Kamēr katru gadu pieaug to sieviešu skaits, kurām diagnosticē jau ielaistu krūts vēzi, tikmēr uzaicinājumam veikt skrīningu atsaucas joprojām gaužām maz aicināto. Biežākie atrunu iemesli ir bailes no paša izmeklējuma, vai no tā, ko varētu uzzināt, arī laika vai informācijas trūkums un uzskats, ka rindas uz izmeklējumu ir pārlieku garas. Kā ir patiesībā, stāsta speciālistes onkoloģes.

Plaši tiek runāts par sirds saslimšanām vai insultu, kas, nenoliedzami, ir ārkārtīgi svarīgi , jo tie ir vieni no galvenajiem nāves iemesliem. Vienlaikus nav skaidrs, kāpēc netiek pieminētas arī citu aterosklerozes izraisītu slimību sekas, piemēram, vēdera aortas aneirismas plīsums, kas izraisa lielu iekšēju asiņošanu un cilvēka izredzes izdzīvot tad ir mērāmas nevis stundās, bet gan minūtēs, kurās attiecīgi jānokļūst līdz specializētai ārstniecības iestādei. Daudzi to nepagūst…

Sepse iepriekšējos gadsimtos bija pazīstama kā "asins saindēšanās". Mūsdienās mēs ar to saprotam organisma traucētu spēju kontrolēt reakciju uz infekciju, un šī slimība ir kļuvusi par vienu no biežākajiem nāves cēloņiem pasaulē. Būtībā sepsi izraisa organisma pārspīlēta reakcija uz infekciju, kur imūnsistēma, cīnoties pret infekciju, sāk bojāt paša organisma audus un orgānus, kas var novest pie orgānu mazspējas vai pat nāves.

Šķiet, visiem zināms, ka analīzes nododamas tukšā dūšā, taču izrādās, ka arī zāles, ko lieto ikdienā, var ietekmēt analīžu rezultātu. Eksperte norāda, ka analīžu rezultātu var ietekmēt ne tikai ilgtermiņā lietoti medikamenti, bet pat uztura bagātinātāji, tādēļ pirms konkrētu analīžu veikšanas šis jautājums būtu jāizrunā ar ārstu.

Vai jūs kā pacients apzināties savu vērtību? Un vajadzības? Vai protat pajautāt, palūgt, ja vajadzīgs - pat pieprasīt to, kas jums nepieciešams? Un vēl - vai orientējaties medicīnas terminos un stresa situācijās labi uztverat jaunu informāciju? Vai jums patīk, ja lēmumi tiek pieņemti jūsu vietā?  

Analīzēm ir jēga tikai tad, ja to rezultāts ir precīzs un tātad – pietiekami informatīvs, lai ārsts to izmantotu pareizas diagnozes noteikšanai, terapijas dinamikas novērošanai vai izveseļošanās apstiprināšanai. Taču precizitāte lielā mērā ir atkarīga no pacienta rīcības pirms analīžu nodošanas. 

Ik gadu 4. februārī tiek atzīmēta Pasaules Pretvēža diena, lai veicinātu izpratni un papildinātu zināšanas par ļaundabīgiem audzējiem un onkoloģisko slimību profilaksi. Viens no būtiskajiem profilakses pasākumiem ir savlaicīga došanās pie speciālista un skrīningu veikšana. Par profilakses pasākumiem stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.

Ģimenes ārsti līdzdarbojas un piedalās ne tikai vakcinēšanā pret cilvēka papilomas vīrusu, bet arī dzemdes kakla vēža skrīningā, to sekmējot ar pacientu informēšanu, uzraudzīšanu, atgādināšanu, pārliecinājies Imunizācijas valsts padomes loceklis, Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.

Šķiet, ikviens, nonācis pacienta lomā, vēlas, lai ārsts spētu saskatīt ne tikai vienu problēmu, bet arī visu kopainu. Tieši šāds pacienta redzējums ir internās jeb iekšķīgo slimību medicīnas ārsta kompetencē. Inga Orleāne teic: „Internista pamata funkcija ir apkopot interno patoloģiju kopumu un novērtēt to kopskatā. Visvairāk mani saista tieši diagnozes noteikšanas posms.”

Ikvienas nopietnākas saslimšanas sekmīgai izārstēšanai ir nepieciešama agrīna diagnostika. 40 gadi ir tas vecuma slieksnis, kad kompleksa savas veselības pārbaude var laikus atklāt kādas kaites iedīgļus un tos veiksmīgi novērst.