Jau pavisam drīz, naktī no 25. oktobra uz 26. oktobri, Eiropā, tostarp Latvijā, notiks pāreja uz ziemas laiku, kad pulksteņa rādītājus pagriezīsim par vienu stundu atpakaļ. Atkarībā no katra cilvēka hronotipa un veselības stāvokļa šī pāreja var sagādāt dažādus izaicinājumus, bet savlaicīga sagatavošanās var tos mazināt. Kā to paveikt?

Paaugstināts holesterīna līmenis un asinsspiediens ir būtiski sirds slimību riska faktori, kas nereti tiek atstāti bez ievērības. Vairumā gadījumu tie netiek laikus diagnosticēti, un sabiedrībā arvien pastāv virkne dažādu mītu, kas kavē savlaicīgas veselības pārbaudes un nepieciešamos uzlabojumus. Kādi ir izplatītākie mīti par holesterīnu un kāpēc to dēvē par „kluso slepkavu”?

Šogad četrus mēnešus Rīgas Stradiņa universitātē noritēja pētījums par pacientu ar hroniskas sirds mazspējas un/vai hroniskas nieru slimības, un/vai 2. tipa cukura diabētu pieredzi veselības aprūpē. Par pētījumā uzzināto stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras asociētā profesore, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe Ieva Ziediņa.

Saprast, vai cilvēks spēj kontrolēt tieksmi pēc kaut kā, pamanīt, vai cilvēks kontrolē procesus vai arī procesi jau kontrolē cilvēku, runāt godīgi, konkrēti un tieši – tas varētu būt sākums risinājumiem ar atkarīgu cilvēku, kurš var arī kļūt par bērna vecāku. Elīna Brila, psiholoģe ar vairāku gadu pieredzi atkarību mazināšanas jautājumos, skaidro, kālab ir būtiski turpināt runāt par atkarību ar jauniešiem.

Speciālisti norāda, ka respiratori sincitiālā vīrusa profilakses nodrošināšana – pasīvā imunizācija – ir nepieciešama visiem jaundzimušajiem tipiskajā vīrusa izplatības sezonā no oktobra līdz aprīlim. Par to, kas īsti ir RSV un kāpēc jāmaina pasīvās imunizācijas kārtība, stāsta Renāte Snipe, Bērnu slimnīcas bērnu pneimonoloģe, pediatre.  

Sirds veselība ir būtiska cilvēka dzīves kvalitātei, un par to jārūpējas ik dienu. Lai veicinātu rūpes par sirdi un informētu par veselības riskiem un profilakses iespējām, septembra nogalē tiek atzīmēta Pasaules sirds diena.

Aptaukošanās šobrīd ir viena no būtiskākajām sabiedrības veselības problēmām Latvijā, īpaši sieviešu vidū. Tā vairs nav tikai estētikas vai dzīvesveida jautājums – aptaukošanās ir klasificējama kā hroniska, recidivējoša saslimšana, kas ietekmē gan fizisko, gan reproduktīvo veselību. 

Latvijā māsu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir viens no zemākajiem OECD valstīs – jaunākajā OECD kopsavilkumā par veselības nozari 2024. gadā mazāks māsu skaits starp tabulā uzrādītajām 29 valstīm bija vēl tikai Grieķijai. Turklāt šis rādītājs jau ilgstoši būtiski nemainās, atpaliekot no Eiropas Savienības vidējā līmeņa.

Latvijā sievietes ar miomām netiek savlaicīgi novirzītas pie speciālistiem, lai sagatavotu dzemdi veiksmīgai grūtniecībai. Dzemdes anatomisko izmaiņu diagnostika un ķirurģiska korekcija ir būtisks solis medicīniskās apaugļošanas efektivitātes paaugstināšanā un spontāno abortu riska samazināšanā.

Karsts laiks, ilgstoša slodze uz kājām, sēdošs dzīvesveids, grūtniecība, ilgstoši lidojumi vai braucieni ar autobusu ir tikai daži faktori, kas var pastiprināt vēnu varikozes raksturīgās sūdzības. Bieži tiek uzskatīts, ka ar vēnu problēmām saskaras tikai cilvēki gados, taču pat salīdzinoši jauniem pacientiem var parādīties pirmie simptomi.