Cukura diabēts viennozīmīgi ir slimība, kas mūsdienās cilvēkus skar arvien vairāk. Iemesli augošajai statistikai ir dažādi, tomēr liela ietekme ir cilvēka dzīvesveidam – jo mazkustīgāks tas ir, jo lielāka iespēja saslimt ar cukura diabētu, norāda farmaceite.

Viedtālrunim dienas laikā kopumā pieskaramies 2 617 reizes [1] – to atbloķējot, rakstot ziņas, pārlūkojot saturu, bet viedpulksteni uz rokas mēdzam nēsāt nepārtraukti. Dienas laikā tas kļuvis par mūsu labsajūtas un fizisko aktivitāšu uzraugu, bet naktī – seko līdzi un analizē miega kvalitāti. Ar tādu pašu rūpību, kā izturamies pret personīgo higiēnu, vajadzētu rūpēties arī par viedierīču kopšanu.

Noslēgšanās no apkārtējiem, izvairīšanās no sarunas ar vecākiem, draugu satikšana arvien retāk vai viegla agresija – ne vienmēr šīs būs kādas pusaudžu vecumposmam raksturīgas krīzes pazīmes. Eksperti komentē, kādos gadījumos vecākiem īpaši jāpievērš uzmanība krasām izmaiņām bērna uzvedībā, un, iespējams, pat jāmeklē speciālistu palīdzība.

Dažiem cilvēkiem jaunu draugu atrašana padodas dabiski, taču introvertiem domas par sarunu ar svešu cilvēku vien var sagādāt pārdzīvojumus. Eksperti dalās ar padomiem, kā introvertām personībām vieglāk socializēties un veidot jaunus kontaktus.

Vairāk nekā 20 tūkstoši – tāds ir ieelpu un izelpu skaits, ko viens cilvēks vidēji veic diennaktī. Tā kā lielāko daļu laika mēs pavadām iekštelpās, telpu gaisa kvalitāte, būtiski ietekmē mūsu pašsajūtu, turklāt var sekmēt arī veselības problēmas ilgtermiņā. 

Iestājoties vēsākam un drēgnākam laikam, arvien aktuālāks kļūst jautājums par imunitātes stiprināšanu. Jo īpaši tādēļ, ka rudens un ziemas mēneši ir noslogotāks periods gan bērniem, gan pieaugušajiem - vairāk stresa, slodzes darbā un sadzīvē, kā arī biežāka uzturēšanās iekštelpās, kas var vājināt organisma dabiskās aizsargspējas.

Starptautiskajā Diabēta dienā speciālisti atgādina – diabēta ārstēšana prasa disciplīnu un skaidru plānu, taču tas ir to vērts. Rūpīga diabēta kontrole var samazināt nopietnu – pat dzīvībai bīstamu – komplikāciju risku.

Tā nu tas ir – ar iesnām, krekšķi un karstu pieri vairs nav nekādi joki. Augšējo elpceļu slimību simptomi, kam agrāk lielu vērību nepievērsām, nu var liecināt arī par nopietnu kaiti ar lielu komplikāciju risku.

Rudenī un ziemā slimo daudzi – īpaši mazi bērni. Bērna slimošana būtiski ietekmē arī vecāku dienaskārtību, un daudzi vecāki izvēlas darbu turpināt mājās kopā ar slimo atvasi. 

Ik gadu 12. novembrī tiek atzīmēta Pasaules pneimonijas diena, lai veicinātu zināšanas un izpratni par pneimonijas slimību. Par to, kādi ir pneimonijas galvenie cēloņi, kā to atpazīt un kādas sekas uz organismu var atstāt pneimonija, stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.