Medicīniskā apaugļošana tiek veikta jau 40 gadus, un pati manipulācija šo gadu laikā cilvēkiem ir kļuvusi labi pazīstama un saprotama. Bet – kā embriologi nosaka, kuri no embrijiem dalās un attīstās pareizi, kuri nebūs atbilstoši un nespēs implantēties, bet kuriem varētu būt patoloģijas?

Šo ceturtdien sabiedrības protestu pavadībā Saeima galīgajā lasījumā skatīs sabiedrībā daudz un plaši apspriestos grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas ietver juristu, ārstu un citu ekspertu nopēlumu izpelnījušos aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas.

Dzimumšūnu – olšūnu vai spermatozoīdu – ziedošanas iespēja raisa visdažādākās emocijas. Kamēr viens steidz palīdzēt tiem, kas pašu spēkiem nespēj tikt pie bērniņa, cits ir skeptisks un baidās, ka dzimumšūnu ziedošanas process nav gana sakārtots un kontrolēts. 

Vēl pirms pārdesmit gadiem cilvēki ar īpašām vajadzībām sabiedrībā bija redzami maz. Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par vides pieejamību un šādu cilvēku integrāciju, taču kā ir praksē? Vai tie, kuri cieš no kādas retas slimības un kuru veselības stāvoklis neļauj pilnvērtīgi funkcionēt, sabiedrībā jūtas saprasti un gaidīti?

Vai sirgt ar kādu reti izplatītu slimību nozīmē samierināties ar dzīvi četrās sienās, vai tomēr saņemt atbilstošu aprūpi, kas ļauj būt daļai no sabiedrības? Reto slimību koordinācijas centra vadītāja stāsta par to, kāda Latvijā ir medicīnisko pakalpojumu pieejamība pacientiem ar retajām slimībām, un kā zinātnes attīstība gēnu izpētes jomā var mums palīdzēt nākotnē.

Katru  gadu visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā hemofilijas diena ar mērķi informēt sabiedrību par šo reto slimību, tās diagnostiku un ārstēšanas iespējām, kā arī izrādīt atbalstu ar hemofiliju sirgstošiem cilvēkiem. Hemofilija ir reta, iedzimta slimība, kurai raksturīgs traucēts asins recēšanas process.

Cistiskā fibroze jeb mukoviscidoze ir iedzimta ģenētiskā slimība, kas galvenokārt skar plaušas, zarnas, aknas un aizkuņģa dziedzeri. Saslimšanai raksturīgas gēnu mutācijas, kas veicina ārējo sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumus un orgānu bojājumus.

Edinburgas Universitātē tika veikts pētījums, kura mērķis ir uzlabot mūsu izpratni par to, kādi ģenētiskie un dzīvesveida faktori visbūtiskāk ietekmē cilvēka dzīves ilgumu.

Gaidot mazuli, vecāki mēdz apspriest, kāds viņš varētu izskatīties - no kura vecāka "mantos" matu krāsu; vai tas, ka mazulis aktīvi spārdās un prasa sev uzmanību vakaros, būs viņa rakstura iezīme.

Zināt pirmās pakāpes radinieku anamnēzi jeb slimības vēsturi ir teju tikpat svarīgi kā pārzināt savu, jo vairums slimību mēdz būt iedzimtas.