Strauji pieaugot slimnieku skaitam ar onkoloģiskām, sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, diabētu, deģeneratīvām muskuļu un nervu sistēmas saslimšanām un autoimūnām slimībām, tiek meklēti jauni veidi, lai atjaunotu šo slimību bojātos audus, orgānus un funkcijas. Reģeneratīvā medicīna ir medicīnas virziens, kas izstrādāts, lai aizstātu audus, kas bojāti slimības vai traumas dēļ.

Pasaulē dzimuši jau vairāk nekā astoņi miljoni bērnu, kas ieņemti ar IVF/ICSI neauglības ārstēšanas metodi. Viņi ne ar ko neatšķiras no bērniem, kuri ieņemti mīlējoties. Tā ir efektīva medicīniskā apaugļošanas metode, kas mūsdienās vairs pat nav nekas īpašs.

Katru gadu vairāk nekā tūkstotim sieviešu atklāj krūts vēzi. Lai gūtu veiksmīgus ārstēšanas rezultātus, ir svarīgi krūts vēzi atklāt iespējami agrīnā stadijā. Taču gadījumā, ja tas ir atklāts vēlu, ir nekavējoties jāpiemēro efektīvākā mērķterapija, kas molekulārā līmenī bloķē vēža šūnu augšanu un vairošanos.

Daudz tiek runāts par to – vai ir nepieciešams veikt PGT-A vai nav? Bet galvenais jautājums ir: vai šī metode tiešām palīdz un kam?
Klīnikā "iVF Riga" pēc pieredzes var redzēt, ka tas uzlabo IVF veiksmes procentu. 

Trombofīlija ir organisma pastiprināta tieksme veidot trombus. Šāds stāvoklis var būt gan iedzimts, gan iegūts. Kādi ir trombožu cēloņi, kādi ir trombofīlijas risku pastiprinoši vides un dzīvesveida faktori un kā no tiem izvairīties? 

Medicīniskā apaugļošana tiek veikta jau 40 gadus, un pati manipulācija šo gadu laikā cilvēkiem ir kļuvusi labi pazīstama un saprotama. Bet – kā embriologi nosaka, kuri no embrijiem dalās un attīstās pareizi, kuri nebūs atbilstoši un nespēs implantēties, bet kuriem varētu būt patoloģijas?

Šo ceturtdien sabiedrības protestu pavadībā Saeima galīgajā lasījumā skatīs sabiedrībā daudz un plaši apspriestos grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas ietver juristu, ārstu un citu ekspertu nopēlumu izpelnījušos aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas.

Dzimumšūnu – olšūnu vai spermatozoīdu – ziedošanas iespēja raisa visdažādākās emocijas. Kamēr viens steidz palīdzēt tiem, kas pašu spēkiem nespēj tikt pie bērniņa, cits ir skeptisks un baidās, ka dzimumšūnu ziedošanas process nav gana sakārtots un kontrolēts. 

Vēl pirms pārdesmit gadiem cilvēki ar īpašām vajadzībām sabiedrībā bija redzami maz. Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par vides pieejamību un šādu cilvēku integrāciju, taču kā ir praksē? Vai tie, kuri cieš no kādas retas slimības un kuru veselības stāvoklis neļauj pilnvērtīgi funkcionēt, sabiedrībā jūtas saprasti un gaidīti?

Vai sirgt ar kādu reti izplatītu slimību nozīmē samierināties ar dzīvi četrās sienās, vai tomēr saņemt atbilstošu aprūpi, kas ļauj būt daļai no sabiedrības? Reto slimību koordinācijas centra vadītāja stāsta par to, kāda Latvijā ir medicīnisko pakalpojumu pieejamība pacientiem ar retajām slimībām, un kā zinātnes attīstība gēnu izpētes jomā var mums palīdzēt nākotnē.