Ir zināms, ka mazuļa pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamas papildu uzturvielas, vitamīni, mikroelementi un makroelementi. Taču nereti grūtniecei ikdienā lietojamo uztura bagātinātāju un vitamīnu iepakojumi virknējami nopietnā rindā. Tie ir pieejami plašā klāstā bez receptēm, taču nekontrolētai lietošanai var būt arī nelabvēlīgas sekas.

Zarnu  trakts ir atbildīgs par organisma apgādāšanu ar nepieciešamajām uzturvielām, taču, lai tas spētu pilnvērtīgi veikt savas funkcijas, tajā mītošajām labajām un sliktajām baktērijām jābūt līdzsvarā. Nelabvēlīgas izmaiņas un baktēriju disbalanss var kalpot par iemeslu sliktai pašsajūtai un dažādām saslimšanām, tai skaitā nervu sistēmas darbības traucējumiem. 

Situācija, kad tuvības brīdī notiek avārija, var gadīties ikvienam, arī esot ilgstošās attiecībās. Lai kāds arī būtu šī starpgadījuma iemesls – kļūme ar prezervatīvu, aizmirsts iedzert ikdienas kontracepcijas tableti vai kāda cita neparedzēta situācija – pastāv grūtniecības risks. Ja pāris nav gatavs bērniņam, avārijas kontracepcija var kalpot kā glābšanas riņķis, kas novērš grūtniecību pirms tās iestāšanās.

Par trauksmi un panikas lēkmēm pasaulē runā arvien vairāk. Arī Latvijā tā ir kļuvusi par izplatītu problēmu, arī jauniešu vidū. Diemžēl izglītotība šajā jomā ir ļoti zema, tāpēc bieži vien cilvēki vēršas pēc palīdzības tikai tad, ja papildus rodas vēl citas problēmas, piemēram, attiecību sabrukšana. Kā atpazīt trauksmi un panikas lēkmes, kādēļ tās rodas un ko varam darīt, lai no tā izvairītos vai to novērstu?

Virssvara un aptaukošanās izplatība bērniem un pusaudžiem vecumā no pieciem līdz 19 gadiem dramatiski pieaugusi. Statistikas rādītāji ir nepielūdzami – pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem (PVO) 1975. gadā tikai 4% bērnu bija virssvars, taču 2016. gadā jau 18%. Aptaukošanās izplatība bērnu un pusaudžu vidū augusi no 1% 1975. gadā līdz 8% meiteņu un 9% zēnu vidū 2016. gadā.

Strauji pieaugot slimnieku skaitam ar onkoloģiskām, sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, diabētu, deģeneratīvām muskuļu un nervu sistēmas saslimšanām un autoimūnām slimībām, tiek meklēti jauni veidi, lai atjaunotu šo slimību bojātos audus, orgānus un funkcijas. Reģeneratīvā medicīna ir medicīnas virziens, kas izstrādāts, lai aizstātu audus, kas bojāti slimības vai traumas dēļ.

Ģībšana, it īpaši, ja piedzīvota pirmo reizi, var radīt lielu izbīli uz satraukumu ne tikai pašam cilvēkam, kuru piemeklējis vājums, bet arī līdzcilvēkiem. Kā rīkoties, ja blakus esošais cilvēks noģībst,  kā pašam atpazīt sajūtas, kas liecina par ģībšanu, un vai tā ir bīstama veselībai, stāsta sertificētā farmaceite.

Ēdienreizes tradicionāli ir laiks, kad visa ģimene kopā sēžas pie galda. Taču arvien biežāk gan vecāki, gan bērni maltīti ietur, iegrimuši televizora vai telefona ekrānā. Kāpēc šāds ieradums nav veselīgs un kā nepieļaut "zibošo ekrānu" klātbūtni ēdienreižu laikā, skaidro psiholoģe. 

Pārāk taisni, pārāk cirtaini, pārāk plāni, pārāk biezi, nepaklausīgi, katrs uz savu pusi – reti par ko cilvēki žēlojas tik bieži kā par saviem matiem. Daudziem vienīgais ikdienas ierocis nebeidzamajā cīņā ir šampūns, kas baro, mitrina, veicina matu augšanu, mazina galvas ādas jutīgumu, atveseļo, spēcina, nogludina, īsi sakot – dara tieši to, kas katriem matiem vajadzīgs.

Aptieku apmeklētājiem bieži vien ir grūti orientēties plašajā pretsāpju līdzekļu klāstā. Medikamenti atšķiras savā starpā ne vien pēc tā, kāda aktīvā viela ir to sastāvā, bet arī pēc tā, kādā formā tie pieejami. Ko izvēlēties sāpju gadījumā – pulveri, tabletes, kapsulas, ziedes, plāksteri vai injekcijas? Projekta "Ciet sāpes? Izstāsti farmaceitam!" ietvaros stāsta farmaceite.