Bipolārie traucējumi, ko sauc arī par maniakālo depresiju – psihozi, ir garīgās veselības stāvoklis, kas izraisa ārkārtējas garastāvokļa svārstības. Tās ietver kā emocionālo pacēlumu (mānija vai hipomānija), tā kritumu (depresija). Garastāvokļa svārstību epizodes var notikt reti vai vairākas reizes gadā. Kaut arī lielākajai daļai cilvēku starp epizodēm ir novērojami daži emocionāli simptomi, dažiem to var nebūt.

Cilvēkam kļūstot nomāktam, var rasties skumjas vai bezcerība, intereses vai prieka zudums par lielāko daļu darbību vai aktivitāšu. Kad garastāvoklis mainās uz māniju vai hipomāniju, var parādīties eiforija, enerģijas pārpilnība vai uzbudinājums. Šīs garastāvokļa svārstības var ietekmēt miegu, enerģiju, aktivitāti, spriestspēju, uzvedību un spēju domāt skaidri.

Cēloņi

Garastāvokļa maiņas bieži parādās noteiktos gadalaikos (parasti pavasarī, rudenī). Precīzs bipolāru traucējumu cēlonis nav zināms, taču var būt iesaistīti vairāki faktori, piemēram, bioloģiskās atšķirības. Cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem atšķiras pieres daļas smadzeņu garozas struktūra un funkcionēšana. Šo atšķirību nozīme joprojām ir neskaidra, taču tā var palīdzēt precīzi noteikt cēloņus.

Cēloņi var būt arī ģenētiski. Bipolārie traucējumi ir biežāk sastopami cilvēkiem, kuriem ar šo stāvokli ir pirmās pakāpes radinieks, piemēram, vecāki vai brālis/māsa.

Simptomi

Maniakālajā stāvoklī ar bipolārajiem traucējumiem sirgstošais ir pārmērīgi enerģisks un rosīgs. Raksturīgi simptomi ir dzīva mīmika, paātrināta runa, balss noskaņa neatbilst situācijai. Garastāvoklis pacilāts, strauji mainās domas, rodas daudz ieceru, tomēr tās neizdodas īstenot, jo slimnieks nespēj ilgāku laiku koncentrēt uzmanību vienā virzienā, nespēj novērtēt reālās grūtības.

Izteikti maniakālajā stāvoklī slimniekam ir traucēti kavēšanas procesi, rodas seksuāla uzbudinātība, izšķērdīgums. Sakarā ar nenoturīgu uzmanību un pārmērīgu rosību domāšana zaudē mērķtiecību, spriedumi kļūst pavirši.

Depresijas fāzē ir raksturīga nomāktība apvienojumā ar mazkustīgumu un domāšanas gausumu. Slimnieks lielāko daļu laika pavada guļot vai nekustīgi sēžot, sejā dziļu skumju un bezcerības izteiksme. Šajā fāzē var rasties pašnāvības mēģinājumu iespējamība, tāpēc tuviniekiem jābūt sevišķi modriem.

Ir ēstgribas un miega traucējumi. Maskētās depresijas gadījumā pirmajā vietā izvirzās veģetatīvie traucējumi – visbiežāk sāpes sirds apvidū, paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens vai temperatūra, galvassāpes, slikta dūša, aizcietējums vai caureja.

Ārstēšana

Ārstēšanu veic ārsts, kas specializējas garīgās veselības stāvokļu diagnosticēšanā un ārstēšanā (psihiatrs). Tāpat var būt nepieciešama arī psihologa un sociālā darbinieka palīdzība. Bipolārie traucējumi ir slimība, kas ilgst visa mūža garumā. Ārstēšanas mērķis ir vērsts uz simptomu kontrolēšanu un mazināšanu.

Ārstēšana var ietvert medikamentu lietošanu, lai līdzsvarotu garastāvokli, kā arī pastāvīgu terapiju. Slimības saasinājuma gadījumā sirgstošajam ārstēšanās jāveic slimnīcā. Lieto neiroleptiskus līdzekļus, psihostimulatorus un antidepresantus.

Lai arī primārā ārstēšanās notiek psihiatra uzraudzībā, gan medikamentu lietošana, gan kognitīvi biheivioralā terapija ir ārkārtīgi būtiska bipolāro traucējumu ārstēšanas daļa. Psihoterapija netiek veikta dziļas depresijas vai mānijas periodā, bet periodā, kad pacienta stāvoklis ir vismaz mēreni līdzsvarots.