Risinājumi mobingam, vīrusu ierobežošana un vēl 10 atgādinājumi veselībai jaunajā mācību gadā

Mācību gada pirmais mēnesis mēdz būt trauksmains. Visa skolai nepieciešamā sagāde vien ir ko vērta, jo allaž kaut kas nav bijis vajadzīgo lietu sarakstā vai tomēr vēl piemirsies! Taču neatkarīgi no tā, vai bērns sper pirmos soļus pirmsskolas iestādē, turpina mācības vidusskolā vai varbūt ģimenē ir gan bērnudārznieks, gan students, prātā ir paturami vairāki ar veselību saistīti aspekti.

Trīs speciālisti – klīniskā un veselības psiholoģe Veselības centru apvienībā Kristīne Baranovska, sertificētā uztura speciāliste Veselības centru apvienībā Anita Baumane un “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza apkopojušas svarīgāko, kas ļaus ģimenēm mācību gada laikā justies drošāk un pārliecinošāk. Speciālistes uzsver, ka mācības jebkurā līmenī gan no skolēna vai studenta, gan no ģimenes prasa daudz, tādēļ laba veselība, kas uzturama ar veselīgu dzīvesveidu, protams, ir pamatu pamats. Tomēr, kā liecina mediķu pieredze, daži faktori ir svarīgāki nekā citi.  

1. Seko līdzi vakcinācijas kalendāram

Imunizācija jeb vakcinācija ir novērsušas neskaitāmus slimību un invaliditātes gadījumus, un tā katru gadu izglābj miljoniem dzīvību. Ir ļoti svarīgi visai ģimenei izprast vakcinēšanās jēgu. Dati visā pasaulē liecina, ka, neraugoties uz milzīgo uzlabojumu veselības aprūpes jomā, ko mums nodrošina pieejamās vakcīnas, no vakcīnregulējamām infekcijas slimībām cilvēki joprojām mirst vai iedzīvojas invaliditātē, kas neizbēgami ir slogs un pārbaudījums ikvienai ģimenei.

2. Samaziniet pie ekrāniem pavadīto laiku

Foto: Freepik.com/ freepik

Ir saprotams, ka cilvēki tagad vairāk nekā jebkad agrāk izmanto savas viedierīces, tai skaitā – lai socializētos. Taču pārāk daudz laika pavadīšana pie ekrāniem var negatīvi ietekmēt veselību. Parasti satraucamies tikai par bērniem, kuri vairs nelasa grāmatas un nesporto tik daudz, kā pāris iepriekšējās paaudzes. Taču vienoti noteikumi attiecībā uz viedierīču izmantošanas laiku ir visas ģimenes jautājums. No ekrāniem – televizora, datora, telefona – būs jāatraujas visiem, sākot no vectētiņa un beidzot ar mazmeitu.

3. Atpazīsti ēšanas traucējumus

Neraugoties uz ēšanas traucējumu plašo ietekmi, to smagums bieži tiek slēpts aiz slēgtām durvīm, liekot daudziem (neatkarīgi no vecuma) cīnīties vienatnē, kamēr sabiedrība vēl līdz galam neaptver problēmas vērienu. Atrašanās vienaudžu vidū pusaudžiem un jauniešiem nereti izraisa vēlmi atbilst kādiem noteiktiem standartiem, tostarp attiecībā uz ārējo izskatu. “Ja vecākiem nebūs iemaņu, kā runāt un rīkoties šādās situācijās, ja kāds no ģimenes locekļiem pats regulāri iekrīt neadekvātu “diētu” slazdos, vai nezina cita ceļa kā aizliegumus vai kaunināšanu, problēma tikai samilzīs,” teic uztura speciāliste.

4. Identificē un risini vientulību un atstumšanu

Foto: Freepik.com/ freepik

Lai gan mums ir iespējas izmantot sociālos tīklus un citus virtuālos saziņas līdzekļus, daudzi joprojām jūtas vientuļi. Pat, ja sākotnēji nav manāmu seku, ilgstoša vientulība rada hronisku stresu, kam var būt tālejoša ietekme uz cilvēka veselību un labklājību. Ja pamani bērna vai pusaudža uzvedībā norobežošanos, tā ir jāuztver kā nopietns signāls, ko nedrīkst atstāt pašplūsmā. Dažreiz pamanīšana prasa būt gatavam dzirdēt, pa īstam klausīties, dot laiku.

5. Mobinga jeb ņirgāšanās risināšana

Dažiem bērniem skola nozīmē arī mobingu jeb ņirgāšanos. Ņirgāšanās ir vardarbības veids izglītības vidē, kas ietver agresīvu uzvedību ar tīšu, naidīgu nolūku radīt ciešanas. Lai gan šāda uzvedība kādreiz tika pieņemta par teju neizbēgamu bērnības “iesvaidīšanas” rituālu, mūsdienās tā ir atzīta par nopietnu problēmu.

"Global Shapers Riga Hub" sociālā projekta “#Neklusē” ietvaros 2020./2021. mācību gadā veikta pētījuma rezultāti atklāja, ka 46% no Latvijas skolniekiem ir saskārušies ar ņirgāšanos pēdējo 12 mēnešu laikā.

Mobings vai ņirgāšanās var izpausties dažādos veidos, tostarp:

• fiziskā ņirgāšanās, kas ietver sišanu, grūšanu un speršanu, kā arī bērna īpašuma iznīcināšanu;
• verbālā ņirgāšanās – apsaukāšanu, aizvainošanu, pazemošanu, iebiedēšanu;
• sociālā ņirgāšanās ietver baumu izplatīšanu, bērna apkaunošanu sabiedriskā vietā vai izslēgšanu no grupas;
• kiberņirgāšanās – draudēšanu vai kaitējuma nodarīšanu, izmantojot e-pastu, interneta vietnes, sociālos medijus, īsziņas vai elektroniski kopīgotus video un fotoattēlus.

Mobings var būt par iemeslu vājam akadēmiskam sniegumam, potenciāli var paaugstināt depresijas, trauksmes, miega un citu psihisku traucējumu risku. Atsevišķos gadījumos mobings var paaugstināt paškaitējuma un pašnāvības risku. 

Mobinga situācijas atrisinājums ir cieņpilna komunikācija un abpusēja vienošanās starp upuri un pāridarītāju par ņirgāšanās pārtraukšanu.

Ja situācija kļūst kritiska, jāvēršas pie kāda, kuram ir vara kaut ko mainīt,  piemēram, pie skolas direktora vai tiesībsargājošas institūcijas.

“Svarīgi atcerēties: ja bērns piedzīvojis jebkāda veida ņirgāšanos, savlaicīga psiholoģiskās palīdzības nodrošināšana palīdzēs mazināt traumējošā notikuma sekas un ietekmi uz normālu turpmāko attīstību,” teic psiholoģe.

6. Uzzini, kā novērst RSV

Foto: Freepik.com/ gpointstudio

Pagājušajā gripas sezonā bērnu slimnīcas pārpildīja pacienti, kuri līdztekus Covid-19 saskārās ar vēl kādu draudu: respiratoro sincitiālo vīrusu (RSV). Šķiet, ka šis mācību gads nebūs izņēmums. “Lai samazinātu RSV izplatību un ietekmi, var īstenot vairākus preventīvus pasākumus. Pirmkārt, uzzināt vairāk par šo slimību, otrkārt – sagatavoties jau laikus. Par abiem vispieejamākā informācija un tūlītēji risinājumi gūstami aptiekā,” padomu sniedz farmaceite. Specifisku medikamentu šim vīrusam nav, var vienīgi ārstēt simptomus un atvieglot bērna stāvokli. “Mājās vajadzētu būt ibuprofēnu vai paracetamolu saturošam līdzeklim, arī kādam no gļotādu mitrinošiem deguna aerosoliem un medikamentam deguna tūskas mazināšanai, ja tas ir nepieciešams. Saslimšanas gadījumā jāuzņem pietiekami daudz ūdens un īpašu uzmanību jāpievērš, ja bērns ir alerģisks vai ja viņam ir bronhiālā astma. Svarīgi, lai jau laikus mājās būtu pieejami visi nepieciešamie recepšu medikamenti, ka arī nebulaizers, kurā iepildīt medikamentu vai fizioloģisko šķīdumu,” skaidro farmaceite.

7. Izvairieties no apstrādātiem pārtikas produktiem

Cilvēkiem, kuru ikdiena ir lielā mērā noslogota, ātrās uzkodas var kļūt par normu, tā upurējot veselīga uztura ieguvumus par labu ērtībām. Lai gan tas var būt ērti, regulāra ultraapstrādātas pārtikas lietošana palielina veselības komplikāciju risku, tostarp sirds un asinsvadu slimības, dažus vēža veidus, aptaukošanos un 2. tipa cukura diabētu. Taču var būt arī grūti noteikt, kad šie ēdieni ir tavā vai bērna šķīvī. Ja ģimenē ir skolas vecuma bērni, būtu vēlama uztura speciālista konsultācija. Konsultācijas laikā speciālists “draudzīgi” pastāstīts par to, kāpēc ir svarīgi ēst pareizi, atbilstoši savam vecumam un dzīvesveidam, un kā uzturs ietekmē veselību ilgtermiņā.

8. Laikus vakcinējieties pret gripu

Foto: Freepik.com/ freepik

Vakcinēties pret gripu šogad ir ārkārtīgi svarīgi, jo līdztekus gripai cirkulēs arī citi vīrusi. Atceries, ka katra saslimšana imunitāti grauj, bet vakcīnas to spēcina! Veicot šo vienkāršo, bet nozīmīgo soli, katrs var aktīvi piedalīties sabiedrības veselības veicināšanā. Uzzini vairāk par gripas vakcīnu pirms gripas sezonas sākuma pie sava ģimenes ārsta.

9. Novērsiet norovīrusa izplatīšanos

Šķiet, ka ikviens ir pieredzējis pēkšņus vēdera darbības traucējumu izpausmes – caureju, vemšanu vai abus simptomus vienlaikus. Tādā gadījumā palikšana mājās var būt vienīgais plāns nākamajai dienai vai divām. Ticamākais vaininieks ir norovīruss, un tas var piemeklēt ikvienu jebkurā laikā. Farmaceite iesaka pavisam vienkāršus profilakses pasākumus, kas būtu jāzina ikvienam bērnam, savukārt vecākiem mājas aptieciņā vajadzētu būt preparātiem simptomu atvieglošanai. “Pirmais noteikums, protams, ir personīgās higiēnas ievērošana – roku mazgāšana vienmēr pēc tualetes un pirms ēdienreizes. Ja skolēnam somā ir kāds auglis vai cita uzkoda, piemēram, riekstiņi, vēlams līdzās turēt mitrās salvetes roku dezinfekcijai, ko lietot, pirms ķerties pie našķiem. Vecākiem vajadzētu mājas aptieciņā turēt līdzekli pret caureju, piemēram, tādu, kas satur aktivēto ogli vai smektīnu. Ja bērnam ir caureja, nevajag aizmirst par dehidratācijas risku un pietiekamā daudzumā lietot ūdeni vai speciālus medikamentus, kas satur organismam nepieciešamos elektrolītus,” skaidro farmaceite.

10. Rūpējieties par acu veselību

Pirmo skolas gadu uzsākot, redzes pārbaude ir obligāta, taču vēlāk labas redzes faktu sākam uztvert kā pašsaprotamu. Tomēr acu veselība var būtiski ietekmēt ne tikai mācību procesu, bet dzīves kvalitāti kopumā. Tādēļ acu veselība jātur godā un, ja rodas kaut mazākās problēmas, jādara viss, lai redze nepasliktinātos – sākot no dzīvesveida izmaiņām līdz regulārām pārbaudēm pie oftalmologa.

11. Praktizējiet veselīgus miega ieradumus

Stress skolā un slimības ir tikai daži, kaut ļoti būtiski faktori, kas var traucēt labi izgulēties. Var būt grūti precīzi noteikt, kādi pasākumi jāveic, lai uzlabotu miega higiēnu. Ja bērnam ir miega traucējumi, iespējams, būs nepieciešama vizīte pie miega speciālista. Stresa faktorus var palīdzēt pārvarēt psihologs. Reizēm pie vainas var būt vēlas un pārlieku sātīgas ēdienreizes. Psiholoģe min, ka bērnu stresu var ietekmēt arī vecāku trauksme, tādēļ nereti vēlās došanās pie miera un mokošie rīti ir jārisina visas ģimenes līmenī, nevis tikai, sūtot skolēnu gultā. Farmaceite piebilst, ka dažkārt pavisam vienkārši, aptiekā iegādājami nomierinoši bezrecepšu līdzekļi vai ārstniecisko augu tējas krūze vēlā pēcpusdienā vecākiem var būt pietiekošs risinājums.

12. Atvēliet laiku brokastīm

Brokastis ir ne tikai pirmā ēdienreize – tas ir arī svarīgs dienas sākuma brīdis. Ja brokastu laiks būs haotisks un juceklīgs, tas var nelabvēlīgi tikt atsaukties uz turpmāko dienu un tātad – arī mācību procesu. Svarīgi neuzvelt visu atbildību par brokastu un rīta cēlienu vienam ģimenes loceklim, uzsver psiholoģe, brīdinot, ka šādā versijā juceklis ir teju vai garantēts.

Uztura speciālista padomi par brokastu organizēšanu ir neatsverami, ietverot zināšanas ne tikai par veselīguma norādēm, bet arī optimālu un racionālu pagatavošanas veidu un piemērotāko produktu iegādi. Steidzīgajos darba dienu rītos, dažkārt ir grūti izdomāt, ko veselīgu skolēnam pasniegt brokastīs. Tomēr, ja ģimenes ēdienkarti saplāno nedēļai, tas nemaz nav sarežģīti. Piemēram, vairākām dienām var pagatavot veselīgus auzu vai citu graudu cepumus, izcils ēdiens, kas nebūt neprasa daudz laika pagatavošanai, ir smūtijs. Ir arī citi daudzveidīgi veselīgu brokastu varianti.