Kas no veselībai vēlamā atrodams kāpostos? Stāsta speciālisti

Lai arī tieši šobrīd svaigo kāpostu lapas ir īsti kraukšķīgas un sulīgas, šim lieliskajam dārzenim tādas noteiktas sezonalitātes nemaz nav. Labi nobriedušās un stingrās kāpostgalvas uztur bagātīgu vitamīnu un minerālvielu spektru visu ziemu, bet skābēti kāposti pavasarī būs viens no pēdējiem būtiskajiem vitamīnu avotiem, līdz dārzos no jauna sadīgs dilles, pētersīļi, salāti un redīsi.

“Ir dzirdēts arī, ka tiem, kam mazuļus neatnes stārķis, tos sameklē kāpostos un, žargonā lietots, kāposts pat apzīmē lielu naudas daudzumu,”  pasmaida sertificētā uztura speciāliste Veselības centru apvienībā  Anita Baumane. Taču, kā norāda speciāliste, pamatu pamatos tas ir viens no populārākajiem uzturproduktiem, kas ir un kam noteikti vajadzētu būt mūsu galdā bieži un cauru gadu. Uztura speciāliste kopā ar “Mēness aptiekas” farmaceiti Ēriku Pētersoni skaidro, kāpēc tā varam droši apgalvot.

Vērtīgais kāpostos

Aptuveni 200 mililitri vārītu kāpostu satur apmēram trešdaļu no ieteicamās C vitamīna dienas devas. Sarkanie kāposti, lai arī līdzīgi zaļajiem kāpostiem, satur vairāk C vitamīna un tiem piemīt antioksidantu īpašības. Kāpostu pagatavošanas metodes un pasniegšanas veidi ir dažādi, jo šo lielo dārzeni var tvaicēt, vārīt, sautēt, cept un fermentēt. Pēc sasmalcināšanas to var pievienot cita veida salātiem. Kāpostu lapas var izmantot tortiljas vai sviestmaižu vietā, vai izmantot kā vienreizējas lietošanas apēdamu „šķīvi” piknikā. Ir bezgala daudz veidu, kā kāpostu pievienot ikdienas uzturam, samazinot kalorijas. “Kāposts ir viens no dārzeņiem, kurš nemaksā pārlieku daudz un tādēļ vien tas noteikti iederas pirkumu sarakstā,” uztura speciāliste atgādina arī par šī veselībai vērtīgā dārzeņa pieejamību. “Kāpostos ir krietni daudz kālija, magnija, A un K vitamīna, turklāt tas var lepoties ar ievērojamu šķiedrvielu daudzumu, kas tik būtiski mūsu organisma funkcijām,” stāsta farmaceite.  Dažkārt kāpostu lapas var būt palīgs, samazinot iekaisuma radīto pietūkumu. „Pie sāpošās locītavas uz nakti var pielikt kāpostu lapu, un tā spēj atvēsināt – tā zināja teikt mūsu vecmāmiņas,” piebilst uztura speciāliste.

Ieguvumi veselībai

Viena tase sasmalcinātu kāpostu nodrošina 2,2 gramus šķiedrvielu, kas ir aptuveni deviņi procenti no ieteicamā ikdienas šķiedrvielu daudzuma. Kāpostos esošās šķiedrvielas sastāv no 40 procentiem šķīstošās šķiedras un 60 procentiem nešķīstošās šķiedras. Abas šķiedrvielas vienlīdz ir svarīgas, jo šķiedrvielas labvēlīgi ietekmē vielmaiņu, regulē holesterīna un glikozes līmeni asinīs, rada sāta sajūtu, kā arī veicina gremošanu un regulāru vēdera izeju. Kāposti satur barības vielas, kas uztur veselīgu kuņģa un zarnu gļotādu. Tā sula var arī palīdzēt dziedēt kuņģa čūlas, tā liecina ASV veselības portāls webmd.

Kāposti, īpaši sarkanie kāposti, satur beta-karotīnu, luteīnu un antociānus. Kāpostu antioksidanti palīdz samazināt sirds un asinsvadu slimību risku, kavējot “sliktā” ZBL holesterīna veidošanos, uzlabojot asinsvadu darbību un asinsspiedienu.

Ir pētījumi, kas liecina, ka kāposti varētu mazināt audzēja risku, jo  tie satur glikozinolātus un indolus. Šīs vielas, kā noskaidrojuši pētnieki, spēj mazināt zarnu audzēju risku. Glikozinolāti un indoli ir atrodami arī citos dārzeņos, kā, piemēram, lapu kāpostos, brokoļos, Briseles kāpostos un ziedkāpostos.

Kāpēc tik vēlami raudzēti kāposti?

Raudzēti jeb fermentēti kāposti ir veselīgs un ļoti vēlamas produkts zarnu traktam, jo sastāvā esošās “labās” baktērijas jeb probiotikas palīdz tajā atjaunot baktēriju līdzsvaru. Līdzsvars tiek izjaukts, ja patogēnie  mikroorganismi jeb “sliktās” baktērijas gūst virsroku. Izmaiņas zarnu trakta mikrobioma sastāvā var radīt stress, nepilnvērtīgs vai nesabalansēts uzturs, slimības un novecošana, rezultātā gremošanas trakta harmoniskā darbība cieš – rodas disbakterioze, ko izjūtam kā vēdera pūšanos vai aizcietējumu. “Dažādu probiotiku izpēte ir arī zinātnieku redzeslokā un par tām joprojām noris pētījumi. Aptiekās ir plašs piedāvājums ar produktiem, kuri satur probiotiskās baktērijas. Ja tie ir nepieciešami, izvēloties, vienmēr vajadzētu konsultēties ar farmaceitu un saprast, kāds ir to sastāvā esošo probiotiku mērķis un funkcija, nonākot organismā. Ikdienā lietojot pārtikā fermentētos kāpostus, pavisam vienkārši palīdzam zarnu traktā atjaunoties baktēriju līdzsvaram,” saka farmaceite.

Ir varbūtība, ka pēc skābētu kāpostu ēšanas uzpūšas vēders. “Iemesls tam par var būt vēdera „pārsteigums” –  ja ikdienā skābi kāposti netiek ēsti un tad pēkšņi izēdas puse burkas, nav brīnums, ka vēders ir pārsteigts. Vēlams sākt ar nelielu porciju, piemēram, viena ēdamkarote skābējuma. Arī pie labā ir jāpierod,” saka uztura speciāliste.  

Būtu vērts ēst arī skābētus kāpostus, jo fermentācijas procesā kāpostiem mainās uzturprodukta īpašības – tam tiek piešķirta jauna garša, aromāts, uzturvērtības kvalitāte, palielināts vitamīnu saturs. “Tomēr skābēti kāposti nereti satur daudz sāls, tādēļ pirms ēšanas tos būtu vēlams noskalot, lai sāls daudzumu samazinātu. Bet, ja garšo pikantāks ēdiens, ēd kimchi – korejiešu nacionālo ēdienu, kas pagatavots no fermentētām kāpostu lapām, ingvera, sīpola un garšvielām,” allaž padomāt par veselīgo savā ēdienkartē atgādina sertificētā uztura speciāliste.