Šogad četrus mēnešus Rīgas Stradiņa universitātē noritēja pētījums par pacientu ar hroniskas sirds mazspējas un/vai hroniskas nieru slimības, un/vai 2. tipa cukura diabētu pieredzi veselības aprūpē. Par pētījumā uzzināto stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras asociētā profesore, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe Ieva Ziediņa.

Sirds veselība ir būtiska cilvēka dzīves kvalitātei, un par to jārūpējas ik dienu. Lai veicinātu rūpes par sirdi un informētu par veselības riskiem un profilakses iespējām, septembra nogalē tiek atzīmēta Pasaules sirds diena.

Viens no iemesliem, kāpēc sirds un asinsvadu slimības Latvijā joprojām ir galvenais nāves cēlonis, ir vājā profilakse: 49% jeb teju katrs otrais iedzīvotājs nekad nav bijis pie ģimenes ārsta uz bezmaksas profilaktisko veselības apskati, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Līdz ar to nereti izpaliek agrīna slimību diagnostika un ārstēšana. 

Asinsspiediens ir viens no svarīgākajiem organisma dzīvības rādītājiem. Lai savlaicīgi konstatētu novirzes no normas, ir svarīgi to regulāri mērīt – īpaši pieaugušā vecumā. Ja asinsspiediens atkārtoti ir paaugstināts, ir būtiski rīkoties savlaicīgi, lai izvairītos no ilgtermiņa veselības riskiem.

Deviņas atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem par asinsspiedienu, tā mērīšanu un tonometriem sniedz “Veselības centru apvienības” klīnikas “Aura” kardioloģe Elita Vārava un “Mēness aptiekas” farmaceite Ligita Kukule. 

Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā – ik gadu sirds veselības problēmas noved pie aptuveni 16 tūkstošu cilvēku nāves jeb puses no visiem mirušajiem. Māris Lapšovs, rezidents kardioloģijā, aicina pievērst sabiedrības uzmanību faktoriem, kas veicina tik augsto saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām Latvijā.

Pēdējo simt gadu laikā cilvēka mūžs ir būtiski pagarinājies – dzīvojam par vairākām desmitgadēm ilgāk nekā iepriekšējās paaudzes. Taču līdz ar ilgāku mūžu pieaug arī slimību izplatība – sarežģītākas un grūtāk ārstējamas kļūst jau labi zināmās hroniskās slimības un vienlaikus rodas arī jaunas. Tāpēc jaunu zāļu izstrāde piedzīvo vēl nepieredzētu izrāvienu.  

Kā sevi pasargāt svētkos un kā lustīga ēšana un dzeršana ietekmē sirdi, skaidro RSU profesors, Skrides Sirds klīnikas dibinātājs, kardiologs Andris Skride. Profesors arī uzskaita padomus, ko svarīgi atcerēties svētku laikā. 

Aptaujāto vidū vecumā līdz 30 gadiem ievērojami pieaugusi izpratne par asinsspiediena kontroles nozīmi. Lai gan šajā vecumā aizvien visvairāk (20%) uzskata, ka mērīt asinsspiedienu viņiem nav nepieciešamības, salīdzinājumā ar 2021. gadu, situācija ir ievērojami uzlabojusies.

Kad runājam par sirds veselību un tās uzturēšanu, kā labākā profilakse vienmēr tiek nosaukts veselīgs dzīvesveids. Pirmā doma, kas parasti iešaujas prātā, ir uzturs un kustības, taču nedrīkstam aizmirst, ka tikpat nozīmīgs ir arī trešais faktors – miegs. Kā miega trūkums skar sirdi un kādas ir melatonīna bioloģiskās funkcijas organismā.