijās, kad notiek kas negaidīts. Īslaicīgs stress palīdz mums pielāgoties situācijai un nenodara neko ļaunu. Taču problēmas rodas tad, kad stress ieilgst un vienu stresa situāciju nomaina nākamā, neļaujot mūsu organismam atgūt līdzsvaru. Kā sadzīvot ar stresu un ko preventīvi darīt, lai tā būtu mazāk?

Ja sieviete un vīrietis pārtrauc savas partnerattiecības, ir ļoti svarīgi, lai bērna dzīvē paliktu abi vecāki. Tas ir nozīmīgi pilnvērtīgai personības attīstībai. Kā organizēt tēvu un bērnu dzīvi pēc tam, kad abi vecāki ir šķīrušies, stāsta klīniskā psiholoģe, psihoterapeite.

Steidzami jāizslauka grīda, jāpagatavo maltīte, jānomazgā logi, jāsakārto skapis, jāaizskrien uz veikalu – daži no daudzajiem "steidzamajiem" darbiem, kas it kā jāpaveic, pirms ķerties klāt uzdevumiem, kurus patiešām svarīgi izdarīt. Prokrastinācija jeb darbu atlikšana uz vēlāku laiku negatīvi ietekmē kā mentālo, tā fizisko veselību un līdz ar to arī karjeru un personīgo dzīvi. 

Arvien biežāk cilvēki meklē palīdzību pie speciālistiem saistībā ar stresu un neirotiskiem traucējumiem – paniku, ģeneralizētu trauksmi, bailēm (fobijām), pēctraumas stresa sindromu, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem un citiem. Neirotiskus traucējumus dažādos vecumposmos un dažādos intensitātes līmeņos var izjust kā baiļu un trauksmes sajūtu emocionāli saspringtās situācijās.

Pārmērīga aizraušanās ar nepārtrauktu saziņu virtuālajā vidē var novest pie tendences nemitīgi kontrolēt tuvinieku un draugu ikdienas gaitas, secina psihoterapeite, analizējot pētījuma datus par Latvijas iedzīvotāju "attiecībām" ar virtuālo vidi un modernajām tehnoloģijām.