Čūlainais kolīts ir hroniska zarnu slimība, kam raksturīgs iekaisums un čūlu veidošanās resnās zarnas gļotādā; vaļējās čūlas asiņo un izdala strutas. Iekaisums parasti sākas taisnajā zarnā, un simptomi attīstās laika gaitā, nevis pēkšņi. Čūlainais kolīts var novājināt organismu un dažreiz izraisīt dzīvībai bīstamas komplikācijas. Lai gan tā pētniecībā ir panākts ievērojams progress, vēl nav zināms, kas šo slimību izraisa.

Vilsona slimība ir reta ģenētiska slimība, kas izraisa vara uzkrāšanos aknās, smadzenēs un citos svarīgos orgānos. Lielākajai daļai cilvēku ar Vilsona slimību tā tiek diagnosticēta vecumā no pieciem līdz 35 gadiem, taču tā var skart arī jaunākus un vecākus cilvēkus. Agrīni diagnosticējot, Vilsona slimība ir ārstējama, un daudzi ar to sirgstoši cilvēki dzīvo normālu dzīvi.

Ķermeņa dismorfiskie traucējumi ir garīgās veselības traucējumi, kuru iespaidā cilvēks nespēj pārtraukt domāt par vienu vai vairākiem sava ārējā izskata defektiem vai trūkumiem – tādiem, kas citiem cilvēkiem varētu šķist nenozīmīgi vai pat nemanāmi. Savukārt, ar dismorfiskajiem traucējumiem sirgstošais to dēļ var justies neērti, izjust kaunu un uztraukumu, vairoties iziet sabiedrībā.

Cilvēka mūžs mūsdienās ir krietni garāks, nekā pirms simt un divsimt gadiem, taču vēlme nenovecot un dzīvot ilgi kļuvusi tikai spēcīgāka. Medicīna spēj daudz, tomēr, lai apmierinātu šā gadsimta cilvēku vajadzības, tai jāmaina fokuss, novēršot vai maksimāli aizkavējot saslimšanu. Kā? Ar personificētu pieeju – izvērtējot riskus un veselību pastāvīgi uzraugot – teic ārste.

Tureta sindroms ir iedzimta nervu sistēmas slimība, kam raksturīgas atkārtotas, pēkšņas un no gribas neatkarīgas kustības, ko sauc par motoriskajiem tikiem, vai neapzināti izdvestas skaņas, vārdi vai frāzes – vokālajiem tikiem. Tie ir, piemēram, nekontrolēta un atkārtota acu mirkšķināšana, plecu raustīšana, neparastu skaņu vai aizskarošu vārdu izgrūšana.

Cistiskā fibroze ir iedzimta ģenētiska slimība, kas nodara nopietnus bojājumus plaušām, gremošanas sistēmai un citiem ķermeņa orgāniem. Tiek uzskatīts, ka katrs 25. mūsu pasaules iedzīvotājs ir šīs slimības gēna nēsātājs, turklāt no tās bieži cieš veseli cilvēki, kuri paši to pat neapzinās. 

Hantingtona slimība ir reta, progresējoša ģenētiskā slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu un izraisa pakāpenisku smadzeņu nervu šūnu sabrukumu (deģenerāciju). Hantingtona slimība plaši ietekmē cilvēka funkcionālās spējas un izraisa kustību, domāšanas (kognitīvos) un psihiskos traucējumus.

Fibromialģija ir traucējumi, kam raksturīgas plašas muskuļu un skeleta sistēmas sāpes, ko papildina nogurums, miegs, atmiņas traucējumi un garastāvokļa maiņas. Pētnieki uzskata, ka fibromialģija pastiprina sāpju izjūtas, ietekmējot veidu, kādā smadzenes apstrādā sāpju signālus. Simptomi dažkārt parādās pēc fiziskas traumas, operācijas, infekcijas vai smaga psiholoģiska stresa. 

Pasaulē dzimuši jau vairāk nekā astoņi miljoni bērnu, kas ieņemti ar IVF/ICSI neauglības ārstēšanas metodi. Viņi ne ar ko neatšķiras no bērniem, kuri ieņemti mīlējoties. Tā ir efektīva medicīniskā apaugļošanas metode, kas mūsdienās vairs pat nav nekas īpašs.

Katru gadu vairāk nekā tūkstotim sieviešu atklāj krūts vēzi. Lai gūtu veiksmīgus ārstēšanas rezultātus, ir svarīgi krūts vēzi atklāt iespējami agrīnā stadijā. Taču gadījumā, ja tas ir atklāts vēlu, ir nekavējoties jāpiemēro efektīvākā mērķterapija, kas molekulārā līmenī bloķē vēža šūnu augšanu un vairošanos.