Šķiet, visiem zināms, ka analīzes nododamas tukšā dūšā, taču izrādās, ka arī zāles, ko lieto ikdienā, var ietekmēt analīžu rezultātu. Eksperte norāda, ka analīžu rezultātu var ietekmēt ne tikai ilgtermiņā lietoti medikamenti, bet pat uztura bagātinātāji, tādēļ pirms konkrētu analīžu veikšanas šis jautājums būtu jāizrunā ar ārstu.

Vai jūs kā pacients apzināties savu vērtību? Un vajadzības? Vai protat pajautāt, palūgt, ja vajadzīgs - pat pieprasīt to, kas jums nepieciešams? Un vēl - vai orientējaties medicīnas terminos un stresa situācijās labi uztverat jaunu informāciju? Vai jums patīk, ja lēmumi tiek pieņemti jūsu vietā?  

Analīzēm ir jēga tikai tad, ja to rezultāts ir precīzs un tātad – pietiekami informatīvs, lai ārsts to izmantotu pareizas diagnozes noteikšanai, terapijas dinamikas novērošanai vai izveseļošanās apstiprināšanai. Taču precizitāte lielā mērā ir atkarīga no pacienta rīcības pirms analīžu nodošanas. 

Ik gadu 4. februārī tiek atzīmēta Pasaules Pretvēža diena, lai veicinātu izpratni un papildinātu zināšanas par ļaundabīgiem audzējiem un onkoloģisko slimību profilaksi. Viens no būtiskajiem profilakses pasākumiem ir savlaicīga došanās pie speciālista un skrīningu veikšana. Par profilakses pasākumiem stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.

Ģimenes ārsti līdzdarbojas un piedalās ne tikai vakcinēšanā pret cilvēka papilomas vīrusu, bet arī dzemdes kakla vēža skrīningā, to sekmējot ar pacientu informēšanu, uzraudzīšanu, atgādināšanu, pārliecinājies Imunizācijas valsts padomes loceklis, Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.

Šķiet, ikviens, nonācis pacienta lomā, vēlas, lai ārsts spētu saskatīt ne tikai vienu problēmu, bet arī visu kopainu. Tieši šāds pacienta redzējums ir internās jeb iekšķīgo slimību medicīnas ārsta kompetencē. Inga Orleāne teic: „Internista pamata funkcija ir apkopot interno patoloģiju kopumu un novērtēt to kopskatā. Visvairāk mani saista tieši diagnozes noteikšanas posms.”

Ikvienas nopietnākas saslimšanas sekmīgai izārstēšanai ir nepieciešama agrīna diagnostika. 40 gadi ir tas vecuma slieksnis, kad kompleksa savas veselības pārbaude var laikus atklāt kādas kaites iedīgļus un tos veiksmīgi novērst.

Vēdersāpes, kas jūtamas pēc tam, kad izdzerta piena glāze, var nešķist īpaši nozīmīgas, tomēr, ja rodas slikta pašsajūta ikreiz, kad lietoti piena produkti, tas var liecināt par kādu dziļāku veselības problēmu. Pienā esošā laktoze bieži vien ir vēdera problēmu vaininieks. Ja diagnosticēta laktozes nepanesība, tas nozīmē, ka organisms nespēj sagremot laktozi – piena produktos esošo ogļhidrātu. Rezultātā tas var izraisīt simptomus, sākot no vēdera krampjiem līdz caurejai.

Vai zināji, ka ikvienam no mums vismaz reizi gadā ir jāveic urīna analīzes, jāpārbauda kopējā asins aina, D vitamīna un holesterīna līmenis? Pandēmija ir novērsusi cilvēku uzmanību no regulāriem ārsta un laboratoriskajiem izmeklējumiem, turklāt, slimojot ar Covid-19, cilvēki nereti atklājuši, ka slimo arī ar kādu hronisku saslimšanu.

Pēc augšanas īpatnībām audzējus iedala labdabīgajos un ļaundabīgajos. Labdabīgie audzēji parasti veidojas lēni, atbīdot apkārtējos audus, bet neieaugot tajos; labdabīgos audzējus bieži ietver kapsula, tāpēc operējot tie viegli izlobāmi; tie neveido jaunus audzēja perēkļus – metastāzes – un nedod recidīvus. Tomēr arī labdabīgo audzēju gadījumā var būt nepieciešama ārstēšana, ja tie nospiež dzīvībai svarīgas struktūras, piemēram, asinsvadus vai nervus.