Stress, nogurums un diskomforts vēderā bieži sākas vienā vietā – zarnu mikroflorā, ko mēdz dēvēt par “otrajām smadzenēm”. Sakārtots zarnu mikrobioms palīdzēs cīnīties ar stresu, trauksmi un uzlabot vispārējo mentālo stāvokli. Viens no veidiem, kā to sasniegt, būtu lietot probiotikas.  

Locītavu sāpes var skart plaukstu locītavas, pirkstus vai elkoņu apvidu, un dažkārt tās pavada stīvums, diskomforts, pietūkums vai kustību ierobežojumi. 

Kādas uzturvielu grupas ir vispiemērotākās dažādos dzīves posmos un kāpēc to savlaicīga uzņemšana ir būtiska – šajā rakstā tu uzzināsi vērtīgus un praktiskus padomus, ko sagatavojuši Apotheka farmaceiti. 

Jūties noguris pat pēc pilnvērtīga naktsmiera? Dienas vidū trūkst enerģijas, grūti koncentrēties vai bieži izjūti stresu? Iespējams, tavs organisms nesaņem pietiekami daudz B grupas vitamīnu – uzturvielu, kas palīdz pārvērst pārtiku enerģijā un nodrošina normālu nervu sistēmas darbību.

Vai bieži izjūti nogurumu, koncentrēšanās grūtības vai sausu ādu? Dažkārt šie simptomi var būt saistīti ne tikai ar saspringtu ikdienu, bet arī ar nepietiekamu Omega-3 taukskābju uzņemšanu.

Cik reizes pēdējā laikā esi pamodies ar sajūtu, ka varētu pagulēt vēl vismaz trīs stundas? Apskatīsim, kas var izraisīt hronisku nogurumu, kā stress ietekmē organismu un kā vienkārši, bet efektīvi palīdzēt sev justies labāk katru dienu. 

Tu guli 8 stundas, bet joprojām jūties noguris? Iespējams, problēma nav kafijas trūkumā, bet gan Omega-3 taukskābju deficītā. Mūsu organismam ik dienas nepieciešamas labās taukskābes. Ja uzturā regulāri nav treknu jūras zivju (lasis, tuncis, siļķe), var rasties deficīts, kas ietekmē gan pašsajūtu, gan enerģiju. 

Stress, trauksme, grūti aizmigt? Šīs ir ļoti biežas sūdzības, īpaši mūsdienu straujajā ikdienā. Bieži aiz tā slēpjas hronisks stress, kas paaugstina kortizola līmeni (stresa hormonu) un ievelk ķermeni apburtā lokā: jo augstāks kortizols, jo grūtāk atslābināties, gulēt un atjaunoties. Kā magnijs palīdz samazināt kortizola līmeni? 

Zems D vitamīna līmenis tiek saistīts ar dažādu slimību risku, tostarp osteoporozi, sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu, atsevišķiem vēža veidiem, kā arī garastāvokļa traucējumiem un demenci. Taču arī pārāk lielas D vitamīna devas var radīt draudus veselībai.  

Pavasaris bieži vien nes līdzi klepu izraisošas saslimšanas. Šī sezonālā pāreja rada dažādas vides izmaiņas – palielinātu ziedputekšņu daudzumu, svārstīgu gaisa temperatūru un aktīvāku uzturēšanos ārā, kas var kairināt elpošanas sistēmu.