Ķermeņa dismorfiskie traucējumi ir garīgās veselības traucējumi, kuru iespaidā cilvēks nespēj pārtraukt domāt par vienu vai vairākiem sava ārējā izskata defektiem vai trūkumiem – tādiem, kas citiem cilvēkiem varētu šķist nenozīmīgi vai pat nemanāmi. Savukārt, ar dismorfiskajiem traucējumiem sirgstošais to dēļ var justies neērti, izjust kaunu un uztraukumu, vairoties iziet sabiedrībā.

Cilvēka mūžs mūsdienās ir krietni garāks, nekā pirms simt un divsimt gadiem, taču vēlme nenovecot un dzīvot ilgi kļuvusi tikai spēcīgāka. Medicīna spēj daudz, tomēr, lai apmierinātu šā gadsimta cilvēku vajadzības, tai jāmaina fokuss, novēršot vai maksimāli aizkavējot saslimšanu. Kā? Ar personificētu pieeju – izvērtējot riskus un veselību pastāvīgi uzraugot – teic ārste.

Tureta sindroms ir iedzimta nervu sistēmas slimība, kam raksturīgas atkārtotas, pēkšņas un no gribas neatkarīgas kustības, ko sauc par motoriskajiem tikiem, vai neapzināti izdvestas skaņas, vārdi vai frāzes – vokālajiem tikiem. Tie ir, piemēram, nekontrolēta un atkārtota acu mirkšķināšana, plecu raustīšana, neparastu skaņu vai aizskarošu vārdu izgrūšana.

Cistiskā fibroze ir iedzimta ģenētiska slimība, kas nodara nopietnus bojājumus plaušām, gremošanas sistēmai un citiem ķermeņa orgāniem. Tiek uzskatīts, ka katrs 25. mūsu pasaules iedzīvotājs ir šīs slimības gēna nēsātājs, turklāt no tās bieži cieš veseli cilvēki, kuri paši to pat neapzinās. 

Hantingtona slimība ir reta, progresējoša ģenētiskā slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu un izraisa pakāpenisku smadzeņu nervu šūnu sabrukumu (deģenerāciju). Hantingtona slimība plaši ietekmē cilvēka funkcionālās spējas un izraisa kustību, domāšanas (kognitīvos) un psihiskos traucējumus.

Fibromialģija ir traucējumi, kam raksturīgas plašas muskuļu un skeleta sistēmas sāpes, ko papildina nogurums, miegs, atmiņas traucējumi un garastāvokļa maiņas. Pētnieki uzskata, ka fibromialģija pastiprina sāpju izjūtas, ietekmējot veidu, kādā smadzenes apstrādā sāpju signālus. Simptomi dažkārt parādās pēc fiziskas traumas, operācijas, infekcijas vai smaga psiholoģiska stresa. 

Pasaulē dzimuši jau vairāk nekā astoņi miljoni bērnu, kas ieņemti ar IVF/ICSI neauglības ārstēšanas metodi. Viņi ne ar ko neatšķiras no bērniem, kuri ieņemti mīlējoties. Tā ir efektīva medicīniskā apaugļošanas metode, kas mūsdienās vairs pat nav nekas īpašs.

Katru gadu vairāk nekā tūkstotim sieviešu atklāj krūts vēzi. Lai gūtu veiksmīgus ārstēšanas rezultātus, ir svarīgi krūts vēzi atklāt iespējami agrīnā stadijā. Taču gadījumā, ja tas ir atklāts vēlu, ir nekavējoties jāpiemēro efektīvākā mērķterapija, kas molekulārā līmenī bloķē vēža šūnu augšanu un vairošanos.

Medicīniskā apaugļošana tiek veikta jau 40 gadus, un pati manipulācija šo gadu laikā cilvēkiem ir kļuvusi labi pazīstama un saprotama. Bet – kā embriologi nosaka, kuri no embrijiem dalās un attīstās pareizi, kuri nebūs atbilstoši un nespēs implantēties, bet kuriem varētu būt patoloģijas?

Šo ceturtdien sabiedrības protestu pavadībā Saeima galīgajā lasījumā skatīs sabiedrībā daudz un plaši apspriestos grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas ietver juristu, ārstu un citu ekspertu nopēlumu izpelnījušos aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas.