Mūsdienu steidzīgā dzīves ritma dēļ un laika taupīšanas nolūkos izlaistas pusdienas nav retums. Noslogoto profesiju pārstāvji mēdz atrunāties, ka lielā darba apjoma dēļ pusdienu ieturēšanai vienkārši nav laika. Tomēr pilnvērtīga pusdienu maltīte palīdz optimizēt intelektuālās spējas atlikušās darba dienas laikā, kā arī regulēt enerģiju un cukura līmeni asinīs.

Daudzi no mums dažkārt vēlas paeksperimentēt ar savu ārieni. Vai tas būtu matu griezums un krāsa, vai radoša pieeja apģērbā. Arī krāsainās kontaktlēcas ir zināms stila elements, kas cilvēku var atšķirt no pārējiem. Tomēr jāatceras, ka, lai gan šādas lēcas uztveram kā aksesuāru, tās joprojām ir iekšēji lietojama medicīnas ierīces – lieta, ko uzliek tieši uz acs virsmas, zem plakstiņiem.

Ikviens no mums ikdienā zināmā mērā saskaras ar stresu, taču mēdz būt arī situācijas, kad tas ir krietni par daudz un kļūst sarežģīti to kontrolēt. Savukārt stress ietekmē cilvēka nervu sistēmu un tās vispārējo darbību. Pastāv arī uzskats, ka stresa un uztraukuma laikā zaudētās nervu šūnas neatjaunojas – vai tā ir taisnība?

Lai organisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt, tam regulāri nepieciešams uzņemt noteiktu daudzumu vitamīnu. Ikkatrs no tiem pilda atšķirīgas funkcijas un ir vitāli svarīgs, lai palīdzētu saglabāt stipru veselību, labu pašsajūtu un nemainīgi augstu dzīves kvalitāti.

Sākoties rudens un ziemas sezonai,  sabiedriskās vietās ienesto netīrumu daudzums pieaug aptuveni par 70 - 90%, tiem kļūstot par labu augsni dažādām saslimšanām. Ģimenes ārste atgādina, ka īpaši lipīgas ir pilienveida vīrusu infekcijas, kas izplatās ātrāk un efektīvāk nekā cita veida saslimšanas.

Viens no biežāk izplatītajiem asins vēžiem, ar ko arī Latvijā slimo lielākoties gados vecāki cilvēki, ir mieloprolifaretīvās neoplāzijas. Tā ir ļaundabīgu asins saslimšanu grupa, kam raksturīga asins šūnu – eritrocītu, leikocītu un trombocītu – pārprodukcija kaulu smadzenēs.

Covid-19 laiks ir radījis jaunu realitāti, kurā tikšanās klātienē vismaz profesionālajā dzīvē vairs nav obligāti nepieciešama. Arī mācību un izklaides jomā ir daudz iespēju pieslēgties kvalitatīviem notikumiem attālināti vai baudīt digitalizētu saturu. 

Žibēra slimība jeb sārtā ēde (Pityriasis rosea) ir dermatoze, kam raksturīgi sarkani un zvīņaini ādas izsitumi, kas visbiežāk parādās kā liels apaļš vai ovāls plankums uz krūtīm, vēdera vai muguras. Šis plankums vidū ir blāvs, savukārt tam seko mazāki sārti izsitumi ar plānām zvīņām, kas klāj ķermeni no kakla līdz ceļiem un var radīt niezi. Sārtā ēde var piemeklēt jebkuru vecuma grupu, tomēr visbiežāk bērnus un jauniešus.

Krūšu veselības mēnesī, kad onkologi un pacientu organizācijas atgādina sabiedrībai par skrīninga un agrīnas diagnostikas nozīmi kampaņā “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu”, jāatceras arī par medikamentu pieejamību, ar kuru esam pēdējā vietā starp Baltijas valstīm, toties pirmajā – mirstībā no vēža.

Bezrecepšu, recepšu medikamentu un uztura bagātinātāju efektivitāte lielā mērā atkarīga gan no laika, kad tos lieto, gan no savstarpējās mijiedarbības ar pārtiku vienam ar otru, ja tiek uzņemti vairāki preparāti vienlaikus. Kādēļ ir ļoti būtiski nopietni uztvert to, kas rakstīts zāļu un uztura bagātinātāju instrukcijā, un zināt, vai preparāts jālieto tukšā dūšā, ēšanas laikā vai tūlīt pēc ēšanas, stāsta farmaceite.