Imūnā trombocitopēnija, ko iepriekš dēvēja par idiopātisko trombocitopēnisko purpuru (ITP), jeb Verlhofa slimība ir viens no hemorāģiskās diatēzes veidiem. Šai slimībai raksturīga trombocītu daudzuma stipra samazināšanās asinīs, un ar to saistīta kapilāru sienu caurlaidības palielināšanās, kā arī traucējumi asins recēšanā. Ar Verlhofa slimību var saslimt jebkurā vecumā. 

Dienā vēlamajam, ar pārtiku uzņemtajam holesterīna daudzumam nevajadzētu pārsniegt 0,2 gramus, taču Latvijā cilvēki dienā uzņem vidēji 0,6 gramus holesterīna. Svarīgi arī pašlaik, kad daudziem mainījies līdz šim ierastais ikdienas dzīves ritms, sekot holesterīna rādītājiem un darīt visu, lai to kontrolētu, atgādina farmaceite.

Aorta ir lielākais asinsvads organismā, kā arī ķermeņa galvenā artērija. Tā atrodas starp sirdi un vēdera dobumu, un, lai arī izturīga, var gadīties, ka tās sieniņas ar laiku kļūst vājākas, ļaujot tām pārmērīgi izplesties. Šādā gadījumā var rasties aortas aneirisma. Aneirismas plīsuma gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, jo tas var radīt dzīvībai bīstamu iekšējo asiņošanu.

Vaskulīts ir sīko asinsvadu iekaisums; iekaisuma dēļ asinsvadi kļūst caurlaidīgi, ļaujot šķidrumam no asinsvadiem iekļūt apkārtējos audos un izraisot to pietūkumu, kā arī izraisīt orgānu un audu bojājumus. Ir daudz vaskulīta veidu, un lielākā daļa no tiem ir uzskatāma par retiem. Vaskulīts var skart ikvienu, lai gan daži veidi ir biežāk sastopami noteiktās vecuma grupās.

Lai gan dzelzi varam uzņemt ar pārtiku, dzelzs anēmija liecina, ka organismā tā trūkst, ir jāuzsāk terapija un jāatrod iemesls, kādēļ dzelzs anēmija ir radusies.

Holesterīns ir taukviela jeb lipīds, kas sastopams dzīvnieku izcelsmes produktos. Ar uzturu tas tiek uzņemts samērā maz – parasti ne vairāk par vienu gramu dienā. Ķermenim ir nepieciešams holesterīns, jo tas palīdz veidot šūnu membrānu, no tā veidojas žultsskābe, hormoni un D vitamīns, tomēr pārāk augsts tā līmenis var palielināt sirds slimību risku. Organismā holesterīns tiek sintezēts lielākoties aknās.

Mirdzaritmija (arī ātriju fibrilācija) ir neregulāra un bieži arī ātra sirdsdarbība, kas var palielināt insulta, sirds mazspējas un citu ar sirdi saistītu komplikāciju risku. Tās gadījumā sirds priekškambari haotiski un neritmiski saraujas, radot nepareizu sirds ritmu – tas var būt gan pastāvīgs, gan epizodisks jeb lēkmjveidīgs (mirdzaritmijas paroksismi). Mirdzaritmijas simptomi bieži ietver sirdsklauves, elpas trūkumu un vājumu.

Ik gadu 29. oktobrī tiek atzīmēta Vispasaules Insulta diena. Lai arī par insulta riskiem un seku nopietnību tiek runāts bieži, tomēr insulta skaits Latvijā pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies un mazinājies. Kāpēc tā? Kas ir būtiskākie riska faktori, kas ir būtiskākais insulta pacientu ārstēšanā un kādas ir profilakses iespējas?

Nogurums, bāla sejas āda, elpas trūkums un reiboņi ir vien dažas no pazīmēm, kas var liecināt par dzelzs trūkumu organismā, no kā cieš viss ķermenis. Kā atpazīt dzelzs trūkumu un kā to ikdienā iespējams uzņemt nepieciešamajā daudzumā, skaidro farmaceite. 

Līdz 2020. gada beigām ir palikuši nedaudz vairāk kā trīs mēneši, taču šķiet, ka trauksmes un stresa līmenis, ko mēs visi šogad esam pieredzējuši, jau sen ir pārsniedzis visas saprātīgās robežas. Ārsti brīdina, ka pastāvīgs un nekontrolēts stress var nopietni ietekmēt sirds un asinsvadu slimību gadījumu skaita pieaugumu.