Kreicfelda-Jakoba slimība ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izraisa demenci un galu galā arī nāvi. Šīs slimības simptomi var būt līdzīgi citiem smadzeņu traucējumiem, piemēram, Alcheimera slimībai, tomēr Kreicfelda-Jakoba slimība parasti progresē daudz straujāk. Visā pasaulē katru gadu uz miljonu cilvēku tiek diagnosticēti viens līdz divi KJS gadījumi.

Marfāna sindroms ir ģenētiska slimība, kas ietekmē saistaudus – audus, kas balsta un saista savā starpā epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus. Marfāna sindroms visbiežāk ietekmē sirdi, acis, asinsvadus, locītavas un kaulus, un var izraisīt dažādas pakāpes bojājumus jebkurā ķermeņa orgānā. Atsevišķas komplikācijas kā, piemēram, aortas aneirisma, var radīt draudus dzīvībai. Slimība neietekmē cilvēka intelektuālo attīstību. 

Ašera sindroms ir reti sastopama ģenētiska slimība, kas izraisa kurlumu un pakāpenisku redzes zudumu, turklāt var ietekmēt arī līdzsvaru. Trim līdz sešiem procentiem no visiem nedzirdīgajiem bērniem un trim līdz sešiem procentiem bērnu ar dzirdes traucējumiem ir Ašera sindroms. Lai gan tiek uzskatīta par retu slimību, tā ir biežākais kurluma-akluma kombinācijas cēlonis cilvēkiem.

Hemohromatoze ir sindroms, kura rezultātā ķermenis absorbē pārāk daudz dzelzs no pārtikas, kas tiek uzņemta. Pārmērīgais dzelzs daudzums uzkrājas organismā un izgulsnējas dažādos orgānos, īpaši aknās, sirdī un aizkuņģa dziedzerī, kas, savukārt, var izsaukt aknu slimības, sirds problēmas un diabētu. Hemohromatozi izraisošie gēni ir iedzimti, tomēr ne visiem tie izraisa nopietnas veselības problēmas; lielākajai daļai simptomi parādās vecumā no 40 līdz 70 gadiem.

Bipolārie traucējumi, ko sauc arī par maniakālo depresiju – psihozi, ir garīgās veselības stāvoklis, kas izraisa ārkārtējas garastāvokļa svārstības. Tās ietver kā emocionālo pacēlumu (mānija vai hipomānija), tā kritumu (depresija). Garastāvokļa svārstību epizodes var notikt reti vai vairākas reizes gadā. Kaut arī lielākajai daļai cilvēku starp epizodēm ir novērojami daži emocionāli simptomi, dažiem to var nebūt.

Amiotrofā laterālā skleroze (ALS) ir strauji progresējoša nervu sistēmas slimība, kas ietekmē smadzeņu un muguras smadzeņu nervu šūnas, izraisot muskuļu kontroles zudumu. Tā tiek dēvēta arī par Lū Gēriga slimību, kas nosaukta beisbola spēlētāja vārdā, kuram tā tika diagnosticēta. ALS bieži sākas ar muskuļu raustīšanos un vājumu ekstremitātēs vai neskaidru runu. Nav zināms, kāpēc rodas amiotrofālā laterālā skleroze, un tā diemžēl vienmēr ir letāla.

Ņemot vērā šī brīža epidemioloģisko situāciju un iedzīvotāju pieprasījumu, Ģenētikas centrs iVF Riga ir atvēris jaunu Covid-19 analīžu nodošanas punktu Uriekstes ielā 1. Analīzes ar iepriekšēju pierakstu iespējams nodot gan klātienē, gan vienojoties par izbraukuma vizīti.

Klainfeltera sindroms ir ģenētisks stāvoklis, kas rodas, zēnam piedzimstot ar papildu X hromosomu, un tas bieži netiek diagnosticēts līdz pat dzimumbrieduma sasniegšanai. Klainfeltera sindroma tipiskās pazīmes ir dažādas, un ne visiem tās ir vienādas: tas var nelabvēlīgi ietekmēt sēklinieku augšanu, būt par iemeslu samazinātai muskuļu masai, kavētai sekundārā apmatojuma augšanai un ginekomastijai.

Čūlainais kolīts ir hroniska zarnu slimība, kam raksturīgs iekaisums un čūlu veidošanās resnās zarnas gļotādā; vaļējās čūlas asiņo un izdala strutas. Iekaisums parasti sākas taisnajā zarnā, un simptomi attīstās laika gaitā, nevis pēkšņi. Čūlainais kolīts var novājināt organismu un dažreiz izraisīt dzīvībai bīstamas komplikācijas. Lai gan tā pētniecībā ir panākts ievērojams progress, vēl nav zināms, kas šo slimību izraisa.

Vilsona slimība ir reta ģenētiska slimība, kas izraisa vara uzkrāšanos aknās, smadzenēs un citos svarīgos orgānos. Lielākajai daļai cilvēku ar Vilsona slimību tā tiek diagnosticēta vecumā no pieciem līdz 35 gadiem, taču tā var skart arī jaunākus un vecākus cilvēkus. Agrīni diagnosticējot, Vilsona slimība ir ārstējama, un daudzi ar to sirgstoši cilvēki dzīvo normālu dzīvi.