Pasaulē dzimuši jau vairāk nekā astoņi miljoni bērnu, kas ieņemti ar IVF/ICSI neauglības ārstēšanas metodi. Viņi ne ar ko neatšķiras no bērniem, kuri ieņemti mīlējoties. Tā ir efektīva medicīniskā apaugļošanas metode, kas mūsdienās vairs pat nav nekas īpašs.

Katru gadu vairāk nekā tūkstotim sieviešu atklāj krūts vēzi. Lai gūtu veiksmīgus ārstēšanas rezultātus, ir svarīgi krūts vēzi atklāt iespējami agrīnā stadijā. Taču gadījumā, ja tas ir atklāts vēlu, ir nekavējoties jāpiemēro efektīvākā mērķterapija, kas molekulārā līmenī bloķē vēža šūnu augšanu un vairošanos.

Medicīniskā apaugļošana tiek veikta jau 40 gadus, un pati manipulācija šo gadu laikā cilvēkiem ir kļuvusi labi pazīstama un saprotama. Bet – kā embriologi nosaka, kuri no embrijiem dalās un attīstās pareizi, kuri nebūs atbilstoši un nespēs implantēties, bet kuriem varētu būt patoloģijas?

Šo ceturtdien sabiedrības protestu pavadībā Saeima galīgajā lasījumā skatīs sabiedrībā daudz un plaši apspriestos grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas ietver juristu, ārstu un citu ekspertu nopēlumu izpelnījušos aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas.

Dzimumšūnu – olšūnu vai spermatozoīdu – ziedošanas iespēja raisa visdažādākās emocijas. Kamēr viens steidz palīdzēt tiem, kas pašu spēkiem nespēj tikt pie bērniņa, cits ir skeptisks un baidās, ka dzimumšūnu ziedošanas process nav gana sakārtots un kontrolēts. 

Vēl pirms pārdesmit gadiem cilvēki ar īpašām vajadzībām sabiedrībā bija redzami maz. Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par vides pieejamību un šādu cilvēku integrāciju, taču kā ir praksē? Vai tie, kuri cieš no kādas retas slimības un kuru veselības stāvoklis neļauj pilnvērtīgi funkcionēt, sabiedrībā jūtas saprasti un gaidīti?

Vai sirgt ar kādu reti izplatītu slimību nozīmē samierināties ar dzīvi četrās sienās, vai tomēr saņemt atbilstošu aprūpi, kas ļauj būt daļai no sabiedrības? Reto slimību koordinācijas centra vadītāja stāsta par to, kāda Latvijā ir medicīnisko pakalpojumu pieejamība pacientiem ar retajām slimībām, un kā zinātnes attīstība gēnu izpētes jomā var mums palīdzēt nākotnē.

Katru  gadu visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā hemofilijas diena ar mērķi informēt sabiedrību par šo reto slimību, tās diagnostiku un ārstēšanas iespējām, kā arī izrādīt atbalstu ar hemofiliju sirgstošiem cilvēkiem. Hemofilija ir reta, iedzimta slimība, kurai raksturīgs traucēts asins recēšanas process.

Cistiskā fibroze jeb mukoviscidoze ir iedzimta ģenētiskā slimība, kas galvenokārt skar plaušas, zarnas, aknas un aizkuņģa dziedzeri. Saslimšanai raksturīgas gēnu mutācijas, kas veicina ārējo sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumus un orgānu bojājumus.

Edinburgas Universitātē tika veikts pētījums, kura mērķis ir uzlabot mūsu izpratni par to, kādi ģenētiskie un dzīvesveida faktori visbūtiskāk ietekmē cilvēka dzīves ilgumu.