Tureta sindroms ir iedzimta nervu sistēmas slimība, kam raksturīgas atkārtotas, pēkšņas un no gribas neatkarīgas kustības, ko sauc par motoriskajiem tikiem, vai neapzināti izdvestas skaņas, vārdi vai frāzes – vokālajiem tikiem. Tie ir, piemēram, nekontrolēta un atkārtota acu mirkšķināšana, plecu raustīšana, neparastu skaņu vai aizskarošu vārdu izgrūšana.

Nervu tiki parasti parādās no divu līdz 15 gadu vecumam, vidēji apmēram sešu gadu vecumā. Vīriešiem šī sindroma attīstības iespējamība ir aptuveni trīs līdz četras reizes lielāka nekā sievietēm. Lai gan Tureta sindromu nav iespējams pilnībā izārstēt, ir pieejamas dažādas procedūras, kas atvieglo tā izraisītos simptomus.

Cēloņi

Lai arī Tureta sindroma cēlonis nav zināms, pašreizējie pētījumi norāda uz novirzēm noteiktos smadzeņu apgabalos (ieskaitot bazālās ganglijas, frontālās daivas un smadzeņu garozu), šo reģionu savienojumos un neirotransmiteros (dopamīns, serotonīns un norepinefrīns), kas atbild par saziņu starp nervu šūnām. Ņemot vērā bieži vien sarežģīto Tureta sindroma izpausmi, traucējumu cēlonis, visticamāk, ir tikpat komplekss. Nervu tiki kā patstāvīga slimība bieži izpaužas ģenētiskas noslieces vai vides faktoru mijiedarbībā.

Simptomi

Tiki tiek klasificēti kā vienkārši vai sarežģīti. Vienkāršie motoriskie tiki ir pēkšņas, īsas, atkārtotas kustības, kurās iesaistīts ierobežots skaits muskuļu grupu. Dažas no biežāk sastopamajām vienkāršo tiku izpausmēm ir acu mirkšķināšana un citas acu kustības, sejas grimases, kā arī pēkšņas plecu un galvas kustības. Vienkāršā vokalizācija var ietvert atkārtotas rīkles tīrīšanas, šņaukāšanās vai rūkšanas skaņas.

Sarežģītie motoriskie tiki ietver sejas grimases apvienojumā ar pēkšņām galvas kustībām un plecu raustīšanu, un tajos iesaistītas vairākas muskuļu grupas. Citi sarežģītie motoriskie tiki faktiski pat var šķist kā mērķtiecīgas kustības, ieskaitot šņaukāšanos vai pieskaršanos objektiem, lēkāšanu, pieliekšanos vai pagriešanos.

Sarežģītāki vokālie tiki var izpausties pat kā vārdi vai frāzes. Iespējams, visapgrūtinošākie un traucējošākie tiki ir tādas motoriskās kustības, kuru rezultātā persona nodara kaitējumu pati sev, piemēram, ar roku iesitot sev pa seju, vai vokālie tiki, piemēram, koprolālija (rupju, sociāli nepieņemamu vārdu izteikšana, lamāšanās) vai ehoolija (citu cilvēku izteikto vārdu vai frāžu atkārtošana). Koprolālija gan ir novērojama tikai nedaudziem (no 10 līdz 15 procentiem) ar Tureta sindromu sirgstošiem indivīdiem.

Dažas ar Tureta sindromu sirgstošas personas izjūt vajadzību izpildīt kustības noteiktā veidā vai noteiktu reižu skaitu. Tiki bieži saasinās satraukuma un stresa brīžos un vājinās mierīgu, koncentrētu darbību laikā. Atsevišķi fiziski pārdzīvojumi šo stāvokli var izraisīt vai pasliktināt.

Ārstēšana

Diemžēl nervu tiki nav ārstējami, taču to izpausmes iespējams kontrolēt ar dažādu medikamentu palīdzību, kas tiek piemeklēti katram pacientam individuāli, tādējādi padarot simptomus mazāk izteiktus. Tāpat palīdzēt pacientam sadzīvot ar Tureta sindromu un atvieglot ikdienas gaitas iespējams, pielietojot tādas metodes kā kognitīvi biheiviorālo terapiju vai psihoterapiju. Tā kā simptomi bieži vien nepasliktinās, lielākajai daļai cilvēku ar Tureta sindromu nav nepieciešami medikamenti.