Ādai nepieciešams skābeklis un laiks, lai atjaunotu tās virsējo aizsargslāni un noārdītu atmirušās šūnas. Tomēr nereti šis process tiek apgrūtināts un ir pat neiespējams, ja uz epidermas ir uzklāta kosmētikas kārta, intensīvu aktivitāšu ietvaros uzkrājušies sviedri, apkārtējās vides izraisītie putekļi vai sebums. 

Izplatītākie psihiskie traucējumi Eiropā ir trauksme, bezmiegs un depresija. Latvijā situācija ir līdzīga un, visticamāk, jāpiemin arī izdegšanas sindroms. Diemžēl daudzi palīdzību pie speciālistiem nemeklē, ļaujot problēmai samilzt līdz apmēriem, kad bez zālēm neiztikt.

Teju katram mājās atrodama kāda medicīniskā palīgierīce – termometrs, glikometrs, tonometrs, holesterīna līmeņa noteikšanas ierīce un citas –, turklāt bieži vien šos aparātus izmanto vairāki ģimenes locekļi. Ja šīs ierīces netiek pareizi dezinficētas, uz to virsmas uzkrājas nevēlamas baktērijas, kas var apdraudēt mājinieku veselību.

Aizlikts deguns, kakla sāpes un paaugstināta temperatūra ir lielai daļai pazīstami saaukstēšanās simptomi. Laiku pa laikam paši jūtam un pieredzam, ka kāds no tuviniekiem ir saaukstējies. Ziemas sezona, straujās laikapstākļu maiņas un bērnu atgriešanās skolā pēc brīvlaika ir veicinājušas lielāku dažādu vīrusu izplatību.

Covid-19 ietekme uz cilvēku veselību joprojām nav līdz galam izpētīta, jo nav pagājis pietiekami daudz laika, lai varētu novērtēt slimības vēlīnās sekas. Tomēr uz virkni  jautājumu var atbildēt jau šodien. Diemžēl neapstrīdama un negatīva ir Covid-19 ietekme uz cilvēka psihisko veselību.

Ak, cik bieži, lai akcentētu rūpju svarīgumu, dzirdam jau nodeldēto patiesību, ka āda ir lielākais ķermeņa orgāns! Taču tikai tādēļ, ka pārmēru atkārtota, patiesība nekļūst mazāk patiesa. Tāpēc – ja āda ir vesela, tā mūs aizsargā, ja nav, tiek traucēta ādas spēja darboties kā aizsargbarjerai.

Slidošana, slēpošana, šļūkšana no kalna – tās visas noteikti ir ļoti jautras ziemas aktivitātes, tomēr vienlaikus vecākiem rada bažas par potenciālo traumu risku. Kas jāievēro, lai ziemas priekus baudītu droši, padomos dalās fizioterapeite.

Bieži vien jaunie vecāki jūtas vainīgi, sajūtot aizkaitinājumu un dusmas pret savu atvasi. Jo bērns mazāks, jo grūtāk tādas sajūtas izturēt. Kāpēc pārņem šādas dusmas un kā pareizāk situāciju risināt, iesaka ārste psihoterapeite.