Spina bifida jeb šķelts mugurkauls – šāda diagnoze noteikta Katrīnai. Meitenei ir 16 gadi, un šogad viņa absolvēs 9. klasi parastā skolā, taču priecīgo notikumu aizēno skaudra realitāte – ar to arī beidzas viņas iespējas mācīties tepat, Latvijā.

Mūsdienu dinamiskajā un prasīgajā dzīves ritmā arvien biežāk tiek runāts par garīgās veselības nozīmi, tomēr daudzas problēmas paliek nepamanītas – īpaši, ja tās ārēji neietekmē cilvēka veiktspēju. Viena no šādām grūti atpazīstamām, bet vienlaikus izplatītām garīgās veselības traucējumu formām ir augsti funkcionējošā depresija (ang. high-functioning depression), kas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem skar miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijā 30 % sieviešu un 17 % vīriešu partnerattiecībās ir piedzīvojuši vardarbību*, tomēr joprojām bieži vien vardarbību ģimenē sabiedrība uzskata par privātu jautājumu. Psihoterapeits Artūrs Miksons atgādina, ka vardarbība ģimenē nav norma.

Ir aplami domāt, ka depresiju var pamanīt acumirklī. “Kā tad nu ne,” kāds var iebilst, “depresīvs cilvēks taču būs nomākts un skumjš.” Tik vienkārši nebūs vis. Ne velti depresiju mēdz dēvēt par maskēšanās meistari, jo tā var slēpties arī aiz smaidiem, smiekliem un hiperaktivitātes.

Uzzinot, ka sliktas pašsajūtas vaininiece ir kāda retā slimība, var pārņemt uztraukums par savu reproduktīvo veselību. Īpaši, ja pēcnācēju radīšana vēl tikai plānota. Vai reta slimība nozīmē dzīvi bez pašu bērniem? Uz šo un citiem būtiskiem jautājumiem par reproduktīvo veselību reto slimību gadījumos atbildes sniedz ginekoloģe un dzemdību speciāliste Vija Veisa. 

Pēc kārtīgas maltītes, smaga darba vai vienkārši tāpat – laiku pa laikam šķiet tik kārdinoši dienas vidū nedaudz atlaisties un pagulēt diendusu. Tas īpaši bieži novērojams gada tumšākajā laikā, kad kopumā jūtamies mazāk enerģiski un miegaināki. Reizēm šāds miegs nodrošina enerģijas pieplūdumu, taču citreiz – pašsajūta vēl vairāk pasliktinās.

Sociālo mediju satura veidotājs Armands Jaunzems ir bijis gan dzīves viļņa galotnē, gan pašā apakšā: viņa pieredzē ir gan pagātnē atstātas vētrainas ballītes, narkotiku atkarība un pašnāvības mēģinājums, kas tikai tīrās veiksmes pēc neizdevās, gan spēcīga motivācija pašizaugsmei, sportiska disciplīna, draugu atbalsts un laimīga ģimenes dzīve šobrīd.

Gada aukstajā laikā nereti kā nelūgts viesis pie mums ierodas kakla sāpes. Ir situācijas, kad tās var ārstēt mājās, taču ir gadījumi, kad noteikti ir jāmeklē ģimenes ārsta vai otolaringologa palīdzība. Kā ārstēt kakla sāpes, un kad neatlikt vizīti pie speciālista? Iepazīsties ar Veselības centru apvienības (VCA) otolaringoloģes Jolantas Ozolas sagatavotajiem padomiem!

Ik gadu 14. februārī tiek svinēti mīlestības svētki – Valentīna diena. Tomēr šajā dienā tiek atzīmēta arī Starptautiskā erektilās disfunkcijas diena, kas veltīta vīriešu seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumu apzināšanai un izglītošanai. Lai arī erekcijas problēmas ir ļoti sensitīvs temats, ar to savā dzīvē saskārusies lielākā daļa vīriešu.

“Tā ir ultra reta slimība, kuras pamatā tiek iznīcinātas sarkanās asins šūnas jeb eritrocīti,” skaidro hematoloģe Kristīne Bernāte. Viņa atklāj, ka paroksismālā nakts hemoglobinūrija (PNH) ir pieaugušo diagnoze, un tā sauktais saslimšanas pīķis ir 30–40 gadu vecumā.