5 padomi aktīvākai ikdienai: Iesaka eksperti

Tuvojoties gada aukstākajiem mēnešiem, aizvien vairāk laika pavadām iekštelpās un nododamies mazkustīgākiem laika pavadīšanas veidiem, gulšņājot pie TV vai “sēžot” internetā. Taču šādai mazkustībai nav tikai sezonāls raksturs. Aizvien vairāk tiek runāts par to, ka sēdēšanas nelabvēlīgā ietekme uz veselību ir pielīdzināma smēķēšanai. Turklāt mazkustīgums būtiski ietekmē arī mūsu pašsajūtu. Tāpēc Eiropas sporta nedēļā, kas norisināsies no 23. līdz 30. septembrim, "Samsung" “Solve for Tomorrow” eksperti aicina nekļūt par “dīvāna kartupeli” un iesaka veidus, kā ikdienu padarīt kustību pilnāku.

Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas paredz, ka bērniem un pusaudžiem ieteicams būt fiziski aktīviem vidēji 60 minūtes katru dienu. Savukārt pieaugušajiem ieteicamas veikt vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes vismaz 150 līdz 300 minūtes nedēļā. Tomēr pasaules dati liecina - 80% no 11–17 gadus veciem jauniešiem un 27% no pieaugušajiem nav pietiekami fiziski aktīvi [1]. Labā ziņa - “katra kustība ir svarīga” un mūsu ķermenim patīkama ir jebkura izkustēšanās, ne tikai intensīvas sportiskas aktivitātes. Eksperti piedāvā dažus vienkāršus risinājumus, kā ikdienā ierastās darbības padarīt aktīvākas.

1. Vingro pie TV

Pat ja esi attapies jau laiski atlaidies uz dīvāna, risinājums tālu nav jāmeklē. Atliek tikai iemīļotāko TV raidījumu, filmu un šovu skatīšanos savienot ar izkustēšanos. Iespējas ir plašas – var sākt ar vieglu izstaipīšanos uz dīvāna vai pievērsties nopietnākām treniņprogrammām. Ja nu tomēr uzreiz ķerties pie vingrinājumiem šķiet par daudz, vēl viena iespēja – ik pa 20 vai vairāk minūtēm ieviest izkustēšanās pauzes, lai uz piecām minūtēm izkāptu no ērtā dīvāna un pastaigātu pa māju, palēkātu vai veiktu pietupienus.

2. Sāc katru stundu ar izkustēšanos

Regulāras izkustēšanās pauzes būtu noderīgi ieviest ne tikai laikā, kuru pavadām pie TV. Sāc katru stundu ar kādu aktivitāti. Arī šajā gadījumā iespējams izvēlēties tādas kustības, kas šķiet piemērotākās – tā var būt izstaipīšanās pie darba galda, neliela pastaiga pa ofisu vai pietupieni, atspiešanās, izklupieni un citi vingrinājumi, ja to pieļauj apkārtējā vide. Ja nepieciešams atgādinājums – uzliec modinātāju savā tālrunī vai atgādinājumu viedpulkstenī.

3. Tiec galā ar ikdienas pienākumiem, sēžot uz grīdas

Tā kā lielāko daļu laika pavadām sēžot uz krēsla, dīvāna, automašīnā un citur, sēdēšana uz grīdas ir lieliska iespēja pamainīt ierasto pozu, vienlaikus veicot ikdienas darbus mājās vai skatoties TV. Ik pa brīdim maini sēdēšanas pozu – sēžot sakrustotām kājām, izstieptām vai plati, nepaliekot vienā statiskā pozā. Tāpat laiku sēžot uz grīdas var izmantot, lai labi izstaipītos uz priekšu un sāniem.

4. Apvieno mājas darbus ar izkustēšanos

Mazgā traukus, stāvot uz vienas kājas, veic izklupienus, uzkopjot grīdu, pietupies un sagriezies uz vienu vai otru pusi, noliekot veļu. Veic kustības apzināti un apdomīgi. Attiecīgajās aktivitātēs iesaistot visu ģimeni, tās var pārvērst arī par savdabīgām sacensībām. Savukārt, lai vēl vairāk uzlabotu noskaņojumu, uzliec savu mīļāko mūziku un mājas uzkopšanu padari par iespēju kārtīgi izdejoties.

5. Ievies izmaiņas ģimenes spēļu vakaros

Ja tavā ģimenē spēļu vakari ir cieņā, tajos jau ierasto galda spēļu klāstu iespējams papildināt ar citām aktivitātēm, piemēram, uzspēlēt paslēpes, muzikālos krēslus, limbo vai tvisteri, sarīkot riņķa griešanas sacensības un citas aktivitātes.

“Sports un fiziskās aktivitātes sniedz būtisku ieguldījumu mūsu labsajūtā. Diemžēl bieži vien savā ikdienas ritmā gan pieaugušie, gan jaunieši tām neatrod pietiekami daudz laika. Tādēļ būtiski domāt par to, kā dažādus izkustēšanās veidus varam ienest starp saviem jau esošajiem paradumiem. Vēlamies, lai arī jaunieši fiziskās aktivitātes skolā un ārpus tās uztver kā neatņemu savas ikdienas sastāvdaļu, jo tās uzlabos veselību un pašsajūtu gan tagad, gan vēlāk nākotnē,” uzsver "Samsung" “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Kas mainīsies, ieviešot vairāk kustību ikdienā?

Regulāras fiziskās aktivitātes ļauj ne tikai uzturēt un uzlabot veselību, novērst hroniskas saslimšanas un to komplikācijas. Tās palīdz cīnīties ar stresu, atslābināties, gūt prieku, ka arī vairot enerģiju, uzlabo koncentrēšanās spējas, veicina produktivitāti un nodrošina labāku miega kvalitāti. Turklāt bērnu un jauniešu gadījumā aktīvs dzīvesveids ne tikai veicina veselīgu augšanu un attīstību, bet arī uzlabo fizisko sagatavotību. Kopīgas sportiskas nodarbes palīdz attīstīt arī dažādas sociālās prasmes. Komandu sporta veidi un citas aktivitātes ļauj sajusties kā daļai no kopienas, kā arī attīsta prasmes strādāt komandā un dažādas līderības prasmes.

Lai uzlabotu gan praktisko, gan emocionālo skolu vidi, "Samsung"  “Solve for Tomorrow” jauniešu ideju konkursā 9.-12. klašu skolēni aicināti iesniegt idejas, kā ar tehnoloģiju palīdzību padarīt skolas vidi skolēniem draudzīgāku un skolas dzīvi - priekpilnāku. Dalība konkursā notiek trīs līdz piecu skolēnu komandās, un reģistrēšanās atvērta līdz 5. oktobrim tīmekļa vietnē www.solvefortomorrow.lv. Vērtīgākās idejas autori saņems 5000 EUR savas idejas realizēšanai, tādējādi gūstot iespēju uzlabot savas skolas vidi. Galvenās balvas ieguvēji saņems arī 5000 EUR Samsung ierīču iegādei.

Par “Solve for Tomorrow”

Konkursu “Solve for Tomorrow” sociālās iniciatīvas ietvaros rīko “Samsung Electronic Baltics”. Samsung “Solve for Tomorrow” ir globāla iniciatīva, kas tiek īstenota vairāk nekā 30 valstīs visā pasaulē un veicina skolēnu pašizglītošanos STEM nozarēs (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), kā arī motivē bērnus un jauniešus risināt sev un apkārtējai sabiedrībai aktuālus jautājumus. Iniciatīvas partneri Latvijā ir LR Izglītības un zinātnes ministrija, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un portāls "Labs Of Latvia", Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotais ESF projekts “PuMPuRS”, Eiropas Parlamenta birojs Latvijā, Liepājas Zinātnes un izglītības inovāciju centrs ZIIC, Latvijas Drošāka interneta centrs, nodibinājums “Iespējamā misija” un Pusaudžu resursu centrs.