Rūpes par nieru veselību ir būtiska veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. Taču – cik daudz zinām par nieru veselību, izplatītākajām slimībām un to profilaksi? 

Mūsdienās iespējams pilnībā izārstēties no C hepatīta, turklāt tas ir ar nesāpīgu medikamentu kursu, taču joprojām cilvēkiem ir jāskaidro pamatlietas par C hepatītu. Par to, kāpēc ir svarīgi runāt par C hepatītu sabiedrībā, stāsta Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītāja Inta Vaivode. 

9. maijā notiks konference “Androloģija un reproduktīvā medicīna”. Par konferences saturu stāstīs Eiropas Androloģijas akadēmijas biedrs, klīnikas “iVF Riga” Androloģijas centra vadītājs un Rīgas Stradiņa universitātes vecākais pētnieks, klīniskais andrologs, Dr.med. Juris Ērenpreiss.  

Lai gan strauji tuvojas pavasaris, infekciju sezona Latvijā vēl ir pašā plaukumā, tādēļ pareiza un laikus veikta diagnostika ir izšķiroša, lai agrīni uzsāktu ārstēšanu un trāpītu īstajai slimībai ar tieši tai piemērotu terapiju. SIA “Centrālā laboratorija” laboratorijas vadītāja ārste Jana Osīte skaidro, kad un kādas analīzes ir nepieciešamas.

Kamēr katru gadu pieaug to sieviešu skaits, kurām diagnosticē jau ielaistu krūts vēzi, tikmēr uzaicinājumam veikt skrīningu atsaucas joprojām gaužām maz aicināto. Biežākie atrunu iemesli ir bailes no paša izmeklējuma, vai no tā, ko varētu uzzināt, arī laika vai informācijas trūkums un uzskats, ka rindas uz izmeklējumu ir pārlieku garas. Kā ir patiesībā, stāsta speciālistes onkoloģes.

Plaši tiek runāts par sirds saslimšanām vai insultu, kas, nenoliedzami, ir ārkārtīgi svarīgi , jo tie ir vieni no galvenajiem nāves iemesliem. Vienlaikus nav skaidrs, kāpēc netiek pieminētas arī citu aterosklerozes izraisītu slimību sekas, piemēram, vēdera aortas aneirismas plīsums, kas izraisa lielu iekšēju asiņošanu un cilvēka izredzes izdzīvot tad ir mērāmas nevis stundās, bet gan minūtēs, kurās attiecīgi jānokļūst līdz specializētai ārstniecības iestādei. Daudzi to nepagūst…

Sepse iepriekšējos gadsimtos bija pazīstama kā "asins saindēšanās". Mūsdienās mēs ar to saprotam organisma traucētu spēju kontrolēt reakciju uz infekciju, un šī slimība ir kļuvusi par vienu no biežākajiem nāves cēloņiem pasaulē. Būtībā sepsi izraisa organisma pārspīlēta reakcija uz infekciju, kur imūnsistēma, cīnoties pret infekciju, sāk bojāt paša organisma audus un orgānus, kas var novest pie orgānu mazspējas vai pat nāves.

Šķiet, visiem zināms, ka analīzes nododamas tukšā dūšā, taču izrādās, ka arī zāles, ko lieto ikdienā, var ietekmēt analīžu rezultātu. Eksperte norāda, ka analīžu rezultātu var ietekmēt ne tikai ilgtermiņā lietoti medikamenti, bet pat uztura bagātinātāji, tādēļ pirms konkrētu analīžu veikšanas šis jautājums būtu jāizrunā ar ārstu.

Vai jūs kā pacients apzināties savu vērtību? Un vajadzības? Vai protat pajautāt, palūgt, ja vajadzīgs - pat pieprasīt to, kas jums nepieciešams? Un vēl - vai orientējaties medicīnas terminos un stresa situācijās labi uztverat jaunu informāciju? Vai jums patīk, ja lēmumi tiek pieņemti jūsu vietā?  

Analīzēm ir jēga tikai tad, ja to rezultāts ir precīzs un tātad – pietiekami informatīvs, lai ārsts to izmantotu pareizas diagnozes noteikšanai, terapijas dinamikas novērošanai vai izveseļošanās apstiprināšanai. Taču precizitāte lielā mērā ir atkarīga no pacienta rīcības pirms analīžu nodošanas.